Laikā, kad pasaules ekonomikai pāri gāzās krīze, Latvijas rallijā par to nekas neliecināja - ar vērienu sarīkotas sacensības, plašs dalībnieku skaits, spēcīgas automašīnas un konkurence. Šīs sezonas beigās izskatījās, ka nu krīze beidzot ir nonākusi arī līdz Latvijas rallijam, turklāt ne organizatoriskā, bet tieši "cilvēciskā" ziņā, jo, piemēram, sezonas noslēdzošajā posmā, rallijā "Latvija 2011" pieteikumu sarakstā vienu brīdi gandrīz puse bija ārzemju braucēji... Jāatzīst arī fakts, ka klasiskā rallija un rallijsprinta čempionātu apvienošana vienā pasākumā deva sajūtu, ka dalībnieku skaits sacensībās tikai pieaudzis.
Statistikas skaitļi šosezon gan ir tikpat iepriecinoši kā allaž - prestižākajā un starptautiski atpazīstamākajā N4 klasē Latvijas čempionāta ieskaitē startējušas 26 ekipāžas, bet tikai piecas no tām - visos septiņos čempionāta posmos, viena - sešos.
N4 klases braucēju iecienītākais posms bijis Talsu rallijs, kurā bez ieskaites punktiem, ko dod pirmo 10 vietu ieguvējiem, palika piecas ekipāžas un vēl četras izstājās. Otrs rallijs ar viskuplāko N4 klases dalībnieku skaitu bija Latvijas čempionāta debitants, rallijs "Latgale" - 18 ekipāžas.
Arī A Plus klasē bilde tīri pieklājīga - čempionāta ieskaitei bija pieteikušās un posmos piedalījušās 28 ekipāžas, no tām trīs ar spēcīgajām WRC klases automašīnām un divas ar jaunās R4 klases spēkratiem, bet tikai viena no ekipāžām - Jānis Āzis/Ainārs Princis - startēja visos Latvijas čempionāta posmos. Šai klasē salīdzinoši daudz braucēju, kas piedalījušies tikai vienā LČ rallijā - deviņas.
Grupa 2WD, spriežot pēc kopvērtējuma tabulas, bijusi viskuplākā - 35 pieteiktas ekipāžas, pie punktiem tikušas 27, taču objektīvi spriežot, tieši šī klase visvairāk ieguvusi no divu čempionātu - rallija un rallijsprinta - apvienošanas, jo šīs klases pārstāvji veido sprinta kodolu un mugurkaulu.
Kopumā Latvijas rallija čempionātā šogad oficiāli piedalījušās 89 ekipāžas, taču katrās sacensībās ir bijuši sportisti, kas piedalījušies tajās bez "pierakstīšanās" čempionāta ieskaitē, īpaši ārzemju braucēji. Ar kvantitāti viss tā kā būtu kārtībā. Bet kā ar kvalitāti?
N4 klasē galvenie "aktieri" lielākoties ir palikuši tie paši, kas pēdējo četru piecu gadu laikā - brāļi Neikšāni, no kuriem arvien ātrāks un pārliecinošāks kļūst jaunākais, Andis, Aivis Egle, Jānis Vorobjovs. Viņiem šosezon pievienojās Jānis Dūcis, kurš uzskatāms par vienu no retajiem, kas pārstāv Latvijas rallija vadības iecerēto ideālo attīstības ķēdīti - vispirms pilots apgūst pieredzi mazākās sacensībās, tad "izaug" rallijsprintā, un tad pārnāk uz klasisko ralliju ar tā garākajām distancēm un augstāko prestižu. Sezonas sākumā sevi kā vienu no potenciālajiem pretendentiem uz kādu no medaļām pieteica Jānis Feldmanis, taču vasaras vidū viņš nolēma pārbūvēt savu "Mitsubishi Lancer EvoX" par R4 grupas auto un pievienojās A Plus klasei. Turklāt no 26 Latvijas čempionātā pieteiktajām ekipāžām 17 bijuši ārzemnieki - krievi, lietuvieši, igauņi... Latvijā būtu palikušas tikai deviņas N4 klases ekipāžas?
Sezonas sākumā N4 klasē atgriezās Ivars Vasaraudzis ar jaunākās paaudzes "Mitsubishi Lancer EvoX", taču atgriešanās nebija veiksmīga un tādā pat garā turpinājās visa sezona - Ivars izstājās abos ziemas rallijos, uzvarēja rallijā "Latgale", jau pārsēdies ierastajā "Mitsubishi Lancer WRC" auto, bet tas arī palika viņa pēdējais "iznāciens" šāgada Latvijas čempionātā. Lieki piebilst, ka Vasaraudža neesamība sacensībās nebūt neuzlabo to kvalitāti, taču tas nav atkarīgs tikai no pilota vai organizatori gribēšanas...
