Ceturtdien, 18. jūnijā, Rīgas ielās notika taksometru un kopbraukšanas automobiļu protesta brauciens pret fiksēto tarifu neatbilstību patiesajiem skaitītāju rādījumiem un pret situāciju, kad taksometru cenai nav noteikta minimālā vērtība, līdz ar to rodas situācija, ka tirgus apstākļos rodas dempinga cenas, kas veicina ēnu ekonomiku. Nozares eksperti uzskata, ka šo pakalpojumu sfēru varētu sakārtot ar obligātu lietotņu izmantošanu, kas atbildīgajām iestādēm nodrošinātu pārskatāmību un novērstu krāpšanās gadījumus, kas veicina negodīgu konkurenci.
Latvijas Auto moto biedrības (LAMB) vadītājs Juris Zvirbulis norāda, ka tradicionālie taksometru pakalpojumu sniedzēji bieži vien pretojas modernu tiešsaistes platformu izmantošanai.
"Pasaules pieredze rāda, ka jauno ne vienmēr sagaida ar aplausiem un entuziasmu. Kādreiz zirgu pajūgu ekipāžas bija pret automašīnu parādīšanos. Tomēr progress visu ir nolicis savās vietās," uzskata Zvirbulis. Tāpat viņš norāda, ka pats izmanto lietojumprogrammas, lai pasūtītu taksometra pakalpojumus. "Esmu izmēģinājis šāda veida lietojumprogrammas 15-16 valstīs, tās nenoliedzami sniedz klientiem lielas ērtības."
Viņaprāt, visi jautājumi ir jārisina civilizētā veidā. Zvirbulis uzskata, ka valstij ir pienākums nodrošināt interešu līdzsvaru. "Turklāt normatīvais regulējums pastāvīgi jāmodernizē, lai tas atbilstu laikam. Uzņēmējiem ir jāsaprot spēles noteikumi. Šķiet, ka pašlaik tā nav. Diemžēl Latvijā nav atrasti pareizie, sabalansētie lēmumi", secina Zvirbulis.
"Nevar noliegt, ka vairāki taksometru vadītāji, kuriem ir uzstādīts skaitītājs, maldina gan valsti, gan pasažierus – viņi krāpjas un groza ciparus. Mums ar to ir jācīnās un jāatrod veids, kā izskaust šo problēmu. Kopumā lietojumprogrammu izmantošana ir daudz "caurspīdīgāka", jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) redz jebkuru operāciju – cik maksāja brauciens, cik no šīs summas jāmaksā valstij, cik darba organizētājam un cik darbuzņēmējam," eksperts uzskaita lietojumprogrammu izmantošanas priekšrocības.
"Turklāt jāsaprot, ka ir daļa sabiedrības, kura neizmanto viedtālruņus, līdz ar to nepieciešams atstāt arī iespēju pasūtīt taksometru, izmantojot "parasto" tālruni," uzsver LAMB vadītājs.
Eksperti ir vienisprātis, ka nākotnē tiešsaistes pakalpojumi var aizstāt tradicionālos taksometrus. Turklāt vairākās pasaules valstīs, kur kopbraukšanas kultūra piedzīvo izrāvienu, ir novērota sastrēgumu mazināšanās un uzlabojusies gaisa kvalitāte.
"Tā vai savādāk tirgus visu pats saregulēs, jo līdz ar jauno tehnoloģiju parādīšanos vecās tradīcijas izgaist," atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka, kurš kādu laiku dzīvoja Maskavā. "Maskavieši atsakās no savām automašīnām un pat uz vasarnīcām dodas ar taksometru, kurš pasūtīts, izmantojot tiešsaistes platformas. Ja nozare nespēj iet līdzi tehnoloģiju attīstībai, tad tirgus to patstāvīgi noregulēs," secina eksperts.
Viņaprāt, valstij ir jāseko līdzi tirgus attīstībai un jāpielāgo normatīvais regulējums. "Mēs veicām nodokļu piemērošanas pētījumu tradicionālajai taksometru nozarei, kurā secinājām, ka 90% tradicionālo taksometru ir pelēkais tirgus. Līdz ar to rodas jautājums, vai politiķi vēlas pielāgoties jauniem risinājumiem – tiešsaistes platformām un tajās piedāvātajam servisam. Tiek ievērots gan datu, gan nodokļu maksāšanas jautājums. Ārējie pieteikumi jau ir reģistrēti Latvijā saskaņā ar jauno Latvijas pilsoņu datu likumu un tiek glabāti arī ES saskaņā ar likumdošanu. Ir svarīgi, lai citi pakalpojumi tiktu reģistrēti un strādātu saskaņā ar noteikumiem," rezumē Sauka.
