Četros mēnešos izšķirsies fotoradaru nākotne, ziņo raidījums
Foto: DELFI

Pērnajā rudenī Iekšlietu ministrija (IeM) un Satiksmes ministrija (SM) konstatēja, ka stacionāro fotoradaru uzturēšanai trūkst naudas. Pēc četriem mēnešiem līgumi par fotoradaru apkalpošanu beidzas visiem 100 radariem un Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) un policijai jādomā, ko darīt tālāk, vēstī TV3 raidījums "Nekā Personīga".

Stacionārie fotoradari ātruma pārkāpējus uz Latvijas ceļiem ķer jau piecus gadus. Šajā laikā fiksēts miljons pārkāpumu, soda naudās saņemti 30 miljoni eiro, bet valsts budžetam radaru saimniecība līdz šim izmaksājusi 10 miljonus eiro.

Radaru uzstādīšana un apsaimniekošana uzticēta CSDD. Kopumā pa kārtām iepirkti 100 fotoradari – pirmie 16 uzstādīti 2015. gadā, bet pēdējie 40 – 2018.gadā. Policija CSDD maksā 30 līdz 50 eiro par vienu radara darbības stundu. Policija naudu saņem no valsts budžeta pēc 2014. gadā pieņemta finansēšanas plāna, bet pērnajā rudenī atklājās, ka plānā ir robi, atgādina raidījums. Budžeta programmā paredzēts, ka radari strādā piecus gadus. Pēc tam nauda nav paredzēta.

"Pēc aprēķiniem šie līdzekļi ir nepieciešami jau šogad, bet ņemot vērā izpildes rādītājus, šogad mēs spējam apmaksāt esošā finansējuma ietvaros. Nākamajā gadā rodas izdevumi 300 tūkstošu eiro apmērā, kurus arī mēs varētu segt, ņemot vērā sarunas, kas notiek šobrīd starp policiju un CSDD par potenciālo izdevumu samazinājumu. Bet savukārt jau no 2022. gada tie izdevumi pret radaru skaitu ir jau tuvu 2 miljoniem eiro, un tā katru gadu attiecīgi šī izdevuma pozīcija paliek," skaidrojis IeM valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs.

Pirmoreiz par trūkstošo naudu Trofimovs paziņoja rudenī, kad valdība gatavoja budžetu šim un nākamajiem trim gadiem. Tā kā valdība šos izdevumus budžetā neiekļāva, ierēdnis pieļāva, ka tuvākajos gados radarus var nākties izslēgt. Tad problēmai pieslēdzās satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), rosinot auditus CSDD, lai pārbaudītu, vai radaru nauda nav izšķiesta.

"Mēs CSDD veicām izvērtējumu par foto radaru uzstādīšanu, apkalpošanu, izmantošanu, lai pārliecinātos, vai līdzekļi tiek izmantoti lietderīgi, saimnieciski un pietiekami taupīgi. Un secinājums bija tāds, ka, projektu ieviešot, šāds projekts bija tikai pirmais CSDD. Līdz ar to nebija tādas pieredzes, varēja būt labāk vadīts un labāk organizēts, līdz ar to, katra no iesaistītajām pusēm bija uzlikusi maksimālās prasības. Tur arī tā nauda aizgāja, izpildot visas tās maksimālās prasības," sacīja Linkaits.

Raidījums skaidro, ka nelikumības nav atrastas, nevienu neatlaidīs un radaru līgumus nelauzīs. Tomēr auditoriem radušies jautājumi, kāpēc izvirzītas ļoti augstas un dārgas prasības radaru piegādātājam. Piemēram, ka radaru tehniskā apkope jānodrošina visu diennakti. Tāpat jautājums ir kāpēc nav iegādātas arī mulāžas – efekts satiksmē tas pats, bet izmaksas desmit reižu mazākas.

Raidījums atgādina, ka radarus CSDD pirka no kompānijas "Reck". Uzņēmumā patiesie labuma guvēji ir Armands Garkāns un Viesturs Kaģis. Pēdējos gados gan "Reck", gan īpašnieks Garkāns iekļuvuši skandālos, kur virmo aizdomas par konkursu sarunāšanu, vēstī raidījums. Viens no šiem skandāliem ir tā sauktā būvnieku karteļa lieta, kurā Garkānam bija jādodas uz KNAB skaidroties par viņam piederošajām būvfirmām "Arčers" un "Binders".

3. jūnijā apkalpošanas līgumi beidzas visiem simt radariem. CSDD cer, ka atteikšanās no nepamatoti ciešās iekārtu uzraudzības ļaus samazināt uzturēšanas maksu.

"Uz šo brīdi direkcijā šis jautājums tiek risināts un vētīts, pārbaudot kādi biznesa procesi ir uzturēšanas pakalpojumā iekšējā grozā, ka tie attiecīgi var tikt dalīti līdz ar to arī, kas no tiem varētu tikt attiecināms uz pašas direkcija iespējām, kur nepieciešams ārpakalpojums. Zināmā mērā inventarizācija, lai varētu procesu nodrošināt no alternatīvu izvērtējuma," raidījumam skaidrojis CSDD padomes priekšsēdētājs Juris Bērziņš.

Tā kā valdība naudu radariem nedod, iestrēguši plāni par papildu 50 radaru un tikpat mulāžu pirkšanu. Nav naudas arī vidējā ātruma kontroles sistēmu ieviešanai, lai gan 200 tūkstošus izmaksājušo pilotprojektu uz Tīnūžu Kokneses šosejas eksperti atzīst par veiksmīgu.

Raidījums arī norāda, ka naudas piešķiršanai šim projektam traucē arī fakts, ka sodos iekasētās summas atpaliek no prognozēm. Proti, 2017. gadā valdība plānoja, ka 2019. gadā iekasēto naudas sodu summa sasniegs 15 miljonus eiro. Prognoze nav piepildījusies. Pērn sodos valsts kasē ieskaitīti 9,7 miljoni eiro.

Lai gan politiķi izvairās saistīt radaru sistēmas attīstību ar iekasētajiem sodu miljoniem, tomēr budžeta veidošanā tam ir nozīme, vai miljonus dos satiksmes drošības uzlabošanai vai, piemēram, mediķu algām, atgādina raidījums.

Tags

Ceļu satiksmes drošības direkcija CSDD Iekšlietu ministrija KNAB Satiksmes ministrija Tālis Linkaits
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form