Jēkabpilī abi piloti kopā ar vairākām pieredzējušām un jaunām Latvijas rallija zvaigznēm piedalījās "Žiguļu kausa" izcīņā, kas 23 gadus vecajam norvēģu sportistam bija pavisam eksotisks piedzīvojums - no rallijkrosa 600 zirgspēku "Ford Fiesta" pārkāpt uz padomju laika "Lada" ar sešreiz mazāku jaudu. Taču, kā parasti notiek šādos pasākumos, galvenais ir labi pavadīt laiku!
Pirms atgriezties "darbā" pasaules čempionātā, Andreass Bakerūds piekrita sniegt nelielu interviju portālam "Delfi".
Kā pavadīji savu laiku Latvijā?
Jēkabpilī viesojos Reiņa ģimenē, uzcepām gaļu, iedzērām kādu alu, tikos ar viņa draugiem, sponsoriem.
Pirms prombraukšanas ar Reini vēl aizbraucām uz "333" trasi, "izgāzām" ar kartingiem. Kurš uzvarēja? Viņš bija pirmais finišā, bet mēs cīnījāmies katrā līkumā.
Pirmais iespaids par VAZ?
Tas bija smieklīgi! Bija atnācis ļoti daudz skatītāju, cilvēki draudzīgi un mēs sagādājām labu šovu. Es darīju visu, ko vien varēju, lai izklaidētu skatītājus - pēc finiša "zīmēju saulītes", izliecoties no mašīnas un sveicinot sanākušos, sarīkoju šapmanieša dušu bērniem - viņiem tas ļoti patika.
Preses relīzē redzēju, ka šiem auto ir 177 zirgspēki, un padomāju - lai iet! Būs jautri! Bet izrādījās, ka ir tikai 60 "zirgu". Ir jautri braukt ar lēniem auto, kad tev visu laiku ir jādomā par līkuma izeju, un nedrīkst kļūdīties. Braucām kā ar Flintstona mašīnu. Ar Māri (Neikšānu), Emīlu (Blūmu) un Reini mums trasē bija ļoti jautri, bet beigās trīs latvieši palika aiz manis! Kauns, nu! Atbraucu šurp kā uzaicinātais viesis, bet uzvar igaunis un es esmu otrais! Reinis palika ceturtais, haha!
Uz Latviju pie Reiņa atbraucu tāpēc, ka mēs uz nākamajiem diviem gadiem būsim komandas biedri un vienmēr ir labi iepazīt savu kolēģi tuvāk. Tas vērtīgi komandas veidošanā. Mēs abi cīnāmies čempionātā, un ja es palīdzēšu viņam, viņš palīdzēs man braucienos, kad tas būs nepieciešams. Ja man ir "pole", bet Reinim otrā starta pozīcija, viņš nebrauks man iekšā durvīs, ja es "izcelšu" startu, un otrādi.
Tiešām?
Jā, es tā domāju! (blakus sēdošais Reinis iebilst - bet VAZ braucienā tu man tā izdarīji!)
Bija interesanti atbraukt un redzēt, kā cilvēki arvien vairāk interesējas par rallijkrosu un cik liela zvaigzne ir Reinis.
Reinis jau ir viesojies pie Tevis?
Vēl ne, bet man plāns ja ir gatavs. Tas vēl ir nedaudz jāattīsta, bet es par šiem "vaziem" viņam "atriebšos" (smejas)! Tas būs izaicinājums. Varbūt es to izdarīšu caur medijiem, piemēram, portālu "Delfi"!
Tu "Supercar" klasē brauc jau otro gadu - esi izstāstījis Reinim visus noslēpumus vai kaut ko tomēr esi paturējis pie sevis?
Ar lielāko daļu pieredzes un informācijas esmu padalījies, īpaši, ja Reinis kaut ko jautā. Sacīkstes laikā mēs kopīgi daudz strādājam ar datoru, analizējot trasi, un Reinis norāda, kur es esmu lēnāks. Viņš gan to saka par gandrīz visu trasi, ka es esmu lēns (smejas).
Mums kopā ir jautri, un ja tev ir jāceļo apkārt pa visu pasauli kopā, svarīgi, lai varam pasmieties.
Man nav nekādu noslēpumu, bet Reinis pats ir labs pilots.
Jūsu esat ļoti atšķirīgi braucēji?
Patiesībā nē. Abi esam sākuši ar kartingu, tāpēc arī braukšanas stils ir ļoti līdzīgs. Es arī Norvēģijas čempionātā un Eiropā sāku ar vientilta piedziņas mašīnu, "Peugeot 206", kā Reinis. Eiropā viņš uzvarēja ar "Renault Clio", bet mēs esam spēruši praktiski vienādus soļus pirms nonākšanas "Supercar" klasē. Tikai es pavadīju ilgāku laiku "Super 1600" klasē nekā Reinis.
Kura šosezon Tev bijusi aizraujošākā sacīkste?
Laikam Zviedrijas posms, jo man bija tik daudz pārsistu riteņu, ka cīnījos no tālas aizmugures! Finālā tiku līdz otrajai vietai un dabūju divus "mīkstos" - kreiso priekšējo un labo aizmugurējo riteni! Tas bija traks fināls! Anglijas posms bija interesants, jo tur es uzvarēju.
Kā jaunais posms Kanādā?
Tā trase bija neiznāma visiem. Lieli tramplīni, kas sagādāja problēmas. Man tur nepaveicās. Veiksme nebija manā pusē.
Tu esi māņticīgs?
Jā! Bet ticējumus nedrīkst atklāt, jo tad vairs neveicas. Tā nav? Tad varu pastāstīt, ka es vienmēr vispirms aizsprādzēju labās puses jostas.
