Mūsas trasē dalībnieku rekords un noskaidroti 13 rallijkrosa un autokrosa čempioni
Foto: Publicitātes foto

"Latvijas Nafta Grand Prix" ietvaros tika aizvadītas cīņas trīs klasiskajās krosa disciplīnās: rallijkrosā, autokrosā un folkreisā. 190 autosportisti, vairāki tūkstoši skatītāju un spraigas cīņas Mūsas trasē. Tika noskaidroti Latvijas rallijkrosa un autokrosa 2019. gada sezonas čempioni.

Latvijas Rallijkrosa čempionāta dalībnieki sagādāja elpu aizraujošus brīžus katrā no aizvadītajiem braucieniem. "Xtreme" kroskartu klasē gaidītākā cīņa starp nu jau šīs klases labāko sezonā Ronaldu Baldiņu un Reini Nitišu diemžēl neizvērtās tā, kā sportisti bija iecerējuši, jo Nitišam nācās izstāties no cīņas tehnisku sarežģījumu dēļ.

Pārsteidzošāko uzvaru sezonas pēdējā posmā CK650 kroskartu klasē sev un skatītājiem nodrošināja Marta Starka, kurai šī sezona bija debija.

Autokrosa disciplīnā "Super 2000" klasē startējošais Ritvars Kārkliņš sasniedza vēl vienu uzvaru, pierādot to, ka ir čempiona titula cienīgs autosportists. Tāpat Jānis Linde – uzvara VAZ klasē, līdz ar to šajā klasē iegūts čempiona tituls 2019. gada autokrosa sezonā.

Folkreisā uzvaru šajā posmā izcīnīja baušķenieks Toms Edušs. Kā jau tradīcijas tiek piekoptas – ikvienam interesentam bija iespēja iegādāties jebkuru šīs disciplīnas dalībnieku automašīnu, ir tikai trīsdesmit minūtes pēc fināla brauciena, kurās šis lēmums ir jāpieņem. Ja piesakās vairāki pircēji, tad tiek veikta izloze, pirms tās gan jāuzrāda, ka patiešām esi spējīgs kāroto automašīnu iegādāties.

Latvijas Rallijkrosa čempioni: "Lada RX" – Zigmārs Tamemegi (EST), "Super 1600" – Roberts Vītols, "Touring 2000" – Juris Spīķis, "Open RX" – Jānis Veģeris, "BMW RX 3000" – Andris Krieviņš, CK650 kroskartu klase – Dāvis Tobiass, "Xtreme" kroskartu klasē Ronalds Baldiņš.

Autokrosa čempioni: mini bagiji – Daugirds Dungveckis, B600 kroskarti – Mikus Neško, 1600 – Edijs Ošs, VAZ klasika – Jānis Linde, "Open 2500" – Armanda Plūme, "Super 2000" – Ritvars Kārkliņš.

Folkreisa disciplīnā labākais tiks noskaidrots jau nākamajā nedēļas nogalē – Brenguļu autotrasē, kur tiks aizvadīts pēdējais sezonas posms.

Jānis Bergs, organizators: "Mums kā organizatoriem šī bija lieliska autosporta sezona, noorganizējām četrus Latvijas rallijkrosa čempionāta posmus, vienas riskējām un organizējām ārpus Latvijas – Igaunijā. Šī gada sezonu, kopā ar NEZ Ziemeļeiropas kroskatu čempionātu atklājām Biķernieku trasē, Rīgā. Turpat arī trešais čempionāta posms – "Biķernieku Motorsporta Festivāls", kurā divās sacensību dienās vienā trasē satikās trīs dažādas autosporta disciplīnas: rallijkross, folkreiss un autošosejas sacensības. Noslēdzošajā posmā šajās brīvdienās ir sasniegts sacensību dalībnieku rekords, tas gan trīs disciplīnās kopā – 190. Redzam, ka skatītājos ir atdzimusi interese par autosportu, apmeklētāju kļūst vairāk un liels paldies sporta žurnālistiem un fotogrāfiem, kas visas sezonas garumā nepagurstoši apmeklējuši mūsu posmus. Nākamajam gadam ir jauni izaicinājumi, jauni plāni."

"Drošība, godīgums un vienlīdzība ir galvenie principi, ko ievēro tiesneši. Autosporta pasākumi mums ir kā svētki, jo ikdienā katrs kaut kur strādājam, bet te ir darbs un atpūta vienlaicīgi. Te ir jūtama sportiskā konkurence, bet tajā pat laikā visi ir draudzīgi, pieklājīgi un autokrosā un rallijkrosā īpaši var novērot, ka te pat ir tādas ģimeniskas attiecības. Domāju, ka arī citi tiesneši man piekritīs – būšana sacensību karstumā ir tāds, kā sporta veids, jo šo dienu laikā – nostaigāti, izskrieti ap 30 kilometriem," atklāj dalībnieku tiesnesis Jevgeņijs Čerevačs.

Source

DELFI Auto

Tags

Autokross Folkreiss Rallijkross
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form