Tikai viens (31%) no trīs Latvijas autovadītājiem spēj izvērtēt degvielas kvalitāti, katrs trešais pazīst kādu, kas auto pilda kontrabandas degvielu, un eksperti atzīst, ka autovadītāji bieži kļūdaini vaino degvielas kvalitāti, lai arī patiesībā vaina jāmeklē auto dzinējā, liecina degvielas tirgotāja "Circle K Latvia" aptaujas rezultāti.
Kas ir labs degvielas sastāvs, kāpēc svarīgi, kā degviela tiek nogādāta līdz DUS sūknim, un kā degvielas piedevas var ietaupīt mājsaimniecības budžetu, to "Circle K Latvia" sadarbībā ar laboratoriju ekspertiem un autoservisu pārstāvjiem skaidros informatīvā kampaņā "Uzpildies, kur uzticies!".
Igaunijā un Lietuvā tikai ES kvalitātes degviela, Latvijā vēl nē
Mūsu Baltijas kaimiņvalstīs drīkst tirgot tikai Eiropas Savienības kvalitātes standartam atbilstošu degvielu. ES degvielas kvalitātes standarts ir obligāts arī vairumā Rietumeiropas un Skandināvijas valstu. Savukārt Latvijā noteiktās obligātās kvalitātes prasības degvielai ir būtiski zemākas par šo standartu. Piemēram, Eiropas Savienības EN 590 standarts dīzeļdegvielai nosaka 19 obligātus kvalitātes parametrus, Latvijas – septiņus. Eiropas Savienības benzīna standarts EN 228 kā obligātus nosaka 16 kvalitātes parametrus, bet Latvijā – tikai deviņus.
"Kāpēc svarīga ES kvalitātes standartam atbilstoša degviela? Tāpēc, ka auto ražotāji gan benzīna, gan dīzeļa dzinējus konstruē atbilstoši šādas kvalitātes degvielai. Šo standartu kā obligātu visā ES jau sen aicina noteikt Eiropas Automašīnu ražotāju asociācija, kas apvieno 15 pasaules populārākos auto zīmolus," stāsta Gatis Titovs, "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs. "Ja ražotājs paredzējis auto darbināt ar 19 kvalitātes parametriem atbilstošu degvielu, tad šoferim nevajadzētu bākā liet naftas izstrādājumu, kas atbilst tikai septiņiem no tiem."
Kā pārliecināties, vai autovadītāja izvēlētais degvielas tirgotājs tirgo ES kvalitātes degvielu? Iebraucot degvielas uzpildes stacijā, ir jāmeklē atbilstošas norādes. Turklāt to var apliecināt tikai neatkarīgas akreditētas laboratorijas atzinums.
"Latvijā ir pieejamas dažādas degvielas kvalitatīvas analīzes metodes. Publiski nesen izskanējis vērtējums par Latvijā tirgotas degvielas kvalitāti, kas balstīts ekspresmetodes rezultātos. Taču šādi rezultāti ir noderīgi tikai, lai veiktu sākotnēju pārbaudi, piemēram, muitā, lai pārliecinātos, ka vilcienu vagonos pārvadātais sastāvs atbilst dokumentos deklarētajam. Lai rūpīgi pārbaudītu tirgotās degvielas kvalitāti, ir nepieciešama Eiropas Standartizācijas komitejas vai ISO standartiem atbilstošas analīzes metodes izmantošana," skaidro Gatis Titovs. "Turklāt svarīgi atcerēties, ka, lai arī svarīgs ir katrs degvielas kvalitātes parametrs, tomēr degvielas kvalitāti raksturo visu parametru kopums un to mijiedarbība. Tāpēc arī nevar vērtēt degvielas kvalitāti tikai pēc viena vai dažiem rādītājiem."
Kontrabandas degviela Latvijā joprojām populāra
Aptaujas dati pārsteidz, jo katrs trešais respondents (34%) atzīst, ka viņa paziņu lokā ir cilvēki, kas mēdz iegādāties degvielu ārpus degvielas uzpildes stacijām. Latgalē to atzina pat 59% aptaujāto. Tas ir ārkārtīgi augsts rādītājs, jo Latvijā degvielu legāli iegādāties drīkst tikai degvielas uzpildes stacijās.
"Saskaņā ar Latvijas likumdošanu jebkura degviela, kas iegādātā ārpus DUS, ir kontrabandas degviela. Tas, ka Latvijā ir plaši pieejama kontrabandas degviela, protams, nes zaudējumus valsts budžetā kā negūtie nodokļi, bet tā nav vienīgā problēma. Nezināmas izcelsmes, nekontrolēta degviela var nodarīt būtiskus bojājumus automašīnas dzinējam. Nav zināms tās sastāvs, neatbilstošas pārvadāšanas un uzglabāšanas procesā var tikt paaugstināta ūdens un cita piesārņojuma klātbūtne, un pietiek tikai ar reizi šādas degvielas uzpildes, lai tas radītu būtiskus izdevumus par dzinēja remontu," stāsta Žerārs Valds, "Norde" kvalitātes vadītājs.
Kā izvēlēties uzticamu degvielas uzpildes staciju
Pirmkārt, iebraucot degvielas uzpildes stacijā, ir jāmeklē norāde par degvielas atbilstību ES EN standartam. Ja informācija nav viegli ieraugāma, jājautā darbiniekiem. Otrkārt, jāpievērš uzmanība degvielas transporta, stacijas aprīkojuma un sūkņu stāvoklim un tehnoloģijām. Pat augstvērtīga degviela var zaudēt kvalitāti, ja tās transportēšana, glabāšana un uzpilde tiek veikta ar novecojušām tehnoloģijām. Treškārt, jāinteresējas, vai degvielai ir pievienotas kvalitāti uzlabojošas piedevas, kuru ietekme uz dzinēju ir testēta neatkarīgās laboratorijās un kas papildus uzlabo dzinēja darbību, samazina degvielas patēriņu vai mazina izmešu daudzumu.
Aptaujā secināts, ka seši no 10 autovadītājiem (61%) spēj nosaukt vismaz vienu no degvielas kvalitāti uzlabojošo piedevu īpašībām un jau trešdaļa Latvijas autovadītāju ikdienā pērk degvielu ar šīm piedevām. Kā galvenos degvielas piedevu plusus autovadītāji min mazāku degvielas patēriņu, dzinēja detaļu nodiluma mazināšanu un vieglāku auto iedarbināšanu ziemā. Tikai divi no desmit Latvijas autovadītājiem (18%) uzskata, ka degvielas piedevas nesniedz nekādas priekšrocības.
"Degvielas kvalitātes un uzpildes staciju tehnoloģiju novērtēšana prasa tehniskas zināšanas un iedziļināšanos ar degvielas dzinēju un degvielas kvalitāti saistītos jautājumos. Tāpēc mudinām autovadītājus meklēt uzticamu un neatkarīgi pārbaudītu degvielas tirgotāju un degvielas tirgotāja izvēlē vadīties pēc principa: "uzpildies, kur uzticies". Tas nākotnē palīdzēs ietaupīt ne tikai degvielu, bet arī izdevumus par auto dzinēja remontu," uzsver Gatis Titovs.
