Saskaņā ar ceļu satiksmes noteikumiem, autovadītājiem medicīniskās pārbaudes jāveic reizi 10 gados – tai skaitā redzes pārbaude. Taču optometristi iesaka ikvienam atbildīgam autovadītājam, kurš nelieto redzes korekcijas līdzekļus, to pārbaudīt vismaz reizi divos gados. Redzes pasliktināšanās būtiski ietekmē kopējo redzes lauku, kurā autovadītājs uztver notiekošo un samazinās reakcijas ātrums, kas var ietekmēt avārijas situāciju iznākumu.
"Autovadītāji transportlīdzekļa vadīšanas laikā visvairāk nodarbina acis. Ja redze ir laba – nepieciešamības gadījumā, autovadītājs spēs strauji reaģēt bīstamās situācijās un izvairīties no iespējamās nelaimes. Pirmie signāli, ka ir laiks doties vizītē pie optometrista ir acu miegšana, redzes miglošanās un sajūta, ka acis sāk nogurt, vadot transportlīdzekli neilgu laikum," norāda Jeļena Stūriška, "Vision Express" optiķe.
Eksperimenta laikā veiktā aptauja atklāja, ka katrs ceturtais autovadītājs, kurš pārbaudīja savu redzi pasākuma laikā, ir kļūdaini novērtējis savas redzes kvalitāti. Taču 20% aptaujāto, kuriem ikdienā vai pie stūres ir jānēsā brilles, tās nelieto atbilstoši speciālistu norādījumiem, tādējādi apdraudot ne tikai savu un savu pasažieru drošību, bet arī pārējo ceļu satiksmes dalībnieku dzīvības. Aptaujas rezultāti norāda uz nepieciešamību izglītot autovadītājus par iespējamām sekām, kas var iestāties nelietojot brilles vai lēcas.
"Gjensidige Latvija" centra reģiona vadītājs Guntars Ozols atklāja, ka "šobrīd neviens nepārbauda, vai avārija ir notikusi redzes problēmu dēļ vai tādēļ, ka autovadītājs nav lietojis brilles, kaut gan speciālists tās ir izrakstījis. Atbildība par savu, savu pasažieru un apkārtējo autovadītāju drošību gulstas uz katra paša pleciem." Aicinot autovadītājus atcerēties lietot brilles vai lēcas, Ozols atgādināja: "Notriecot stirnu – nekas traks nenotiks, taču notriecot cilvēku sekas būs daudz smagākas."
Pasākumā piedalījās arī Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks, kurš norādīja: "Autovadītājam, piedaloties satiksmē, ir jāuzņem ļoti liels informācijas daudzums, sekunžu laikā jāpieņem tūkstošiem lēmumu. Lai pieņemtu lēmumus, informācijas precizitātei un skaidrībai jābūt maksimāli labai. Līdz ar to laba redze un redzamība ir ļoti svarīgs faktors drošai braukšanai. Nereti mēs šai lietai nepievēršam pietiekami lielu uzmanību, un tas diemžēl mēdz novest pie ļoti nepatīkamām un bīstamām situācijām."
Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes docētājs Gatis Ikaunieks savukārt uzsvēra, ka, braucot krēslā, būtiski ir notīrīt automašīnas lukturus, stiklus un, ja tiek lietotas brilles, arī briļļu lēcas, kas mēdz aizsvīst un pasliktināt redzes skaidrību.
Savukārt LMT Autosporta akadēmijas rallija pilots Mārtiņš Sesks atklāja, ka ikdienas autovadītājam svarīgi ir redzēt "lielās lietas", taču rallijā būtiski ir redzēt plašākā laukā, kā ierasts un nepieciešams ikdienā sēžot pie stūres, kā arī pilotam ir jāspēj saskatīt visas bedres un akmeņi, jo tie var ietekmēt gala rezultātu.
Eksperimenta laikā atklājās, ka daļa autovadītāju kļūdaini ir novērtējuši savas redzes kvalitāti, domājot, ka redz labi taču rezultātā nemaz neapzinoties, ka viena no acīm redz vājāk. Saskaņā ar Stūriškas pausto – šādi autovadītāji ir tikpat, ja ne vēl bīstamāki, par tiem kuri nelieto brilles atbilstoši speciālistu norādījumiem, jo paši neapzinās savas redzes problēmas un ar tām saistītās problēmas un ierobežojumus. Tādēļ optometriste atgādina - skaidrai redzei regulāras redzes pārbaudes ir tikpat svarīgas kā regulāra logu šķīduma atjaunošana vai lampu nomazgāšana.
