Foto: Shutterstock
Veselības krīzē pašizolācijā nonāca gan cilvēki, gan viņu auto, jo, protams, vairāk bija jāpaliek mājās, un izbraukt sanāca retāk. Atsākot aktīvāku kustību, ir būtiski rūpēties ne vien par savu, bet arī par sava spēkrata veselību, lai nelielas vainas nekļūtu par lielām problēmām, atgādina "Norde" auto servisa vadītājs Mārtiņš Mālnieks.

Pārbaudiet auto akumulatoru

Auto akumulatora baterija jeb akumulators varētu likt par sevi manīt pirmā, jo pēc ilgākas spēkrata nelietošanas tā uzlādes līmenis varētu būt krities. Iespējams, pat nevarēsiet iedarbināt auto.

"Tāpēc, ja auto tik tiešām ir bijis dīkstāvē, tad pirms došanās izbraukumā, iespējams, vajadzēs ieplānot laiku akumulatora uzlādei," norāda Mālnieks.

Ļaujiet dzinējam pierast pie darba režīma

Pēc dzinēja iedarbināšanas ļaujiet tam kādas 5-10 minūtes vienkārši padarboties, lai spēkrata dzinējs un citas automašīnas vadības sistēmas adaptējas.

Pēc tam, it īpaši ar dīzeļa dzinējiem aprīkotas automašīnas, vēlams sākumā pabraukt tā, lai dzinējs izmantotu visu apgriezienu diapazonu.

Pārliecinieties par redzamību jebkuros apstākļos

Pārbaudiet automašīnas ārējā apgaismojuma darbību un logu tīrītāju slotiņas. Ilgāku laiku nelietotām slotiņām mēdz sakalst vai saplaisāt gumija, un tās neveic pilnvērtīgi loga notīrīšanu, tāpēc, iespējams, pēc garākas dīkstāves tās vajadzēs nomainīt.

Pārliecinieties, ka riepas ir kārtībā

Riepas ir viens no svarīgākajiem elementiem, kas atbild par auto drošību, jo tā ir vienīgā automašīnas daļa, kas saskaras ar ceļa virsmu. "Es gribētu cerēt, ka nu jau visi autobraucēji ir paguvuši nomainīt ziemas riepas uz vasaras riepām, jo no 1. maija pārvietoties ar radžotām ziemas riepām ir aizliegts."

"Nākamais solis – pārliecināties, ka vasaras riepās ir atbilstošs spiediens. Tas ir sevišķi būtiski, jo ar samazinātu spiedienu riepas var lēnāk reaģēt uz stūres signāliem un nenodrošināt pietiekami ātru bremzēšanu," uzsver "Norde" auto servisa eksperts.

Iekustiniet bremžu mehānismus

Visi zinām stīvumu mūsu pašu ķermeņos, kad ilgāku laiku nekustamies. Tad vajag izstaipīties. Tā arī automašīnām mēdz "iestāvēties" bremžu mehānismi un uz bremžu diska darba virsmām var parādīties rūsa.

Tādēļ Mālnieks aicina pēc ilgākas dīkstāves pirmajā izbraucienā "iekustināt" bremzes. Proti, braucot aptuveni 50 km/h viegli jāpiebremzē līdz auto gandrīz apstājas, un tā vairākas reizes, jo tas palīdzēs bremžu mehānismiem iekustēties un to darba virsmām attīrīties.

Sakopiet virsbūvi

Kārtīgi nomazgāta virsbūve, ar lielu ūdens daudzumu noskaloti putekļi un netīrumi no virsbūves, ir vairāk nekā auto estētikas jautājums.

"Virsbūvi vajadzētu rūpīgi aplūkot, vai pēc ziemas nav radušies kādi bojājumi. Varētu šķist, ka nelielas buktes vai skrāpējumi nav satraucoši, taču ilgtermiņā netīrumi var nonākt virsbūves krāsas mikroplaisās un ilgtermiņā bojāt krāsojumu, bet ūdens – izraisīt rūsu. Ja šķiet, ka nespējat ar to tikt galā, tad noteikti ir jāvēršas pie speciālistiem," skaidroja Mālnieks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!