Pirms nedēļas Latvijas autosporta pasauli pāršalca mūsu reģionam sensacionāla ziņa - rallija automašīnā gatavojas pārsēsties un Latvijas rallija čempionāta ceturtajā posmā, "Rally Talsi", startēt viens no mūsu labākajiem autošosejas braucējiem Haralds Šlēgelmilhs. "Delfi Auto" aicināja Haraldu uz interviju, lai uzzinātu, vai viņš nolēmis mainīt savu autosporta "ticību", kas viņu pārsteidz rallijā un kādus nākotnes plānus Haralds kaļ šobrīd.

"Jautri ir viss, kas attiecas uz ralliju, jo man tas ir kaut kas pilnīgi jauns," iesāk Haralds. "Labākais, ka arī manam stūrmanim Artūram par to visu ir tikpat liela "poņa" kā man! Arī viņam tas būs pirmais rallijs. Vakar treniņos viņš pirmo reizi sēdēja sporta mašīnā, ar HANSu, piesprādzējies un pēc pirmā "dopiņa" atzinās, ka esot domājis, ka šī būs viņa pirmā un pēdējā pieredze autosportā, bet nebija nemaz tik traki. Ātri piešāvāmies. Ja jau Andis (Neikšāns, Haralda rallija treneris - aut.) atzina, ka stūrmanis labi lasa, tad nav pamata bažīties."

25 gadus vecais Haralds Šlēgelmilhs pēc pasaules rallija čempionāta standartiem vēl var startēt junioru ieskaitē, taču viņa autosporta pieredze jau ir divas desmitgades. Savulaik ar Haraldu tika saistītas visai niecīgas, taču salīdzinoši reālas cerības par formulu seriāliem, varbūt par F-1. Šīs cerības, ņemot vērā to, ka viņš nāk no nevienam nezināmas valsts un bez miljonu kompāniju atbalsta, tā arī netika realizētas, taču pats sportists pie tā strādāja pēc vislabākās sirdsapziņas un tieši tāpēc joprojām uzskatāms par vienu no pieredzējušākajiem autosportistiem Latvijā. Bet kāpēc tieši rallijs?

"Viens no iemesliem - es nevarēju saprast, ko tur Kubica un Raikonens tur meklē, bet Kubicam tīri labi sanāk," smejas Haralds. "Visu laiku man bija iekšējais nemiers, ka reiz to vajadzētu pamēģināt. Ar brāļiem Neikšāniem esmu kopā no bērna kājas - sākām visi kartingā, tad viņi pārgāja uz ralliju, es uz formulām. Vienmēr esam diskutējuši, salīdzinājuši, kāda ir mana pieredze, kāda viņiem. Tā gāja gadi, un reiz mans labs draugs, kurš iedrošināja mani pagājušogad Moncā braukt F2 posmā, saka - klausies, es ar tevi gribētu kādu "gonku" nobraukt, mums vajag kopā ralliju izbraukt! Tas bija pavisam nesen. Es viņam saku - es nekad neesmu braucis rallijā, tu - vispār tikai ar īres kartingu, tas nav tik vienkārši, jo cilvēki to dara gadiem un profesionāli. Viņš saka - pofig, darām! Bet es negribu tā, pa roku galam, ākstīties ar kādu "Renault Clio", kas tikko turas kopā. Es viņam saku - mums jābrauc ar WRC mašīnu, ja to gribam, bet tas jau ir baigi nopietni. Otrs profesionālākais auto - S2000. Tad mēs sapratām, ka tas nav nemaz tik lēti, bet tad uzrodas "Mogo.lv", kuri par mūsu trako ideju saka - aiziet, darām! Tā nu ir sanācis, ka mēs piedalāmies Talsu rallijā - gandrīz vai ar ātrāko "tačku" un foršākajā rallijā Latvijā!"