A Plus klasē situācija nosacīti nedaudz labāka - te pārsvarā ir Latvijas braucēji, taču arī šos 28 pilotus, kas saņēmuši (vai nav saņēmuši) ieskaites punktus 2011. gada Latvijas čempionātā, nevar viennozīmīgi vērtēt, jo šai klasē liela daļa ekipāžu sevi vairāk dēvētu par piederīgām rallijsprintam, un tikai abu disciplīnu apvienošana ir viņus ievietojusi "lielajā" kopvērtējumā. Jo sprinta braucējiem tomēr ir sava "attiecību kārtošana", ar igauni Georgu Grosu vai Mārtiņu Svili diez vai viņi plānoja tieši cīnīties.
2WD grupa bija vienīgā, kurā līdz pēdējām sacīkstēm nebija zināms, kas būs šāgada Latvijas čempioni, tā kā intriga saglabājās, bet mums ne pārāk iepriecinoša - uz zelta medaļu pretendēja lietuvietis Vitauts Baranausks un igaunis Markuss Abrams. Veiksmes gadījumā uz sudrabu varēja pretendēt Ralfs Sirmacis, taču veiksme nebija viņa sabiedrotā, un Latvijas čempionāta goda pjedestāls ir pavisam internacionāls - zelts Baranauskam, sudrabs Abramam, bronza - krievam Dmitrijam Mjačinam. Bet ja nebūtu četras izstāšanās Sirmacim, ja ne izlaisti pieci posmi Jānim Kārkliņam, ja ne četras izstāšanās Ivo Ķilpim...
Nevar teikt, ka 2011. gada Latvijas rallija sezona būtu vērtējama kā neizdevusies, gluži otrādi, jo ir izdevies noturēt augstu sacensību organizācijas kvalitāti, tā piesaistot kaimiņvalstu braucējus, taču izskatās, ka ar vidusmēra viesu ekipāžām čempionāta intrigu noturēt neizdosies, un parādās pirmās pazīmes, ka Latvija pagriežas uz to pusi, kurā ir augstā līmenī noorganizēts rallija čempionāts ar viduvēju dalībnieku sastāvu. Saprotams, ka skatītājus vairāk interesē mazāk meistarīgo braucēju kļūdas un avārijas, bet diez vai tā ir rallija būtība un sūtība...
'Halls Winter Rally 2011' Lietuvā: sākam izbraukumā
2011. gada Latvijas čempionāts iesākās ārpus mūsu valsts robežām, Lietuvā. Spēcīga, sniegota ziema un Utenas apkaimes lieliskie rallija ceļi šīs sacensības pārvērtā par īstiem, labi pārdomātiem rallija svētkiem.
Ņemot vērā, ka šis bija apvienotais Latvijas un Lietuvas čempionāta posms, arī dalībnieku sastāvs bija kupls un no lietuviešu puses - visspēcīgākais.
Kā jau allaž ārzemju sacensībās, īpaši azartisks atbalsts savējiem no kuplā skaitā atbraukušajiem latviešu līdzjutējiem - organizatori priecājās, ka šogad ralliju apmeklējuši vairāk kā 10 tūkstoši skatītāju, un mūsējie kārtējo reizi parādīja, kas ir meistarīgākie un ātrākie rallija piloti Baltijā - viss goda pjedestāls Latvijas ekipāžām: uzvara Andim Neikšānam ("LMT rallija komanda"), kurš startēja ar pavisam jaunu "Mitsubishi Lancer EvoX", otrā vieta viņa vecākajam brālim Mārim, trešā - Jānim Feldmanim. Labākā no Lietuvas ekipāžām - Dominiks Butvils/Renāts Vaitkevičs - tikai piektie!
Runā uzvarētājs: "Ceļi Utenā bija interesanti, bet arī sarežģīti no stenogrammas pieraksta viedokļa. Precīzs trases pieraksts mums lielā mērā palīdzēja uzvarēt.," pēc finiša atzina Andis Neikšāns. "Jaunā automašīna ir ideāla, taču ir vēl nianses, kas jāapgūst. Mēs varam braukt vēl ātrāk, jo Lietuvā pilnu auto potenciālu vēl neriskējām izmantot."
