Pētījums liecina, ka vīrieši (13%) ziemas riepas arī vasaras sezonā izvēlas biežāk nekā sievietes (5%), savukārt dāmas biežāk izmanto iespēju mainīt riepas tiklīdz tas ir iespējams – marta sākumā to parasti dara 20% sieviešu un 13% vīriešu.
Drošas braukšanas skolas (DBS) vadītājs Jānis Vanks norāda: "Joprojām liela daļa autovadītāju izvēlas arī vasarā turpināt braukt ar ziemas riepām, tādā veidā mēģinot ieekonomēt līdzekļus un nepirkt divus komplektus riepu – ziemai un vasarai. Šeit gan jāatceras, ka ziemas riepa no vasara riepas atšķiras ar gumijas sastāvu un to, kā šī gumija reaģē uz temperatūras maiņu."
Analizējot autovadītāju paradumus dažādās vecuma grupās var secināt, ka riepu maiņu uz maiju vai pat jūniju visbiežāk atliek autovadītāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem (28% – maijā, 4% – jūnijā), savukārt vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem maijā riepas maina vien 17%, bet jūnijā – 3%. Ziemas riepas arī vasarā biežāk izvēlas autovadītāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem (12%), kā arī no 60 līdz 74 gadiem (12%).
Riepu maiņu uz maiju vai jūniju biežāk atliek latviešu valodā runājošie autovadītāji. Maijā to dara 23% latviešu valodā runājošie un 15% – krievu valodā. Savukārt jūnijā 2% latviešu valodā runājošie autovadītāji, bet krievu valodā runājošie respondenti norādīja, ka jūnijā riepas parasti nemaina.
Autovadītāju paradumi reģionālajā griezumā liecina, ka ziemas riepas arī vasaras sezonā visvairāk iecienījuši Vidzemes autovadītāji (17%), kam seko kurzemnieki (13%) un rīdzinieki (10%).
"Braucot ar ziemas riepām vasarā, tās pastiprināti dilst, ir sliktāka saķere, līdz ar to – nedrošāka braukšana, sliktāka vadāmība un ekstremālās situācijās arī nepietiekams bremzēšanas ceļš. Izvēloties vienas riepas visam gadam, ieekonomēt īsti neizdosies, jo nākamajā ziemā riepas nodilušas un vairs nebūs izmantojamas. Ar radžotām riepām Latvijā vasarā braukt nedrīkst," piebilst Vanks.
Pētījumā, ko "Norstat" veica maijā, piedalījās 1007 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
