Foto: Shutterstock
Aukstā ziema ir izaicinājums gan cilvēkam, gan tehnikai. Visbiežāk ar neapbruņotu aci ir grūti pamanīt, vai spēkratam nav parādījušās kādas problēmas, taču, pievēršot uzmanību skaņām vai automašīnas uzvedībai uz ceļa, var atklāt un novērst problēmas pirms lielākām nepatikšanām vai tēriņiem.

"Tieši tagad, kad ziema pieņemas sparā, ir laiks pievērst uzmanību mehānismiem un detaļām, kuri pirmie sāk strādāt, kad iedarbinām automobili. Daļa ik rītu mostas ar bažām, vai šorīt spēkrats niķosies vai nē, tādēļ, lai rīti būtu mierīgi – savs auto ir jāpārbauda," mudina "Inter Cars Latvija" vadītājs Kaspars Viļumsons.

Pēdējos gados ziemas ir bijušas visai siltas, iespējams, arī šoreiz gaidījām to pašu. Lai spētu izvairīties no nepatīkamiem rītiem, kurus mums sagādājis bargais sals, vai pavasaris nav jāsāk ar pamatīgu dzelzs rumaka remontu, savā pieredzē un ieteikumos dalās "Bosch Car Service" eksperts Latvijā Māris Freimanis un "Pilna servisa līzings" servisa vadītājs Ringolds Burkāns.

Dzīvības liesma zem motora pārsega – kvēlsveces

Kad ārā aiz loga -20 grādi, tad no rītiem teju katrs auto braucējs saskaras ar nelielu motora iedarbināšanas aizķeri. Šī ir samērā normāla parādība, jo visu nakti aukstumā stāvējis automobilis būs krietni atdzisis. Taču, ja grūtības iedarbināt savu dzelzs rumaku jūtam jau tad, kad termometra stabiņš noslīd vien līdz -5 grādiem, tad ieteicams laikus pārbaudīt kvēlsveces.

Vēl viens faktors, kas norāda uz kvēlsveču nepilnīgu darbību, ir motora vibrācijas. Ja no rīta pēc motora iedarbināšanas jūtams, ka dzinējs nepareizi strādā jeb rada vibrācijas, tas varētu būt pirmais indikators tam, ka nestrādā kāda no kvēlsvecēm.

Iegādājoties kvēlsveces, ražotājs norāda aptuveno nobraukumu, kuru sasniedzot detaļu atkal vajadzētu mainīt, taču ne vienmēr atceramies sekot norādītajam. "Kad klients ierodas uz pārbaudi vai kvēlsveču maiņu, mēs pievēršam uzmanību visai aizdedzes sistēmai. Pārliecināmies, vai kaut kur sistēmas mezglos nav radušies defekti, kas veicinājuši kvēlsveču bojājumu rašanos," stāsta Freimanis.

Realitāte tomēr ir tāda, ka vairums auto īpašnieku sagaida, kad kāda no kvēlsvecēm iziet no ierindas, un tikai tad meklē risinājumu. Vidēji viena kvēlsvece maksā 15€, kas nav liela summa, taču šādas atkarībā no automašīnas vajadzīgas četras, piecas vai sešas. Freimanis atzīst, ka drošības pēc labāk ir mainīt visas kvēlsveces uzreiz, lai būtu pārliecināti, ka atkal esam gatavi bez rūpēm doties ceļā.

Svarīgākais drošības instruments – bremzes

Ringolds Burkāns izceļ divus galvenos veidus, kas liecina par bremžu uzliku nodilumu. Pirmais un biežāk satopamais veids ir indikators, kas iedegas mērinstrumentu panelī. Jaunāka gadu gājuma mašīnām bremžu uzliku nodiluma automātiskais indikators ir iestrādāts visu riteņu bremžu uzlikās. Tiklīdz bremžu uzlika ir nodilusi līdz pieļaujamam minimumam, panelī parādās brīdinājuma signāls, kas ziņo, ka jādodas uz servisu. Šo vajadzētu izdarīt pēc iespējas ātrāk kopš pamanīts signāls.