Rallijs 'Sarma 2011': igauņi sāk un uzvar
Par šo ralliju mēdz jokot, ka tā organizatoram Vilim Sniedzānam "tur, augšā" ir "blats", jo lai vai kādi atkušņi ir pirms Gulbenes rallija, sacensību nedēļā iestājas kārtīga ziema, ceļi sasalst un sasnieg sniegs. Kā smejas pats Vilis - man ar Sv. Pēteri viss sarunāts!
Sarunāts bija arī šogad - ātrumposmu ceļi bija caursaluši un skatītāji stāvēja sniega kupenās līdz ceļiem un dziļāk. Trasē bija iekļauti pavisam jauni ātrumposmi Alūksnes pusē, kā arī sen zināmie posmi Gulbenes apkārtnē.
Rallijā "Sarma 2011" ceļu uz Latvijas čempionu titulu iesāka igauņi Georgs Gross/Raigo Molders ("Ford Focus WRC"), bet starptautiski nopietnāku skanējumu Gulbenes rallijam piešķīra jaunā igauņu pilota un mūsu kaimiņu nākotnes WRC cerības Ota Tanaka ("Ford Fiesta S2000") piedalīšanās. Bez īpašas piepūles, braucot saudzīgā režīmā Tanaks izcīnīja otro vietu, atzīstot, ka šajās sacensībās vairāk domājis par gaidāmo startu SWRC pasaules čempionātā nekā Grosu vai pārējiem šejienes konkurentiem. Jāteic, ka Gross finišā Tanaku pārspēja tikai par 0,9 sekundēm.
Tā kā Tanaks nestartēja Latvijas čempionāta ieskaitē, maksimālo punktu skaitu par uzvaru rallijā "Sarma 2011" N4 klasē ieguva Andis Neikšāns.
'BTA Rally Talsi 2011': čempionu sacīkste
Nomainoties organizatoru komandai, Talsu rallijs pirms pāris gadiem atrada ļoti interesantu un, var teikt, unikālu nišu, kā sevi izcelt visu pārējo Latvijas čempionāta posmu vidū. "BTA rallijs Talsi" ir "čempionu sacīkste" - organizatori īpaši uzaicina piedalīties dažādu valstu aizvadītās sezonas N4 klases rallija čempionus ar domu paskatīties, kurš tad ir ātrākais. Parasti tiek pierunāti kaimiņvalstu - Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas, kā arī Skandināvijas - Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas - nacionālie čempioni.
Taču jāteic, ka nacionālie čempioni ne vienmēr ir tie, kurus kā attiecīgo valstu labākos un ātrākos pārstāvjus zina pasaulē, un īpaši tas attiecas uz skandināviem - tikai pašiem erudītākajiem rallija speciālistiem varētu būt zināms zviedra Džimija Joges vai norvēģa Sveinunga Bīltveda vārds, taču viņi ir nacionāla čempionāta uzvarētāji. Taču Talsu rallija iznākums glaimo Baltijas rallija līmenim - labākais no tālākiem ārzemju viesiem, Joge, ierindojās tikai sestajā vietā, un visi kā viens slavēja ātros konkurentos, solot atgriezties nākamgad jau ar lielāku pieredzi un cerību parādīt cienījamāku sniegumu. Dažs savukārt bija sapīcis un teica, ka nevarot saprast, kāpēc rezultāts tik švaks, jo braukts tika bez kļūdām...
"Čempionu rallijā" Talsos uzvarēja lietuvieši Vītauts Šveds/Žilvins Sakalausks, bet absolūtajā vērtējumā otrā uzvara Georgam Grosam, kurš A plus klases kopvērtējumā gan joprojām atpalika no Mārtiņa Sviļa, kurš ieguva maksimālo punktu skaitu Lietuvas posmā, kurā igauņi nepiedalījās.
N4 klasē Latvijas čempionāta ieskaitē pirmā uzvara Jānim Vorobjovam/Guntaram Zicānam. Kopvērtējuma līderis Andis Neikšāns pārsistas riepas dēļ palika septītais klasē un 16.vietā absolūti.
Pēc Talsu rallija pirmās pazīmes, ka Latvijas čempionāta zelta medaļas varētu nepalikt Latvijā, radās 2WD klasē, kurā jau septiņu punktu pārsvaru bija iekrājis Baranausks, bet Ralfs Sirmacis piedzīvoja pirmo izstāšanos.
