Tuvojas laiks, kad autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, braucot pa šosejām un lauku ceļiem, īpaši meža ielokos. 2014. gadā notikuši 300 šādi ceļu satiksmes negadījumi, liecina Valsts policijas dati. Tajos dažādas traumas guvuši 40 cilvēki, bet vienā gadījumā ir arī bojā gājušais.
Pavasarī – īpaši maijā – meža dzīvnieki sāk migrēt, meklējot jaunas apmešanās vietas. Daudzi no šiem dzīvniekiem ir jauni, tāpēc īpaši bīstami, jo viņiem vēl nav pieredzes, un tie ir pārdroši, šķērsojot ceļu.
Šogad apdrošināšanas sabiedrībā "Ergo" pieteikts jau 21 ceļu satiksmes negadījums ar meža zvēriem, no kuriem 40% notikuši pēdējā mēneša laikā. Paredzams, ka, tuvojoties dzīvnieku migrācijas laikam maijā, šo negadījumu skaits pieaugs.
"Bīstamākie dzīvnieki autovadītājiem ir pārnadži – alnis, staltbriedis, mežacūka un stirna. Piemēram, pēdējā laikā atlīdzība 6750 eiro apmērā pieteikta par sadursmi ar alni, kurā cietušais auto nebija atjaunojams," informē Ivars Vismanis, "Ergo" atlīdzību regulēšanas departamenta direktors.
Īpaši smaga avārija var izvērsties uz šosejām un ārpus apdzīvotām vietām, kur lielākoties atļautais braukšanas ātrums ir 90 km/h. Tomēr arī apdzīvotā vietā, kur nav ceļa apgaismojuma, uz braucamās daļas pēkšņi parādījies dzīvnieks var radīt gan pietiekami lielus bojājumus transportlīdzeklim, gan nepatīkamus pārdzīvojumus, izbīli un stresu šoferim.
"Nesen "Ergo" pieteikts gadījums, kad it kā pavisam vienkāršā situācijā, braucot ar samērā nelielu ātrumu 50km/h, auto priekšā izskrēja zaķis. Šajā sadursmē transportlīdzeklim pamatīgi bojāts buferis un miglas lukturi, nodarot zaudējumus 750 eiro apmērā," atklāj Vismanis.
Kā skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis, bīstamākais diennakts laiks ir krēslas iestāšanās brīdis, kad dzīvnieki aktīvāk sāk pārvietoties barības meklējumos.
Savukārt bīstamākās vietas ir tur, kur meža masīvi vai puduri robežojas ar lauksaimniecības zemēm. Šajās vietās dzīvnieki pārvietojas baroties uz laukiem.
"Jāpievērš arī uzmanība lauksaimniecības kultūrām – ziemas rapsis piesaista staltbriežus un stirnas, kas no meža dodas uz šiem laukiem baroties. Bīstamākas ir vietas, kur abās ceļa pusēs atrodas mežs šaurā joslā, kas savieno vienu meža masīvu ar otru," uzsver Lūsis.
Valsts meža dienests un apdrošinātājs iesaka:
- Galvenais – būt uzmanīgiem uz ceļa un noteikti ievērot speciālās ceļa zīmes, kas tiek izvietotas vietās, kur ir vislielākā varbūtība, ka uz ceļa braucamās daļas var parādīties dzīvnieks.
- Autovadītājiem svarīgi būt vērīgiem ne tikai uz ceļa, bet censties pārraudzīt situāciju arī ceļmalās un blakus ceļam pieguļošajās mežmalās, laukos un pļavās.
- Ja redzams dzīvnieks, ir jāpatur prātā, ka tas var pēkšņi šķērsot arī brauktuvi.
- Jāņem vērā, ka brauktuvi nereti šķērso uzreiz vairāki dzīvnieki, tāpēc pēc pirmā dzīvnieka, kas šķērsojis ceļu, var parādīties arī citi.
- Ja notikusi sadursme ar savvaļas dzīvnieku, par to jāinformē Ceļu policija, kas norādīs, kā rīkoties tālāk un informēs Valsts meža dienestu.
- Nekādā gadījumā nav atļauta traumētā vai mirušā dzīvnieka piesavināšanās – tas ir Medību likuma pārkāpums, par ko var tikt piemērots naudas sods līdz pat 350 eiro apmērā.
- Ja notriektais dzīvnieks apdraud citu satiksmes dalībnieku drošību un ja tas fiziski ir iespējams, ieteicams dzīvnieka ķermeni pārvietot no ceļa braucamās daļas uz ceļa nomali.
- Ja automobilim ir KASKO apdrošināšana, polises noteikumos noteiktajā termiņā jāsazinās ar savu apdrošinātāju un jāaizpilda iesniegums par negadījumu.