Kā barošanas avotiem dažādiem elektroauto ir dažādas spējas: daži var darbināt ārējās ierīces (Vehicle to load jeb V2L), daži ar elektrību spēj apgādāt māju (Vehicle to house jeb V2H), vēl citi – atdot enerģiju kopējā tīklā (Vehicle to grid jeb V2G). Pēdējā gadījumā pioniera gods pienākas "Nissan", kura modelis "Leaf" kopš 2016. gada ne vien var darbināt ierīces, bet arī atdot enerģiju tīklā.
Pakāpeniski šādu auto klāsts, kuri var kalpot par strāvas avotu ierīcēm, paplašinās. Interesantas iespējas piedāvā, piemēram, "Hyundai Ioniq 5". Tā izejošā jauda – 3,6 kW – ļauj pieslēgt vienu vai vairākus elektrības patērētājus un darbināt tos vairākas stundas. Dienvidkorejas ražotājs pašlaik aktīvi testē V2G tehnoloģiju, un modelī "Ioniq 6", kas tirgū debitēs šogad, šī funkcija, domājams, būs jau bāzes komplektācijā, savukārt programmatūras atjauninājumi ar laiku to nodrošinās arī "Ioniq 5".
Ilgstoši barot ārējās ierīces var arī "Kia EV6" un "Niro". Dažos tirgos šī funkcionalitāte tiek piedāvāta arī interesantākos modeļos, piemēram, pikapā "Ford F-150 Lightning", kurš var apgādāt māju, kā arī "MG ZS EV", kas var darbināt atsevišķas ierīces.
Nopirkt lētāk, pārdot dārgāk?
Ar elektrības ražošanu, pārvadi un patērēšanu ir saistīti vairāki izaicinājumi, proti – saražotais daudzums nav konstants, svārstās arī enerģijas patēriņš, plus – liela pieprasījuma un maza piedāvājuma gadījumā var veidoties ārkārtīgi augsta cena. Slodzi un cenu varētu līdzsvarot, ja elektrību varētu uzglabāt ievērojamā apjomā, taču pagaidām tas nav iespējams.
"Ar laiku auto barošanas tehnoloģija varētu attīstīties un parādīties iespēja mašīnu pieslēgt lielajam elektrotīklam un tādējādi iekļaut to kopējā elektroapgādē. Liela pieprasījuma stundās auto nodotu savu enerģiju tīklā, un rezultātā īpašnieks, kas pirms tam mašīnu uzlādējis par zemāku cenu, gūtu finansiālu labumu. Pagaidām tas viss ir eksperimentālā stadijā, un ievērojams efekts būtu gaidāms tad, ja tīklam šādi pieslēgtos daudzi auto," saka
