Foto: Shutterstock
Vairāk nekā trešdaļa (35%) autovadītāju pie stūres mēdz runāt pa telefonu, nelietojot brīvroku sistēmu, gandrīz tikpat daudzi (34%) – dzer kafiju, bet 24% atzīst, ka pie stūres mēdz arī ēst, liecina "Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa" dati. Pētījums apliecina, ka 7% autovadītāju mēdz rakstīt ziņas telefonā, braucot pie stūres, bet 2% lasa ziņas vai pēta jaunumus sociālajos tīklos. 43% norādījuši, ka nemēdz pie stūres darīt vēl citas lietas.

Salīdzinot pētījuma rezultātus ar 2021. gada datiem, iespējams secināt, ka par 2% pieaudzis to autovadītāju skaits, kuri pie stūres runā pa telefonu, par 7% pieaudzis to autovadītāju skaits, kuri dzer kafiju, savukārt, to šoferu skaits, kuri pie stūres ēd, pieaudzis par 4%.

"Nevajadzētu uzskatīt, ka dažādu blakus lietu darīšana pie stūres ir mazāk riskanta nekā, piemēram, alkohola lietošana. Bīstama ir arī uzmanības dalīšana, kad lietojam telefonu, ēdam vai dzeram, paralēli vadot automašīnu. Ikvienā gadījumā nepieciešams izvērtēt riskus un prioritātes, kā arī nepieciešamības gadījumā apstāties ceļa malā, lai paēstu vai parunātu pa telefonu," iesaka Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.

Autovadītāju atbildes liecina, ka ar blakus lietām pie stūres biežāk nodarbojas vīrieši. Vadot automašīnu, pa telefonu runā 41% vīriešu, kamēr šādu paradumu piekopj 29% sievietes. Arī kafiju pie stūres vīrieši (35%) mēdz dzert biežāk nekā sievietes (32%). Līdzīga situācija ir arī ar ēšanu pie stūres – tā dara 27% vīriešu un 21% sievietes.

Jānis Vanks skaidro: "Automašīnas vadīšana prasa nedalītu uzmanību, bet blakus nodarbes novērš uzmanību un mazina koncentrēšanos. Satiksme ir neparedzama un ikviena blakus darbība – ēšana, kafijas dzeršana, smēķēšana vai vēl ļaunāk – mobilā tālruņa lietošana pie stūres var radīt bīstamas situācijas un nopietnas sekas. Autovadītāji nereti lieto telefonu ne tikai zvanu saņemšanai, ko var darīt, izmantojot brīvroku sistēmu, bet arī dažādu notikumu fiksēšanai uz ceļa – fotografēšanai, filmēšanai un šīs informācijas ievietošanai sociālajos tīklos."

Pētījumā, kas veikts aprīlī, piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. "Norstat" aptaujas ietvaros respondenti varēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!