Saskaņā ar transporta un loģistikas nozarē iegājušos kārtību kravu pārvadājumi starptautiskajos maršrutos vienmēr bijis smagā transporta uzdevums, savukārt vieglie komercauto lielākoties izmantoti braucieniem valsts iekšienē. Abās transportlīdzekļu grupās pagaidām dominē dīzeļdzinēji, taču paredzams, ka tuvākajos gados starppilsētu maršrutos aizvien biežāk redzēsim elektriskos auto.

Elektrificēti busiņi tiek izmantoti jau diezgan ilgi, taču galvenokārt pilsētās un to apkārtnē. Arī inženieri koncentrējās tieši uz šādu lietojumu, tāpēc tirgū parādījās specifiski pielāgoti modeļi, piemēram, "Volkswagen e-Crafter" un "Mercedes-Benz eSprinter". Tā kā mašīnas bija paredzētas noteiktam mērķim, nevienu īpaši nepārsteidza ne relatīvi nelielais 36 kWh akumulators, ne arī pieticīgā 170 km sniedzamība ar pilnu uzlādi – ikdienas maršrutos pilsētā ar to pietika. Taču, pilnveidojoties akumulatoriem, elektromotoriem un uzlādes iekārtām, palielinājās arī nākamās paaudzes mašīnu spējas. Tirgū ir modeļi, piemēram, "Citroën ë-Jumpy", "Peugeot e-Expert" un "Ford e-Transit", kuriem atkarībā no konfigurācijas pat 300 kilometri vairs nav šķērslis.

Plānojot pāreju uz mazāk piesārņojošu transportu, salīdzinoši nelielā Baltijas valstu teritorija var izrādīties būtiska priekšrocība. Piemēram, Latvijā attālums starp Rīgu un jebkuru lielo reģionālo centru nepārsniedz 230 kilometrus. Lietuvā populārākais maršruts Viļņa–Klaipēda ir ap 300 kilometrus garš, bet Igaunijā Tallinu un Tartu šķir nepilni 200 kilometri. Pat attālums starp valstu galvaspilsētām nepārsniedz 300 kilometrus. Šīs distances var šķist palielas Baltijas iedzīvotājiem, taču, salīdzinot ar Ukrainas, Francijas un Zviedrijas mērogiem, tās ir komiski mazas. Turklāt šādu attālumu tagad var veikt pat ar piekrautu elektrofurgonu.

Novērsts lielākais šķērslis

Pilna servisa auto nomas un autoparku pārvaldības uzņēmuma "Mobire Latvija" vadītājs Jānis Trēziņš uzskata, ka jaunās paaudzes elektriskie komercauto ir