Padomi auto virsbūves sagatavošanā ziemai
Foto: PantherMedia/Scanpix

Nav noslēpums, ka daudzu automašīnu īpašnieku viens no vaļaspriekiem ir sava dzelzs rumaka pašrocīga kopšana. Galu galā – pat ja tas tiek veikts tikai pienākuma pēc, nevienam vairs nav šaubu, ka rūpes par automašīnu ilgtermiņā noteikti atmaksājas. Pēc vasaras, kas šogad izvērtās necerēti gara, nereti nākas secināt, ka auto virsbūve ir apskādēta. Lai ziemā nepārsteigtu rūsa vai citi nevēlami auto virsbūves "kaitēkļi", konsultāciju par auto virsbūves kopšanu sniedz SIA "Autobrava" direktors Andris Sivickis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirms ziemas automašīnas nomazgāšana un ievaskošana ir vitāli svarīga, lai pēc iespējas pasargātu virsbūvi no ārējās vides nelabvēlīgajiem faktoriem – dubļiem, mitruma, sāls... Savukārt regulāra vaskošana ir nepieciešama jebkuram auto ziemā, jo jebkāda veida vasks atgrūž mitrumu, un mašīnas virsmai netīrumi pieķeras mazāk.

Vecāka gada gājuma automašīnām uz durvīm ir uzstādīti aizsargmoldingi, kas daļēji pasargā tās no atlecošajiem akmeņiem uz ceļa, kā arī dubļu masas. Jaunākām automašīnām šāds aizsargs diemžēl no rūpnīcas netiek uzstādīts. Tāpēc, lai kaut nedaudz mazinātu šo skādi, pirmā lieta, par kuru jāparūpējas autovadītājam pirms ziemas, ir dubļu sargu uzstādīšana.

Pašlaik pieejami estētiski dubļu sargi, kas nebojā auto kopējo tēlu. Dubļu sargu uzstādīšana pasargā gan sliekšņus, gan riteņu arkas no rūsas, kas var veidoties, atlecošiem akmeņiem un dubļiem no ceļa nokļūstot uz tiem.

Arī no sasalušiem sniega veidojumiem, kas rodas pie arkām aukstā laikā, ir regulāri jāatbrīvojas – ņemot vērā, ka ceļi ir nelīdzeni, šie cietie sniega un ledus veidojumi katrā bedrē atsitas pret riteņa arku, tādējādi to bojājot un veidojot robus. Tas ir mehānisks trieciens, kurš skar visas detaļas, pie kā ir pielipis.

Protams, visredzamākā skāde, kas var tikt nodarīta automašīnai vasarā, ir robi krāsojumā, kuri tiek izsisti no atlecošiem akmeņiem. Tāpēc ieteicams pārbaudīt spārnu apakšu – tā ir vieta, kur ielocīta to maliņa un kur nereti pirmajā acu uzmetienā nevar pamanīt bojājumu. Uzmanība jāpievērš arī durvju apakšai un riteņu arkām, kā arī priekšējam buferim.

Kurā brīdī auto vadītājam diagnosticēt to, ka robs ir pārāk dziļš, lai pašrocīgi ar to tiktu galā? Sivickis iesaka uz bojāto virsmu uzliet nedaudz ūdens – ja tas bez aizķeršanās notek, bojājums ir tikai lakas kārtā, un auto īpašnieks pats var izpulēt virsmu.

Ja izsitums ir tāds, ka, pārbraucot ar pirkstu, var sajust robu, jādodas uz servisu, kur tiks veikta profesionāla pulēšana. Ja tas netiek izdarīts, ilgtermiņā var nākties attiecīgo auto virsbūves paneli pārkrāsot, kas jau sanāk krietni dārgāk.

Ir auto vadītāji, kuri uzskata, ka ziemā nav vērts mazgāt auto bieži – tāpat tas uzreiz atkal kļūst netīrs. Jā, sāli nav iespējams izmazgāt no pilnīgi visām spraugām, tomēr, tam paliekot slapjam, tiek noēsta krāsa, kas jebkurā gadījumā ir sliktāk nekā tad, ja auto tiek regulāri mazgāts.

Sivickis ilustrē pašu ļaunāko scenāriju, kāds var notikt ziemā ar auto virsbūvi – netīrs, ar sāli aplipis auto iebrauc siltā betona garāžā, kur visa netīrā masa, kas pa dienu sakrājusies uz auto virsbūves, izkūst. Tā rezultātā notiek korozijas process. No šī var secināt, ka ziemā auto mazāku skādi nodara tā turēšana ārā. Vismaz tajā, kas attiecas uz virsbūvi – noteikti.

Ja ir vēlme savu dzelzs rumaku turēt siltā stāvvietā, automašīnai ir jābūt tīrai. Lieliska alternatīva ir nojume vai koka garāža, pa kuras spraugām mitrums nakts laikā iztvaiko.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form