Rallijs 'Jēkabpils-Madona 2011': ātri un vēl ātrāk
Sezonas ceturtais posms šogad gāja dažu citu Latvijas ralliju pēdās un izvēlējās kā norises vietu divas pilsētas - Jēkabpili, kur notika atklāšanas ceremonija, un Madonu, kur savukārt apbalvoja uzvarētājus.
Dalībnieku vidū šādas "sadalītas" sacensības nav pārlieku populāras, jo sarežģī loģistiku - ja vienā dienā servisa parks ir vienā pilsētā, bet nākamajā citā, tad visa "saimniecība" ir pa divi lāgi jāiekārto, un lielākām komandām tas nav nemaz tik vienkārši. Labi, ka attālums starp Jēkabpili un Madonu nav tik liels, jo reiz vienā Latvijas rallija posmā servisa parkus šķīra vairāk kā 200 km... Lieki teikt, ka mehāniķi bija "sajūsmā"!
Madonas rallijs, kā "iegājies" to dēvēt sarunvalodā, ar Talsu ralliju konkurē par neoficiālo ātrākā rallija nosaukumu, un tas patiesībā nav nekas labs, jo visur pasaulē cīnās ar vidējā ātruma pazemināšanu, līdz ar to samazinot rallija bīstamības faktoru - lielāks risks piedzīvot smagu avāriju ir braucot ar 180 nevis 110 km/h. Starptautiskā Automobiļu federācija (FIA) rekomendācijas veidā ir ieteikusi izvairīties no ātrumposmiem, kuros vidējais braukšanas ātrums pārsniedz 120 km/h, bet Latvijas čempionātā tika retais - pat ne rallijs, bet ātrumposms - iekļaujas šajā kategorijā.
Rallijā "Jēkabpils-Madona" no deviņiem ātrumposmiem tikai trijos ātrākās ekipāžas vidējais braukšanas ātrums bija zem 120 km/h... Taču jāapzinās, ka tāda ir Latvijas ceļu īpatnība, un atsakoties no šiem posmiem, mums vispār nebūs kur rīkot rallija sacensības... Bet kas paradoksāli - visvairāk apskādētas un "vākotas" mašīnas tika trases vietā, kurā braukšanas ātrums ne tuvu nebija visaugstākais - viena bedre izrādījās negaidīti "metoša" un dažs labs Latvijas ceļos mazāk pieredzējis viesu braucējs no ātrumposma izbrauca ar automašīnu, kuras marku no pirmā acu uzmetiena nevarēja noteikt...
Pēc šā rallija A Plus ieskaitē kopvērtējuma līdera maiņa - pēc trešās uzvaras šai pozīcijā nokļuva Gross, savā ziņā pateicoties Mārtiņa Sviļa nedienām, kurš palika bez punktiem savā mājas rallijā. Šis posms iezīmēja Latvijas čempionāta ekvatoru, un arvien pārliecinošāka situācija N4 kopvērtējumā Andim Neikšānam, kurš Jēkabpils-Madonas rallijā guva kārtējo uzvaru klasē.
Rallijs 'Latgale 2011': stihija diktē noteikumus
Rallija "Latgale" organizatori šogad izvēlējās sacensības rīkot divos reģionos - Krāslavas un Aglonas apkārtnē, turklāt - pilnīgi jaunos, nepazīstamos ceļos, kas nozīmē visiem vienādus apstākļus, pirmoreiz ieraudzītus ceļus un jaunas stenogrammas. Kuram to visu sanāks labāk apgūt, tas arī uzvarēs.
Pēc ilgākas pārtraukuma ar pilnīgi citu azartu varēja braukt igaunis Georgs Gross, jo nu viņam bija tiešs konkurents ar līdzvērtīgu auto - Ivars Vasaraudzis ar "Mitsubishi Lancer WRC", un šī cīņa izvērtās patiešām aizraujoša, gan ekipāžām, gan skatītājiem, kas seoja rezultātiem.
Pirms pēdējā, septītā ātrumposma Gross pēc pirmajā dienā pieļautās kļūdas Vasaraudža pārsvaru bija samazinājis no 18 līdz 0,89 sekundēm, un rallija uzvarētāju bija jānoskaidro pēdējā, 31,36 km garajā posmā. No vienas puses - Vasaraudzis bija ieturējis itin pieklājīgu pauzi četru mēnešu garumā, kamēr Gross startēja gan Latvijas, gan Igaunijas sacensībās, no otras - igauņi nav raduši braukt tik garus ātrumposmus, kas Latvijā ir itin pierasta lieta.
