Vienkārša kopējo lietošanas izmaksu analīze demonstrē to, ka mūsdienu ar akumulatoriem darbināmu elektrisko transportlīdzekļu izmaksas ir pielīdzināmas jaunu ar iekšdedzes dzinēju aprīkotu automobiļu izmaksām, un reģionos, kur tiek nodrošināts valsts atbalsts, jauna elektriskā automobiļa lietošana patiesībā ir lētāka nekā dīzeļa vai pat benzīna dzinēja automašīna.
Kopējo lietošanas izmaksu (TCO jeb "total cost of ownership") koncepts tiek izmantots jau kādu laiku, un tas ir pats svarīgākais kritērijs uzņēmumiem visā pasaulē, kad tiek pieņemts lēmums par vai pret kādas konkrētas automašīnas iegādi.
Aprēķinot kopējās lietošanas izmaksas, tiek ņemta vērā ne tikai automašīnas iegādes cena, bet arī ar izmantošanu saistītie izdevumi (ekspluatācijas izmaksas), finansēšanas izmaksas un atlikusī vērtība (transportlīdzekļa vērtība ekspluatācijas cikla beigās).
Saskaņā ar aptauju, ko "Volkswagen" (VW) veicis starp pašreizējiem elektrisko automašīnu īpašniekiem Baltijas valstīs – 75% ir apsvēruši kopējās lietošanas izmaksas pirms elektroauto iegādes, bet 74% ir novērojuši kopējo izmaksu samazināšanos pēc pārejas no degvielas uz elektrības izmantošanu ikdienas pārbraucienos.
Ja netiek nodrošināts valsts atbalsts nodokļu atlaižu vai iegādes subsīdiju veidā, galvenais elektroauto nodrošinātais ietaupījums rodas no zemākām ekspluatācijas izmaksām. Ja pieņemam, ka pašreizējās elektroenerģijas cenas būtiski nepalielinās, elektrisko automobiļu īpašnieki ietaupa vismaz 1 000 eiro uz katriem 30 000 kilometru, tikai ņemot vērā degvielas izmaksas.
Tā kā elektromotori ir krietni vienkāršāki par iekšdedzes dzinējiem ar mazāk kustīgām detaļām, arī apkopes izmaksas ir būtiski zemākas. Piemēram, ja kāds salīdzinātu ar benzīna dzinēju aprīkota jaunā "VW Golf" apkopes izmaksas ar nesen tirgū laisto "VW ID.3", ietaupījums uz 30 000 km ir vairāk nekā 50%. Turklāt to vēl papildina fakts, ka elektriskajiem automobiļiem nav reģistrācijas un numurzīmes maksas.
Ja salīdzina ekspluatācijas izmaksu ietaupījumu tādiem moderniem elektriskajiem automobiļiem kā "VW ID.3" vai "VW e-up!" ar tādu automašīnu ar iekšdedzes dzinēju kā astotās paaudzes "VW Golf", tad ietaupījums uz 90 000 km būtu aptuveni 3 700 eiro "ID.3" un 3 900 eiro "e-up!".
Ar atlikušo vērtību saistās vislielākās neskaidrības. Elektriskie automobiļi vienkārši nav tik ilgi bijuši pieejami pašreizējā politiskajā vidē, kurā CO2 izmešu samazināšana ir prioritāte, lai spētu sniegt precīzus aprēķinus.
Nīderlandes finanšu grupas "ING Group" prognozes liecina, ka elektrisko automobiļu atlikusī vērtība, visticamāk, turpinās uzlaboties un pārspēs, kā tas jau konstatēts vairākos tirgos, iekšdedzes dzinēju automobiļu atlikušo vērtību.
Augošais pieprasījums pēc elektroauto, zemākas ekspluatācijas izmaksas, pagarināta akumulatoru garantija palīdz turpmāk uzlabot elektrisko automobiļu atlikušo vērtību. Pašreizējās aplēses norāda, ka atlikusī vērtība mūsdienu iekšdedzes automobiļiem veidos 35%, bet elektrisko automašīnu gadījumā – 40% pēc 90 000 km (aptuveni piecu gadu laikā).
Jaunu elektrisko automobiļu cenas arī turpina samazināties. Ātrs salīdzinājums starp pirmās paaudzes "e-Golf" (sākuma cena 38 800 eiro, nobraukšanas distance 140 km), otrās paaudzes "e-Golf" (sākuma cena 32 960 eiro, nobraukšanas distance 230 km) un jauno "ID.3" (sākuma cena zem 30 000 eiro, nobraukšanas distance 330 km) demonstrē skaidru tendenci, kas liecina par cenu kritumu, bet vienlaikus arī par automobiļu nobraukšanas distances, izturības un veiktspējas pieaugumu.
Cenu turpmākam uzlabojumam trūkst valdību ilgtermiņa atbalsta, tostarp subsīdijas un nodokļu atlaides. Kad pieejams tāds atbalsts, kā Lietuvā un nesen arī Igaunijā – vismaz 4 000 līdz 5000 eiro apmērā, tad tāds elektriskais automobilis kā "ID.3" kļūst lētāks par salīdzināmu iekšdedzes dzinēja automobili.
Kad tiek pielietots kopējo lietošanas izmaksu koncepts, tad elektrisko un benzīna dzinēju automobiļu izmaksas ir ļoti līdzīgas, jo augstāku pārdošanas cenu kompensē zemākas ekspluatācijas izmaksas. Taču valsts atbalsts nodrošinātu, ka elektrisko automobiļu kopējās izmaksas ir lētākas salīdzinājumā ar benzīna dzinēja automašīnu.
VW aptaujā arī norādīts, ka pat šodien vairums ar akumulatoriem darbināmu elektrisko transportlīdzekļu īpašnieku (71%) uzskata, ka Baltijas valstīs lētāk un ērtāk ir braukt ar elektrisko automobili.
Tajā pašā laikā aptaujā konstatēta ievērojama neapmierinātība (68%) ar pašreizējā uzlādes tīkla apmēru, daudzpusību un pieejamību. Lietotājiem trūkst risinājumu daudzstāvu mājās, lielveikalos un darbavietās, līdzstrāvas lādētāju vairāku automobiļu uzlādei reizē un labāka uzlādes vietu pieejamība valstī.
Uzlādes tīkla uzlabojumus pašreizējie elektromobiļu īpašnieki min kā vissvarīgāko kritēriju (57%), lai palielinātu elektrisko automobiļu skaitu Baltijā. Nepārtraukta valdības atbalsta nozīmība tiek minēta kā otrs svarīgākais kritērijs (29%).
Vairāk nekā puse elektromobiļu lietotāju atzīst, ka pāreja no ar iekšdedzes dzinēju aprīkota automobiļa lietošanas uz elektro auto uzlabojusi attieksmi pret vidi, kā arī veicinājusi videi draudzīgāku domāšanu.
