Foto: Shutterstock
Līdz ar nesenajiem grozījumiem elektroauto uzlādes cenrādī gan elektroauto uzturēšana, gan jo sevišķi jaunu elektroauto iegāde ir kļuvusi neizdevīga. Paredzami mainīgi ekonomiskie apsvērumi ir guvuši pārsvaru pār valsts ilgtermiņa zaļo politiku, un tas nav pieļaujams, uzskata daļa elektroauto īpašnieki, kuri uzsākuši balsu vākšanu "Manabalss.lv" platformā par uzlādes cenas samazināšanu.

Lai būtu līdzsvarā ar iekšdedzes auto izmaksām, maksimālā elektroauto uzlādes cena ir 33 centi minūtē, bet 13. septembrī pieņemtie grozījumi VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" cenrādī izmaksas "e-mobi" tīklā paceļ līdz 53 centiem par minūti līdzšinējo 15 centu vietā. Tas vairs nav saprātīgi attiecībā pret Latvijas zaļā kursa politiku un valsts aicinājumiem iegādāties elektroauto, uzskata iniciatīvas autori.

"Nav pareizi, ja uzlādes izmaksas publiskajos uzlādes tīklos ir vienādas ar iekšdedzes auto uzpildes izmaksām. Jo elektroauto maksā par 30-40% dārgāk, un tas ir videi saudzīgs. Tādēļ šādu auto īpašniekiem ir jāsaņem labums, kas būtu ne tikai dotācija pie iegādes, bet arī dotācija uzlādēm. Tāpēc aicinu "e-mobi" tīkla cenrādi nenoteikt augstāku par cenas līmeni, virs kura elektroauto uzlāde kļūst dārgāka par iekšdedzes auto uzpildi," pauž iniciatīvas pārstāvis, jurists Valērijs Komisarovs.

Pašreizējā situācijā elektroauto paritātei ar iekšdedzes auto uzlādes cenai jabūt maksimums 33 centi par minūti. Tas ir ar pieņēmumu, ka degviela maksā 1,8 EUR/l, un iekšdedzes (benzīna vai dīzeļa) automašīnas patēriņš ir 6 l/100 km (10,8 EUR/100 km). Elektroauto patēriņš ir aptuveni 20 kWh/100km, līdz ar to 20 kWh nedrīkst būt dārgākas par 10,8 EUR. 20 kWh ielādējas aptuveni 30 minūtēs un tādējādi paritātei tas nedrīkst maksāt vairāk par 0,33 EUR/min.

"Lai veicinātu turēšanos pie nospraustā zaļā kursa, protams, vēlams būtu atgriezties pie līdzšinējās 0,15 EUR/min. uzlādes cenas. Saprotams, ka tas prasa subsīdijas, tāpēc piedāvāju variantus, kā samazināt uzlādes izmaksas "e-mobi" tīklā. Dotācijas no maksājumiem un nodokļiem, kas tiek iekasēti no "izmešu auto" īpašniekiem. Vai arī uzlādes izmaksas var tikt dotētas no ES līdzekļiem un programmām, kas orientētas uz klimata neitralitāti. Varbūt izmantot finansējumu no kvotu izsolīšanas instrumenta," piedāvā inciatīvas autors.

Jāatgādina, ka 2019. gada 11. decembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar paziņojumu par Eiropas Zaļo kursu. Tā mērķis ir ievirzīt ES pāreju un panākt klimatneitrālu, taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku.

ES ir apņēmusies līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Savukārt 2020. gada 4. februārī stājās spēkā Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam. Tas ir dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas plānošanai, kas nosaka Latvijas valsts enerģētikas un klimata politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem desmit gadiem (t.i. līdz 2030. gadam).

Šis projekts paredz, ka kopējās SEG emisijas transporta sektorā 2023. gadā ir jāsamazina par 18%, salīdzinot ar 2018. gadu, bet 2027. gadā – par 23%. Projektā ir noteikts, ka ir jāpalielina elektromobilitātes loma, un tajā ļoti svarīga komponente ir uzlādes cena.

Iniciatīvas autors vērš uzmanību arī uz to, ka Latvijas autoparka stāvoklis ir ļoti bēdīgs. Latvijā gadā importē apmēram 70 000 auto: 28% ir jauni, bet 72% – lietoti auto. 75% automašīnu ir vecākas par 10 gadiem; transporta vidējais vecums ir 14,9 gadi. Turklāt Latvijā ir otrs lielākais (aiz Lietuvas) dīzeļdzinēju īpatsvars ES – 63%. No jaunajiem auto tikai 2,1% ir elektroauto, bet no lietotajiem – vien 0,57%.

Turklāt 10 gadus veca benzīna vai dīzeļa automašīna rada kaitējumu dabai. Savukārt elektroauto, pat būdams vecs, izmešu ziņā ir klimatam neitrāls. Taču vecāki elektromobiļu modeļi uzlādējas lēni. Šādām mašīnām publiskās uzlādes cena ir īpaši svarīga.

Eiropas zaļā kursa nostādnes paredz, ka līdz 2030. gadam ES ir jābūt 30 miljoniem bezizmešu automašīnu. Turklāt pilsētās līdz 2030. gadam ir jābūt elektromobilitātes plānam. "Pašreizējais cenu pieaugums "e-mobi" staciju tīklā mūs no elektromobilitātes mērķa attālina, nevis tam tuvina," norāda Komisarovs, piebilstot, ka iniciatīvas prasītā pārmaiņa norādīs uz nopietnu valsts apņēmību sasniegt zaļā kursa mērķus, un veicinās videi un klimatam saudzīgo elektromobilitāti.

Nedēļas laikā šo iniciatīvu parakstījuši 293 cilvēki. Iniciatīvas autora mērķis ir savākt vismaz 1000 parakstu, lai to iesniegtu Satiksmes ministrijā, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Piektdien, 30. septembrī, "e-mobi" pārstāvji nāca klajā ar paziņojumu, ka uzlādes cena no 0,53 eiro minūtē tiek samazināta uz 0,42 eiro minūtē saistībā ar to, ka elektroenerģijas cenu samazinājums septembrī "Nord Pool" biržā pārsniedza 20%, salīdzinot ar iepriekšējo periodu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!