Taču šo intrigu atrisināja Māte Daba - sestā ātrumposma laikā sacēlās pamatīga vētra, un nolauza vairākus kokus septītajā ātrumposmā, kas pārkrita pāri ceļam. Par laimi, šie negadījumi notika intervālā starp drošības jeb "nulles" ekipāžām, un "01" ekipāžas braucēji varēja apturēt Ivaru Vasaraudzi pirms nepārredzama līkuma, kura iekšmalā bija nolūzis koks. Ja koks būtu nolūzis pēc tam, kad aizbrauca 01 mašīna, sekas varēja būt traģiskas, jo Vasaraudzim stenogrammā bija ierakstīts, ka šajā līkumā var braukt pilnā ātrumā...
Pēdējā ātrumposma atcelšana bija izdevīga arī Mārim Neikšānam, kurš šai posmā pamanījās ieslīdēt grāvī un pamatīgi sasist savu auto. Mārim izdevās tomēr tikt līdz finišam, un pēc posma atcelšanas viņam izdevās saglabāt piekto vietu absolūtajā vērtējumā un otro N4 klasē aiz brāļa Anda, tādējādi brāļi Neikšāni pārliecinoši aizņēma N4 klases kopvērtējuma pirmās divas rindiņas.
Rallijs 'Kurzeme 2011': klasika jaunās skaņās
Rallijs "Kurzeme" ir viens no vecākajiem, vislabāk zināmajiem rallijiem Latvijā, slavens arī kaimiņos. Viens no retajiem, kurā var saglabāt vismaz dažus no "klasiskajiem" ātrumposmiem kā, piemēram, Vecpili vai Podniekus, kas citos nav iespējams pārāk augsto vidējo braukšanas ātrumu dēļ.
Šogad organizatori bija nolēmuši Vecpils ātrumposmu izmantot naktī, kas viesa zināmas bažas. Uzcītīgākie rallija cienītāji noteikti atceras Cēsu ralliju, kurā viens no ātrumposmiem bija jāaizvada naktī, bet putekļu siena sagaidīja jau pirmo ekipāžu - vasaras bezvēja vakarā putekļi nenosēdās arī piecas minūtes pēc aizbraukušās drošības mašīnas un katram nākamajam sportistam šis mākonis kļuva vēl blīvāks.
Par laimi, rallijs "Kurzeme" notiek vairāk uz rudens pusi, šovasar arī lietus augustā uzlija, un bažas neapstiprinājās - Vecpils ātrumposms, kas jau dienā ir viens no sarežģītākajiem, naktī bija lielisks!
Īpašu skatītāju sajūsmu izpelnījās tramplīns SS 5/7, kurā avārijas piedzīvoja daudzas ekipāžas, nopēlumu - pilsētas ātrumposms, ko organizatori ļoti izreklamēja kā "vienīgo Eiropā", bet "dzīvē" nemaz tik interesants tas neizrādījās. Domas dalījās arī par rallija norisi - skatītājiem bija iespēja redzēt salīdzinoši daudz ātrumposmu, bet dalībnieki kritizēja ilgās pauzes un garos pārtraukumus servisa parkā, kas pamatīgi izstiepa dienu un aprāva sacensību azartu. "Latvijā ir lieliski ātrumposmi, mākslīgi tramplīni, bet pie jums ir tik daudz neitralizācijas zonu un tik gari servisa pārtraukumi, kas ir lieka laika izšķiešana," saka Georga Grosa stūrmanis Raigo Molders.
Kopējais dalībnieku skaits rallijā "Kurzeme" bija iespaidīgs - 97, "klasiskā" rallija ieskaitē brauca 59 ekipāžas, pārējās pārstāvēja rallijsprinta čempionātu.
Pēc rallijā "Kurzeme" izcīnītās otrās vietas konkurentiem neaizsniedzams kļuva Andis Neikšāns, iegūstot otru Latvijas čempiona titulu N4 klasē, un pēdējā posmā atlika tikai noskaidrot, kam tiks sudrabs un bronza. Tāda pat situācija arī A Plus klasē, kurā ceturto sezonas uzvaru izcīnīja Georgs Gross, un vienīgā klase, kurā čempionu noskaidrošana atlika uz pēdējo posmu, bija 2WD.