Haralds atzīst, ka priekšstats par ralliju viņam bijis visai neliels, neskatoties uz draudzību ar Andi Neikšānu un interesi par Kubicu. Taču pēc aizvadītajiem treniņiem viņš jau jūtas drošāk un cer Talsu rallijā "nekrist kaunā".

"Izskatās, ka būsim tīri labi sagatavojušies Talsu rallijam," viņš saka. "Andis Neikšāns dalās ar visu savu pieredzi. Tas, ko viņš ir mācījies septiņus gadus, mums ir jāapgūst divos mēnešos. Andis kā Latvijas čempions un labākais braucējs būs īsā termiņā sagatavojis mūs, lai mēs varētu ne tikai vienkārši braukt Talsos, bet būt arī ātri. Ir ļoti daudz skeptiķu, un mēs gribam pierādīt, ka ar attieksmi, apņēmību un mērķtiecību var izdarīt vairāk kā tikai ar pieredzi."

"Man nav tāda uzstādījuma - finišēt labāko trijniekā," atzīstas Haralds. "Daudzi saka, ka mēs Talsos vispār būsim pēdējie. Par rezultātu es nedomāju, bet zinu - kā pirmais "dops", tā sportiskais azarts būs klāt. Būs iekšējais ultimāts - jo augstāka vieta, jo labāk, bet negribu neko prognozēt."

Parasti jau visi sāk pamazām, ar miniralliju, rallijsprintu un tikai tad aiziet uz "lielo" ralliju, bet Šlēgelmilhs šos "solīšus" ir nolēmis izlaist.

"Es pat nezinu, kas ir minirallijs un sprints," vaļsirdīgi atzīstas Haralds. "Piekrītu, ka tā vajag darīt, bet būtiskā atšķirība ir tā, ka man vispārējā pieredze par un ap autosportu tomēr ir tik liela, ka es varu šos pāris solīšus izlaist."

Par vienu no sarežģītākajiem aspektiem rallijā piloti, kas pārnākuši no autošejas sauc nevis atšķirīgo tehniku vai nepierastās trases, bet gan to, ka ir mašīnā atrodas vēl viens cilvēks, kurš turklāt visu laiku runā, stāstot kur un kā jābrauc. Arī Haraldam tas sākumā šķitis dīvaini, bet šo rallija īpatnību viņš ir pieņēmis bez ierunām. "Es ļoti ātri sapratu, ka nav variantu - ja gribi braukt ātri, ir ļoti uzmanīgi jāklausās stūrmanis. Jo citādi tu esi lēns vai arī ir avārija," saka Šlēgelmilhs.


Atšķirībā no autošosejas sacensībām, rallijs ilgst divas dienas, braucējiem veicot vairāk kā 10 ātrumposmus. "Fiziskā puse mani neuztrauc, vairāk psiholoģiskā. 27 kilometru ātrumposms - tas ir pats trakākais. Bet es nevaru vien sagaidīt! Tas būs labs piedzīvojums!" saka Šlēgelmihs.

"Taču klausīšanās stūrmanī ir grūtākais, kas man jāapgūst rallijā," atzīstas Haralds. "Viss pārējais man ir skaidrs. Vakar pirmo reizi iekāpu N grupas rallija mašīnā un pēc trim kilometriem man viss bija pilnīgi skaidrs, kā darbojas visi mezgli automašīnā, kā viņa vadās. Trešajā piegājienā mēs jau braucām labā tempā un nebija tā, ka man vesela diena vajadzīga, lai es pierastu pie mašīnas. Esmu pieradis šosejā - iekāp F3 formulā, tad "World Series" tehnikā, tad GP2, F2 bolīdā. Esmu iemācījies, ka trijos apļos esi spiests pilnībā "piešauties" pie tehnikas."

