Autoparkiem nepieciešamas lielas pārmaiņas
Pilsētas savus lēmumus pamato ar dažādiem apsvērumiem. Iemesli var būt specifiski un saistīti, piemēram, ar sliktu gaisa kvalitāti pilsētas centrālajā daļā, citviet pilsētu mēri un lūguši iedzīvotāju viedokli, un, treškārt, šāda politika ir saistīta ar apņemšanos valstiskā līmenī samazināt izmešus un panākt atbilstību Eiropas Komisijas (EK) kopējām prasībām.
Ierobežojumi blīvi apdzīvotos rajonos attiecas gan uz transportlīdzekļiem ar iekšdedzes dzinējiem vispār, gan specifiski uz automobiļiem ar dīzeļmotoru. Norvēģija, Beļģija, Nīderlande, Zviedrija, Dānija, Lielbritānija, Indija, Francija, Kanāda, Spānija un Kalifornijas štats Amerikas Savienotajās Valstīs jau ir paziņojušas konkrētu laiku, pēc kura to teritorijā daļēji vai pilnībā būs aizliegts tirgot iekšdedzes dzinēju spēkratus. Piemēram, Londona, Roma un Amsterdama kā robežšķirtni noteikušas 2030. gadu.
EK lēš, ka automobiļi rada 73,3% no kopējā transporta CO2 izmešu apjoma. Eiropas Savienības stratēģiskie dokumenti paredz pasažieru un komerctransporta izmešus līdz 2025. gadam samazināt par 15%, savukārt līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2021. gadu izmeši jāsamazina par 30%.
Lai sasniegtu šos rādītājus, ir nepieciešamas ievērojamas izmaiņas gan privātajā, gan komerctransporta sektorā. Tas attiecas arī uz preču piegādes un kurjerpasta autoparku, kas intensīvi strādā pilsētās, un pārmaiņas šajā jomā notiek arī Latvijā. Piemēram, "DPD Latvija" elektrisko piegādes transportu izmēģina kopš 2019. gada un līdz 2022. gadam savu parku papildinās ar vairāk nekā 40 furgoniem, tiem aizstājot līdz šim izmantoto tehniku. Pēc DPD grupas aprēķiniem, jaunie automobiļi Rīgai aiztaupīs 250 tonnas CO2.
Kompānijām, kas aktīvi izmanto komerctransportu, neapšaubāmi būs liela ietekme, jo e-komercijas nozare turpina strauju izaugsmi, un tajā parādās jauni spēlētāji. Tas nozīmē aizvien intensīvāku transporta ekspluatāciju un nolietojumu, vienlaikus paverot ceļu jauna veida komercauto izmantošanai.
Atbalsts no ražotājiem – tagad jau
Arnis Jaudzems, SIXT vadītājs Baltijas valstīs, uzskata, ka Latvijā ir sagaidāms līdzīgs scenārijs kā citās Eiropas valstīs, tikai pārejas periods, visticamāk, būs garāks, un process būtu sadalāms vairākos posmos.
"Skaidra transporta politika valstiskā līmenī, atbalsta mehānismi un sabiedrības izpratne ir trīs galvenie aspekti, kas veicinās un paātrinās pāreju no videi nedraudzīga transporta uz automašīnām ar mazākiem izmešiem vai pat bezizmešu mobilitāti. Jautājums ir jāskata kompleksi – kontekstā ar pilsētas sabiedriskais transportu, auto nomas un koplietošanas pakalpojumiem, preču piegādi, privātajiem un darba braucieniem, katru no tiem ietekmējot kāda cita pakalpojuma pieejamība vai tieši pretēji – nepieejamība," skaidro Jaudzems.
"Piemēram, vāciešiem ir plāns līdz 2030. gadam no savu pilsētu satiksmes pilnībā izslēgt augstu izmešu transportu, savukārt Latvijā tas varētu notikt kādus piecus gadus vēlāk. Tas nozīmē, ka mums vēl ir 10-15 gadi, un šajā laikā elektriskās piedziņas tehnoloģijas un infrastruktūra var attīstīties tiktāl, lai elektromobiļu ekspluatācija būtu pozitīva ne tikai vides ietekmes ziņā, bet arī ekonomiski," prognozē SIXT vadītājs Baltijas valstīs.
