Lai sacīkšu automobilis trasē būtu ātrs, viens no priekšnosacījumiem ir pēc iespējas lielāks tā piespiedējspēks uz zemi – tas ļauj ne tikai braukt lielā ātrumā un joprojām noturēt riteņus uz zemes, bet arī ātrāk izbraukt trases līkumus.
Tieši tādēļ autosportā sacīkšu komandas investē daudz līdzekļu aerodinamisko risinājumu izstrādē. Ne vienmēr labs aerodinamikas risinājums, kas reāli arī pilda savu tiešo mērķi, ir estētisks. Amerikāņu emuārs "Jalopnik" apkopojis sarakstu ar 10 ērmīgākajiem aerodinamikas risinājumiem autosporta vēsturē.
Kā iesildīšanos šim topam par piemēru var minēt Vācijas salonauto čempionāta (DTM) spēkratus. Līdz mūsdienām to aerodinamika ir attīstīta tik tālu, ka ar sērijveida automobili, uz kā bāzes tas it kā veidots, kopīgi palikuši vairs tikai lukturi un markas emblēma. Šie sacīkšu automobiļi ir piemērs tam, kā izskatītos mūsu ikdienas spēkrati, ja tiem būtu aerodinamiskie risinājumi tuvu ideālam.
"Honda" sagatavotajai "IndyCar" sacīkšu formulai antispārni ir sadalīti vairākos slāņos. Japāņu inženieri spēkrata prezentācijā norādīja, ka pie šāda risinājuma nonākuši ar rūpīgu analīzi datorā. Īpaši vizuāli iespaidīga šī formula ir, ja uz to skatās no priekšas. Šajā aerodinamiskajā komplektā ir vairāk nekā 100 atsevišķu detaļu. Tomēr 2015. gada "IndyCar" čempionātā "Honda" konstruktoru kausā izcīnīja 2. vietu, piekāpjoties "Chevrolet".
Vispār jau šī autosporta disciplīna ir pati par sevi ērmīga – sacīkstes ar automobiļiem slēgtā laukumā, braucot astoņnieka figūru. Tomēr tikpat dīvaini ir šo spēkratu antispārni, kuri ir nevis horizontāli, kā citās autosporta disciplīnās, bet gan vertikāli.
2005. gada F-1 sezonai "McLaren" prezentēja "MP4-20" modeli. Jaunums un arī atšķirība no citām komandām aerodinamiskajā risinājumā tam bija antispārni vērša ragu formā – tieši aiz pilota galvas. "McLaren" tādus ieviesa, lai kompensētu jaunos ierobežojumus F-1 aerodinamisko elementu noteikumos. Nākamajā sezonā ar līdzīgu risinājumu klajā nāca arī citas komandas.
2001. gada F-1 sezonai "Arrows" komanda prezentēja formulas modeli "A22", kas atšķīrās no citu komandu formulām ar nelielu priekšējo antispārnu. Gan jau šāds risinājums patiešām uzlaboja formulas aerodinamiku, tomēr tas pilotam daļēji aizsedza skatu uz trasi. FIA ātri vien šādu aerodinamisko izpildījumu F-1 aizliedza.
Ja automobilim ir 1000 zirgspēku jauda un ja tā tiek novadīta uz priekšējiem riteņiem... Kā panākt, ka, braucot lielā ātrumā, priekšējā riteņu ass būtu pēc iespējas vairāk piespiesta zemei, lai spētu šos 1000 ZS arī realizēt? Vienkārši – virsbūves priekšdaļā uzstādot tikpat lielu antispārnu kā aizmugurē!
"Formula SAE" ir amerikāņu autoinženieru studentu sacīkstes, kurās bolīdu ātrums reti kad pārsniedz 100 km/h. Ņemot vērā, ka aerodinamiskie risinājumi, kādus tos esam raduši redzēt citās autosporta disciplīnās, savu pamatfunkciju sāk pildīt, braucot ar ātrumu krietni virs 100 km/h, tad "Formula SAE" studentiem jādomā pie aerodinamiskajiem risinājumiem, kuri darbojas arī pie samērā maza braukšanas ātruma. Rezultāts – ērmīgas formulas. Tomēr testi pierādījuši, ka bez šādiem spoileriem "Formula SAE" trasē ir par vairākām sekundēm lēnākas.
Daudziem kalnā braukšanas sacīkšu automobiļiem priekšējais spoileris ir kā lāpsta – tas ir tik liels, ka uz tā varētu pat nogulties cilvēks. Tomēr šāds risinājums nav paredzēts negaidītu šķēršļu nostumšanai no trases, bet gan aerodinamikas risinājums, kas ir nepieciešamas šo sacīkšu specifikai.
Viltīgi izmantojot F-1 tehniskajos noteikumos īpaši neierobežotās dzesēšanas sistēmas, 1978. gada sezonai "Brabham" komanda prezentēja "BT46" modeli ar ventilatoru aizmugurē, kas burtiski piesūca formulu pie zemes. Šāds risinājums radīja būtisku pārsvaru pār citiem konkurentiem, braucot līkumos, tāpēc to ātri vien aizliedza, lai tā nekļūtu par normu (ventilators arī uzsūca drazu no trases un pūta to virsū aizmugurē braucošajam).
"CanAm" sacīkšu seriālam 1970. gadā būvētais "Chaparral 2J" ir iepriekšminētās "Brabham" formulas aerodinamiskā risinājuma idejiskais priekštecis. Lai arī šī braucošā kaste pati par sevi nekādi nevar būt aerodinamiska, noslēpums ir divās turbīnās, kuras izsūc gaisu zem tās, piespiežot spēkratu pie zemes ar spēku, kas pusotru reizi pārsniedz paša auto svaru. Automobilim ir tikai divarpus centimetru klīrenss, un tas trasē ir ļoti ātrs. Ātri vien "CanAm" seriālā to aizliedza konkurentu pretenziju spiediena rezultātā.
