Autosportistiem šī metode ir labi pazīstama. "Left foot braking" jeb bremzēšana ar kreiso kāju pārvērš apstāšanās mehānismu vēl vienā auto stūrēšanas un kontroles ierīcē. Taču, lai šo paņēmienu liktu lietā, ir jātrenējas, bet ziemas zābakos pa abiem pedāļiem reizē var trāpīt pašā nepiemērotākajā brīdī.

Personīgais vai dienesta automobilis nav satiksmes autobuss, kas ziemā sagaida ar iesildītu un omulīgu salonu. Izņemot gadījumus, kad automašīnai ir autonomā apkure ar taimeri, salons no rīta būs auksts. Un vakarā, izlienot no gaišā biroja stāvvietas tumsā, arī. Tāds tas būs pēc stundas sporta zālē, peldbaseinā vai ezotērikas lekcijā. Līdz ar to pie stūres mēs sēžamies biezā mētelī vai jakā, un tas ir nepareizi.

Biezs apģērbs neļauj kārtīgi nospriegot drošības jostu un traucē kustībām. Lēni vagojot sniega šļuru ierastā maršrutā, tas viss daudz netraucē, turpretim ekstremālā situācijā dūnu jaka neļauj pagriezt stūri vajadzīgajā leņķī.

Ne velti pirmais uzdevums jebkurā drošas braukšanas skolā ir pareizi apsēsties pie stūres. Ja mēģināsiet to darīt biezajā jakā, dabūsiet no instruktora rājienu. Ja nu sākot braukšanu tomēr nepietiek laika uzsildīt sēdekli un salonu, vajadzētu vismaz novilkt virsdrēbes, tiklīdz automašīnas interjers sasilis.

Ar ziemas apaviem ir sarežģītāk – nevilksi taču nost zābakus pat siltā auto! Un tomēr zābaku aizķeršanās aiz, starp un zem pedāļiem var izraisīt nelāgas un stulbas avārijas. Dāmas šajā ziņā ir gudrākas par kungiem. Zinot, ka paklājiņi un ziemas braukšanas vispār stipri bojā zābakus, viņas nesmādē maiņas apavus. Taču arī šāda prakse ir neērta,– tāpēc reta.

Viens no risinājumiem, kā izvairīties no platu un garu apavu pašdarbības ar pedāļiem, ir nedaudz izmainīt sēdpozīciju, proti, atbīdīt sēdekli maķenīt tālāk un/vai pacelt to nedaudz augstāk. Protams, tad nāksies mainīt arī stūres attālumu un leņķi, kas joprojām iespējams ne katrā auto.

Un tā pieņemsim, ka esam puslīdz iekārtojušies pie stūres un nebraucam ne zeķēs, ne ausainē. Vadītājs vai vadītāja ar kažokādas gubu uz galvas ir skaidrs signāls, ka no šī automobiļa jāturas pa gabalu. Turpretim adīta vai no moderna materiāla darināta micīte neko ļaunu nenodarīs – gluži otrādi.

Saulainā dienā var rasties vajadzība pēc saulesbrillēm, kas tūlīt pēc uzlikšanas nodevīgi aizsvīst. Šādiem gadījumiem paredzētas speciālas salvetes, kuras, protams, lietojamas arī optisko briļļu tīrīšanai.

Jādomā, ka vēl pirms iekārtošanās pie stūres jūs notīrījāt sniegu un apledojumu, turklāt ne tikai no vējstikla, bet arī priekšējiem sānu stikliem. Ja jau aiz mūsdienu auto priekšējā statņa var paslēpties vesels džips, iedomājieties, ko var nepamanīt, ja sānstiklavietā ir ledus siena. Tas pats attiecas uz spoguļiem un galvenajiem signāllukturiem.

Ja iepriekšējā vakarā stipri sniga, cerams, ka pēc auto novietošanas apstaigājāt tam apkārt, lai izkasītu sniegu no arkām. No rīta tas parasti ir sasalis milzu aisbergā, kas ne vien traucē grozīt riteņus, bet bojā piekari un virsbūves daļas.

Vai jūtat, uz ko mēs velkam? Jā, gatavošanās veiksmīgam, ērtam, drošam un patīkamam braucienam no rīta ziemā sākas jau iepriekšējā vakarā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!