Rallijs 'Latvija 2011': neizmantotā iespēja
Rallija "Latvija" organizators un Latvijas Automobiļu federācijas (LAF) Rallija komisijas vadītājs Jānis Krastiņš pirms šīm sacensībām teica, ka neprotot taisīt vieglus rallijus, un attiecībā uz ralliju "Latvija" nemeloja. Tikai žēl, ka viņa darba augļus novērtēja salīdzinoši neliels spēcīgāko dalībnieku skaits, jo sacensības izlaida A Plus klases līderi Georgs Gross un Mārtiņš Svilis, kā arī lietuvietis Deivids Jociuss, jo viņu situācija kopvērtējumā bija stabila un nepārspējama. Arī N4 klasē LČ ieskaitē startēja tikai 10 ekipāžas, vēl astoņas brauca ārpus ieskaites.
Tā jau diezgan pieticīgo dalībnieku sastāvu divu dienu garumā paplucināja arī nebūt ne vieglā, kā organizatori solīja, trase, kas daudzus piespieda kļūdīties - netrūka ne avāriju, ne emocionālu momentu, nolauztu ceļazīmju, apgāztu siena ķīpu un pārsistu riepu. Divos ātrumposmos Tukuma pusē vien izstājās deviņas ekipāžas! Un neskatoties uz to visu, sportisti šo ralliju slavēja vien!
Tomēr nevar arī teikt, ka rallijā pietrūka intrigas - trīs ātras un pieredzējušas ekipāžas cīnījās par atlikušajām medaļām N4 klases vērtējumā, bet 2WD klases līderi noskaidroja čempiona titula ieguvēju.
Tomēr "mazuma piegarša" palika... Skatītāji trases malā pat atcerējās vienu no aizgājušo gadu rallijiem "Kurzeme", kurā bija tik maz dalībnieku, ka pusstundā ātrumposms bija beidzies. Taču šajā situācijā ir "vainojams" pats Latvijas čempionāts, tā kopvērtējums. Ja uz spēles nav liktas medaļas un tituli, paliek arvien mazāk pilotu, kas ir gatavi tērēt ne mazos līdzekļus sava prieka pēc.
Georgs Gross: rallijs Latvijā ir populārs sporta veids
Igauņu ekipāža Georgs Gross/Raigo Molders kļuva par kārtējiem ziemeļu kaimiņiem, kas izmantojuši Latvijas rallija čempionāta atklāto statusu, aizved zelta medaļas uz Igauniju. Iepriekšējos gados Georgs iegriezās Latvijā uz atsevišķiem rallijiem, bet šogad nolēma startēt visā čempionātā un uzvarēja A Plus klasē.
"Es gribēju piedalīties vairāk sacensībās nekā tikai Igaunijā un Latvija ir ļoti tuvu," saka pilots. "Arī labās atmiņas no iepriekšējiem gadiem palīdzēja, kad mēs pagājušā gada beigās plānojām nākamo sezonu."
Runājot par savas valsts un mūsu sacensībām, igauņu pilots īpaši daudz atšķirību nesaskata. "Nav daudz atšķirību, lai gan ir daži noteikumi, ko Igaunijā interpretē vienā veidā, Latvijā - citā," saka Georgs. "Taču lielākā atšķirība ir skatītāji! Viņi ir ļoti atsaucīgi un viņu vienmēr ir tik daudz. Godīgi sakot, daudz vairāk nekā Igaunijā. Sacensības Latvijā ir labi noorganizētas un rallijs ir populārs sporta veids šeit."
"Man patīk Latvijas policija, un meitenes," pajoko ekipāžas stūrmanis Raigo Molders. "Reizēm gan nepaveicas ar viesnīcām, kā Alūksnē - tā bija briesmīga. Nevaru arī saprast, kāpēc ralliji ir jārīko sestdien un svētdien? Svētdienā nekad netieku mājās, jo nepagūstu uz prāmi un līdz ar to pirmdiena kā darba diena ir zudusi."
Igauņiem vislabāk patikuši "BTA rallijs Talsi" un rallijs "Kurzeme", bet stūrmanis kā sarežģītākos no sava skatījuma nosauca ralliju "Sarma" un "Madona".
"Man ļoti patīk rallijs "Kurzeme", Liepāja ir jauka pilsēta un skatītāji ir fantastiski," saka Gross. "Arī Madonas rallijs bija foršs un labi noorganizēts. Bet es nevaru pateikt, kurš bija labākais un kurš - sliktākais rallijs. Nevaru komentēt par ralliju "Latvija", jo tajā nepiedalījos."
Nākamsezon igauņu ekipāža nesola startēt pilnu čempionāta sezonu, bet atsevišķos rallijos būs klāt - Talsos un Liepājā.