Jau dažas desmitgades dīzeļdzinējs vairs nav iedomājams bez turbīnas, savukārt pēdējā desmitgadē arī benzīna automašīnas gan ar lielu, gan jo īpaši ar mazu tilpumu no rūpnīcas izripo ar uzstādītu turbīnu. Tā palīdz ne tikai palielināt dzinēja veiktspēju, bet arī konstrukcijā izvēlēties mazāku motora tilpumu un svaru, kā rezultātā mazāks ir arī degvielas patēriņš un, kas šodien ir pat svarīgākais – nodrošina dzinējam ekoloģiski tīrāku darbību.

Lai iekšdedzes dzinējs darbotos, tam nepieciešams degmaisījums, ko veido degviela un gaiss noteiktā proporcijā. Ja degvielu motora barošanas sistēma, pateicoties elektriskajam sūknim, no tvertnes spēj piegādāt, cik vien vajag, tad gaisa padevei ierobežojošais faktors ir atmosfēriskais spiediens. Tieši tādēļ motorus bez turbīnām vai kompresoriem sauc par atmosfēriskajiem dzinējiem, kas līdz 21. gadsimtam bija arī visizplatītākie autobūvē. Savukārt turbīna vai kompresors ļauj arī gaisu motora barošanas sistēmā piegādāt "cik tik vajag".