Inovatīvi stūresrati
Autovadītāja stresa līmeņa un noguruma mazināšana vienmēr ir bijis viens no "Citroën" galvenajiem mērķiem. Autoražotājs uzskata, ka patiess komforts ir autobraukšanas radītās garīgās slodzes atvieglināšana. Jau gadu desmitiem kompānija praktisko komfortu ir izvirzījusi kā vienu no galvenajiem automobiļa dizainā, īpašu uzmanību veltot diviem būtiskiem funkcionālajiem elementiem – stūresratam un salona priekšējam panelim.
Rūpīgi pārdomātā stūres sistēma pavēra ceļu vēl vienai inovācijai – nu jau leģendārie grozāmie priekšējie lukturi sērijveida autobūvē debitēja 1967. gadā "Citroën DS" modelī, kas ļāva, braucot tumsā, lukturus pagriezt tajā virzienā, kurā autovadītājs griež stūri, izgaismojot ceļa līkumu. Vēlāk "SM" modelī divi no sešiem hidrauliski līmeņotajiem lukturiem darīja to pašu. Mūsdienu automobiļos tos dēvē par "inteliģentajiem lukturiem", kaut gan patiesībā šādu funkcionalitāti "Citroën" savos greznākajos modeļos ieviesa jau pirms vairākām desmitgadēm, uzlabojot komfortu un atvieglojot autovadīšanu.
Vadības slēdži un inovācijas
Inovatīvs salona priekšējā paneļa dizains un ergonomiski slēdži ir papildu pierādījums apņēmībai nodrošināt ērtu funkcionalitāti, papildinot to ar tehnoloģijām, kas vairo braukšanas komfortu.
"GS", "GSA", "CX" un "BX" modeļos īpaši rūpīgi bija pārdomāts vadības slēdžu dizains un ergonomika – būtiskāko funkciju tastatūras stila slēdži, kas autovadītājam bija ērti aizsniedzami. Vēlāk "GSA" modelis un "Citroën Visa" ieviesa unikālu "satelīta" tipa grozāmo vadības slēdžu paneli – to autovadītājam regulēt bija iespējams, pat nenoņemot roku no stūresrata.
"Lunule" bija patiesi inovatīvs dizains, ko radīja skulptors, dizainers un mākslinieks Mišels Harmands, kurš "Citroën" dizainu veidoja no 60. līdz 80. gadiem. Tolaik šāds dizains reprezentēja jaunas virsotnes funkcionālajā komfortā. Kad "Lunule" piedzīvoja savu evolūciju arī citos šīs markas modeļos, šo mērinstrumentu paneļa konceptu adaptēja arī citi autoražotāji, kad jaunā plastmasas veidņu tehnoloģija aktīvi tika pielietota 80. un 90. gados.
1982. gadā debitējušais "BX" bija jauns stūrakmens eksterjera un interjera dizainā. Gandrīz 20 procenti no "BX" virsbūves bija plastmasas, savukārt interjerā tika izmantota veidņu plastmasas arhitektūra ar slēdžiem ap mērinstrumentu paneli. 1985. gadā "BX Digit" modelī Citroën pirmo reizi ieviesa digitālo mērinstrumentu paneli un informatīvo ekrānu. "DX Digit" pirmais pasaulē nodrošināja digitālus signālu indikatorus gan mērinstrumentu panelī, gan centrālajā konsolē, kā arī informatīvu "TV ekrānu". Jau tolaik, rūpējoties par autovadītāja ērtībām, "BX Digit" ieviesa patiesu priekšgājēju mūsdienās plaši pielietotajam viscaur digitālajam mērinstrumentu panelim.
Jaunāko tehnoloģiju integrācija
Funkcionālā dizaina inovācijas ietver arī oriģinālus risinājumus jaunāko tehnoloģiju neuzkrītošai integrācijai, kas palīdz autovadītājam, kā arī uzlabo komfortu un drošības sajūtu. Vairāku desmitgažu laikā gūtā pieredze noder mūsdienu "Citroën" automobiļu salona izstrādē un jaunāko tehnoloģiju ieviešanā.
Viss ģeniālais ir vienkāršs – tieši šī atziņa ir franču ražotāja mūsdienu automobiļu mērinstrumentu paneļu pamatā. Skārienjutīgais ekrāns dublē viedtālruņa funkcionalitāti, savienojot autovadītāju un pasažierus ar ārpasauli. Automobiļos viedtālruņu integrāciju nodrošina "MirrorLink", "Apple CarPlay" un "Android Auto" saskarne.
No agrīnajiem grozāmajiem lukturiem un "Lunule" mērinstrumentu paneļiem līdz mūsdienu viscaur digitālajiem ekrāniem moderno tehnoloģiju integrācija jaunos "Citroën" modeļos vienmēr ir bijusi ar domu par praktiskumu un funkcionalitāti.