Eiropas rallijkrosa čempions Reinis Nitišs vairākas dienas strādāja par taksometru vadītāju Rīgā. Šādi autosportists vēlējies pievērst uzmanību faktam, ka daudziem sportistiem Latvijā, lai izdzīvotu un uzturētu ģimenes, paralēli profesionālajam sportam ir jāstrādā vairākos citos darbos – tostarp par taksometru vadītājiem. Tāpat Reinis Nitišs sniedzis atziņas par taksista darbu un vai to var apvienot ar profesionālo sportu.
"Taksista darbs ir sarežģīts, it īpaši, ja tu vēlies būt laipns un paralēli visām tehniskajām lietām ar klientu vēl uzturēt sarunu. Viena lieta ir sarunāties, vadot auto, otra, ja tas jādara vienlaikus ar maršruta plānošanu, domājot par to, kur un kā ātrāk var aizbraukt, un ir jākoncentrējas darbam. Es ikdienā daudz laika pavadu pie auto stūres, tiesa, trasē, pa tramplīniem un uz grunts seguma, bet neteikšu, ka man šis darbs šķiet viegls," iespaidos dalās Nitišs.
Kā atzīst autosportists, taksometra vadītāja darbs, protams, ir aizraujošs, jo visu laiku var satikt jaunus cilvēkus, bet tas arī emocionāli iztukšo. "Nemitīgas sarunas, uztraukums par to, kāds ir labākais maršruts un vai pagūsi aizvest cilvēku laikā, rada spriedzi un dienas beigās liek justies kā izspiestam citronam," tā par piedzīvoto, vadot taksometru, saka Nitišs.
Lai gan Reinis Nitišs dzīvo Rīgā, maršrutu plānošana, sēžot pie taksometra stūres, dažbrīd viņam sagādājusi ne mazums galvassāpju, un nereti, tikai pateicoties navigācijai, klients nokļuvis īstajā galamērķī. "Taksista darbā ar to vien, ka pārzini, kur atrodas tāda vai cita Rīgas iela, nepietiek. Tiklīdz nosauc konkrētu ielas numuru, nekavējoties jāsaprot, kur konkrēti tas atrodas un kā to visātrāk sasniegt, un no kuras puses piebraukt. Bez "Waze" lietotnes mobilajā telefonā es noteikti nebūtu veiksmīgi atradis klientus. Pieļauju, ka ar laiku, protams, piešaujas, bet telefonam jābūt pie rokas visu laiku," norāda sportists.
Taujāts par to, vai paralēli karjerai sportā rallijkrosa zvaigzne varētu piestrādāt, pārvadājot pasažierus taksometrā, Nitišs ir vaļsirdīgs. "Es viennozīmīgi nevarētu strādāt par taksometra vadītāju. Protams, darbs ir aizraujošs, jo visu laiku satiec jaunus cilvēkus. Bet ikdienā man ir studijas, treniņi, sacensības un darbs ar atbalstītājiem – laika nav vispār. Un, ja vēl tuvojas lielie pasaules kausa posmi, tas ir pavisam neiespējami – nemitīgi zvana telefons, atbildēt uz zvaniem klientu klātbūtnē nevar, papildus vēl jāseko līdzi maršrutam. Tā visa vienkārši būtu par daudz, gan fiziski, gan emocionāli. Es patiešām apbrīnoju tos kolēģus, kuri spēj apvienot profesionālā sportista karjeru ar vēl citu darbu. Tas prasa pārcilvēcīgus spēkus un nav normāli," secina autosportists.
Sociālais eksperiments notika sportistu iniciatīvas "Es atbalstu sportu!" ietvaros.