Otrs veids ir izpildīts tehniski vienkāršāk. "Automašīnām, kurām nav šāda automātiskā sensora, bremžu uzlikās ir iestrādāts neliels metāla āķītis, kas ir izvirzīts uz bremžu diska darba virsmas pusi. Tad, kad bremžu uzlika dilst, kādā brīdī šis metāla āķītis sāk saskarties ar bremžu disku," atklāj Burkāns. Šādā gadījumā bremzējot rodas nepatīkama skaņa, kas skaidri norāda uz to, ka drīzumā jāmaina bremžu uzlikas.

Nodilumu diemžēl ne vienā, ne otrā gadījumā nevaram saskatīt, jo pirmā parasti nodilst iekšējā bremžu uzlika. Bremzējot, iekšējā uzlika tiek piespiesta pie bremžu diska, bet ārējā – pievilkta. Lielāku spiedienu izjūt iekšējā bremžu uzlika, tāpēc arī abu veidu sensorus iestrādā tajās.

Elektriskā sirds – akumulators

Cilvēkiem, kuri ikdienā galvenokārt pārvietojas pilsētās un veic īsus ceļa posmus, vienu vai divas reizes gadā vajadzētu doties uzlādēt akumulatoru. Šāda profilakse nepieciešama, jo, braucot iepriekš minētajā režīmā, automašīnas ģenerators nepaspēj pilnībā uzlādēt akumulatoru. Taču, ja nākamajā dienā pēc uzlādes akumulators atkal ir izlādējies, tad noteikti jādodas uz servisu, lai pārbaudītu tā un citu komponentu darbību.

"Ja esam ilgus gadus braukuši ar savu uzticamo automobili, tad ir pienācis laiks ieguldīt jaunā akumulatorā, lai tas mūs nepieviltu nedz ikdienā, nedz bargajā salā. Tomēr vispirms vajadzētu pārbaudīt elektrisko ķēdi, jo akumulatora mazspēja varētu būt kādas lielākas problēmas sekas," skaidro Freimanis.

Mājas apstākļos savulaik akumulatora uzlādes līmeni varēja noteikt pēc tajā iestrādātā indikatora, taču šobrīd tas izdarāms vienīgi ar auto akumulatora uzlādes testeri. Akumulatora tehniskā stāvokļa noteikšana ir samērā sarežģīta, jo jāmēra ne tikai spriegums, bet dažkārt arī elektrolītu blīvums un līmenis, tāpēc šo pārbaudi labāk uzticēt profesionāļiem. Tomēr, ja temperatūras svārstību dēļ akumulatora korpusā esam pamanījuši deformācijas, tad to varam uztvert kā skaidru zīmi, ka jāapsver jauna akumulatora iegāde.

Mazās detaļas – spuldzītes un logu tīrītāju slotiņas

Kas tad ziemā var notikt ar lukturu spuldzītēm? Patiesībā, pat tikko nomainītas spuldzītes var izdegt, ja ārā ir liels sals. Jau pie -15 grādiem automobilis atdziest diezgan ātri, tāpēc no rīta varam sagaidīt pārsteigumus.

Brīdī, kad iedarbinām automašīnu un ieslēdzam lukturus, spuldzītes nekavējoties sāk silt. Šādas ātras sasilšanas aukstos apstākļos dēļ priekšējie lukturi var izdegt un nestrādāt. Tas ziemā ir īpaši bīstami, jo biežāk automašīnu izmantojam diennakts tumšajā laikā. Pirms slēdzam priekšējos gaismas lukturus, Freimanis iesaka nedaudz uzsildīt automobili, līdzīgi kā darām ar dīzeļa dzinēju pirms uzsākam braucienu.

Problēmas var rasties arī ar logu slotiņām. Pie vējstikla piesalušas logu tīrītāju slotiņas Freimanis iesaka neaiztikt, bet gan, sildot mašīnu, atkausēt ar siltu gaisa plūsmu no salona. Šādi maksimāli samazināsim nodiluma rašanos, jo netiks plēsta tīrītāju gumija. "Nereti dzirdēts, ka autovadītājs, gribēdams ātri notīrīt sniegu no loga, centies to darīt ar vējstikla tīrītājiem un daļa no slotiņu gumijas palikusi pie loga. Šādi noteikti nevajadzētu darīt, jo tas, protams, padara logu tīrītāju slotiņas neefektīvas, kā arī var bojāt tīrītāju mehānismu," skaidro Freimanis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!