Elektriskie komercauto biznesam kļūst interesanti jau tagad. Arvien vairāk uzņēmumu īpašnieku, aprēķinot kopējās izmaksas, redz, ka pareizi izmantots elektrotransports dod ievērojamus ietaupījumus: to var uzlādēt naktī, izmantojot zemāku elektroenerģijas tarifu, apkopes ir vienkāršākas, bankas piedāvā labvēlīgākus finansēšanas noteikumus, un elektriskie automobiļi ir īpaši piemēroti braukšanai pilsētā, kur tie ļauj ietaupīt laiku.
Autoražotāji steidzas atbalstīt uzņēmumus, kas strādā pilsētās, arvien plašāk elektrificējot savu komerctransporta klāstu. "Citroën", "Nissan", "Volkswagen" un citi ražotāji Latvijā jau piedāvā populārāko furgonu elektriskās versijas, no kuriem "Citroën" ir spēris soli vistālāk, piedāvājot uzreiz visu modeļu – "Jumpy", "Jumper" un "Berlingo" – elektriskās versijas "ë".
Šos auto izgatavo, izmantojot platformu, kas radīta, lai varētu izmantot dažādas piedziņas.
Pateicoties daudzpusībai, "Citroën" elektriskie komercauto praktiskā pielietojuma ziņā neatpaliek no benzīna un dīzeļa analogiem, taču tiem ir pastāvīga piekļuve visām pilsētu zonām.
To elektriskā piedziņa ietver motoru, kas attīsta 100 kW (136 ZS) jaudu un 260 Nm griezes momentu, un 50 vai 75 kWh akumulatoru bateriju, kas nodrošina 230 vai 330 kilometru sniedzamību (WLTP ciklā).
Svarīgi ir tas, ka modeļus var uzlādēt ar jaudu līdz 100 kW. Tas nozīmē, ka uzlāde līdz 80 procentu līmenim tiek sasniegta 30-45 minūtēs, nodrošinot 184-264 km sniedzamību.
Sinerģija starp dažādiem transporta veidiem
Ierobežojumi iekšdedzes vai specifiski dīzeļautomobiļiem ir spēkā jau 12 Eiropas valstīs. Visvairāk šajā ziņā izceļas Vācija, kur noteikumu barjeras darbojas 47 teritorijās.
Regulētajās zonās ir spēkā dažādi noteikumi – sākot no atļaujas iebraukt tikai ar jaunākajām atgāzu normām atbilstošiem automobiļiem līdz zonām, kur atļauts tikai elektriskais transports, un, ierobežojumus pārkāpjot, draud relatīvi liels sods.
"Jau šobrīd atsevišķi Eiropas uzņēmumi piegādes ķēdēm izmanto jauktus autoparkus, kuros ir gan iekšdzedzes, gan elektrisko motoru transportlīdzekļi. Lielie automobiļi kravas nogādā distribūcijas centros, no kuriem tās tālāk ved mazāki auto, daļai no tiem esot elektriskiem," skaidro Jaudzems.
Marta sākumā EK izziņoja priekšlikumus jaunajam "Euro 7" emisijas standartam (kas, domājams, būs pēdējais šāda veida regulējums). Standartam jānodrošina, ka automobiļi ir tīri visā to dzīves ciklā, un līdz ar to jāsekmē ES "zaļās" politikas mērķu efektīvu īstenošanu.
Komentējot jaunā standarta projektu, par klimata politiku atbildīgais EK viceprezidents Franss Timmermanss uzsvēra, ka automobiļu rūpniecībai ir jāvirzās uz elektrisko bateriju izmantošanu vieglajā un uz ūdeņraža pielietošanu smagajā transportā. "Mēs nevaram gaidīt līdz 2029. gadam," teica Timmermanss.
Galīgie priekšlikumi par "Euro 7" standartu tiks iesniegti izskatīšanai Eiropas Parlamentā šā gada beigās, un paredzams, ka noteikumi stāsies spēkā ap 2025. gadu.
"Tā ir ES mēroga politika, tāpēc mums tā būs saistoša jebkurā gadījumā. Latvijai noteikti ir nepieciešams pārejas periods, lai gan uzņēmēji, gan privātpersonas uz videi draudzīgiem mobilitātes risinājumiem var pāriet saprātīgā laikā. Transporta kompānijām var būt dažāds redzējums, taču uzņēmēji savus lēmumus galvenokārt pamatos ekonomiskā aprēķinā – tieši tāpēc ir svarīgi saprast ilgtermiņa transporta politiku valstiskā līmenī," piebilst Jaudzems.