Ko tēvs, Vladislavs Šlēgelmihs, kurš centās dēlu aizvest līdz augstākajām virsotnēm autošosejā, teica par šo ideju? "Viņš teica, ka es neesmu normāls," smejas Haralds. "Viņš redz, ka Kubicam un Raikonenam nesanāca, ka Kubica cieta smagā avārijā, un manam tēvam arī ir bēdīga rallija pieredze. Viņš piedalījies septiņos rallijos un no visiem izstājies ar "vāku". Bet tajā pašā laikā - kad es pateicu, ka nebraukšu ar kaut kādu ļoti vienkāršu auto, kas nav pasaules līmeņa, bet profesionālu tehniku, viņš nedaudz atmaiga, un tagad, kad dzirdējis Anda atsauksmes, ka es jau dzirdu stūrmani un tik slikti nav, viņa attieksme ir mainījusies."

"Rally Talsi" ir viens ātrumposms, kurā Haralds varētu parādīt visu savu pieredzi un talantu - pilsētas superspeciālais posms, kas ir viens no interesantākajiem Baltijā, taču Haralds uz šo "dopu" raugās reāli: "Tur man varētu būt kaut kādas priekšrocības, taču jābrauc ar grants riepām, kas ir kā švamme. Tas man gan ne visai patīk, jo braukšanas stils tad ir pavisam pretējs kā ar adekvātām, asfalta riepām," viņš saka.


Runājot par tālākajiem rallija plāniem, Haralds nenoliedz, ka viņam tomēr tuvāks ir asfalts. "man ļoti gribētos izmēģināt ralliju uz asfalta, bet tas jau nozīmē starptautiskas sacensības, jo Latvijā asfalta ralliju nav. Tāds bija sākuma uzstādījums - ātru tehniku un asfaltu, bet tad sapratām, ka labāk ir vispirms iegūt pieredzi, kas tas rallijs vispār ir," viņš norāda.

"Es Latvijā sen nebiju piedalījies sacensībās - pēdējoreiz 2006. gadā Biķerniekos, kad sasniedzu jauno trases rekordu, un šis ir forši, ka es varu atkal Latvijā pabraukt," atzīst Haralds. "Tas nekas, ka pilnīgi sev svešā disciplīnā, bet ir cilvēki, kas man seko līdzu, un varbūt kāds pirmo reizi aizbrauks uz ralliju tikai tāpēc, ka es tur piedalos. Ja asfalta ralliju, tad nedaudz "starptautiskāku", lai autosport.com par to uzrakstītu... Ja dara, tad kārtīgi!"

"Es neesmu atmetis autošoseju, un izskatās, ka pirms Talsiem man varbūt būs vēl jāaizbrauc uz formulu testiem, ta satkal būs interesanti - pārkāpt no formulas rallija mašīnā," viņš saka. "Tie autošosejas kolēģi, ar ko esmu runājis, visiem patīk mana ideja par ralliju. Man šķiet, ka profesionālam autosportistam tā ir laba vērtība, ka tu spēj būt daudzpusīgs, manos mērķis ir ne tikai rallijs, gribētu vēl šo to izmēģināt, piemēram, Lemānas 24 stundas, Dakaras rallijreidu un "Indianapolis 500" sacensības "IndyCar". Tie ir tādi lielie sapņi."

"Pats galvenais - man pēc ilgiem laikiem ir patiess prieks no autosporta, jo es apgūstu kaut ko pavisam jaunu," sarunas nobeigumā atzīst jaunais autosportists. "Tas sports, ar ko es biju saistīts, vienmēr ir bijis ļoti dārgs, un pret to daudz kas atduras. Formula ir dārgākais, kas vien ir autosportā. Toties tagad es pirmo reizi ar 100% atdevi varu pievērsties kaut kam tādam, kur šis aspekts nav tik ļoti būtisks, un tas rada prieku. Rallijam pieeju kā lielam piedzīvojumam, bet daru to maksimāli profesionāli, ko prasa mana pieredze. Ja dara, tad dara kārtīgi!"

Foto: Eveautosports.lv, James Bearne, DIAstudio

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!