Elektroauto skaits aug, bet Latvijā joprojām ir vismazākais uzlādes punktu skaits Baltijā
Foto: Shutterstock

Baltijas valstīs pārdoto elektroauto skaits turpina augt: Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar situāciju 2020. gadā, pārdots par 47,7% vairāk elektroauto, Igaunijā pat par 111% vairāk, savukārt Lietuvā pārdoto elektroauto skaits sarucis par 25,3%, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Līdz ar kopējo elektroauto skaita pieaugumu aktualizējas arī jautājums par auto uzlādes infrastruktūru. Latvijā, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, šobrīd ir vismazākais elektroauto uzlādes punktu skaits – apmēram 120, savukārt kaimiņvalstīs katrā ir ap 200.

2020. gadā elektrisko transportlīdzekļu tirdzniecība Eiropā veidoja 10,5% no kopējā vieglo automašīnu pārdošanas apjoma, kas ir aptuveni miljons transportlīdzekļu. 2021. gada pirmajā ceturksnī ar elektrību uzlādējamo auto pārdošana veidoja 5,7% no visām pārdotajām automašīnām (146 000), bet uzlādējamo hibrīdauto tirgus daļa bija pat 8,2%.

Uzlādējamo auto skaitam pieaugot, Eiropas Autoražotāju asociācija (ACEA) brīdina, ka pēc dažiem gadiem Eiropas Savienības valstis varētu saskarties ar uzlādes staciju trūkumu. Lai tas nenotiktu, saskaņā ar aplēsēm līdz 2024. gadam Eiropā vajadzētu būt vienam miljonam, bet līdz 2029. gadam – trim miljoniem uzlādes staciju.

Latvijā pērn kopumā pārdoti 323 jauni elektroauto, kas ir par 358% vairāk nekā 2019. gadā (90 automašīnas). Tikmēr šī gada pirmajos trijos mēnešos pārdotas 45 šādas automašīnas, pārdošanas apjomam, salīdzinot ar to pašu periodu 2020. gadā, pieaugot 47,7%.

Kopumā Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 120 publiskie elektroauto uzlādes punkti, no kuriem aptuveni 30 atrodas galvaspilsētā Rīgā un Jūrmalā. Tas ir mazāk nekā abās pārējās Baltijas valstīs. Saskaņā ar Latvijas Automobiļu asociācijas analīzi līdz 2024. gadam uzlādes staciju skaitam Latvijā vajadzētu pieaugt līdz 621 vienībām, savukārt līdz 2029. gadam – Latvijā būtu jādarbojas pat 4493 šādiem punktiem.

Igaunijā pārdoto elektromobiļu skaits 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, pieauga par rekordaugstajiem 419%. Savukārt šī gada pirmajos trīs mēnešos Igaunijā pārdots par 111% vairāk šādu auto nekā tajā pašā laika posmā 2020. gadā. Igaunijā šobrīd ir gandrīz 200 uzlādes staciju, un līdz 2024. gadam elektroauto uzlādes staciju skaitam Igaunijā būtu jāpieaug līdz 580, bet līdz 2029. gadam – līdz 5276 punktiem.

Tikmēr Lietuvā pārdoto elektrisko transportlīdzekļu skaits 2020. gadā, līdzīgi kā pārējā Baltijā, strauji pieauga – salīdzinot ar 2019. gadu, par 279%. Tomēr 2021. gada pirmajos trīs mēnešos elektrisko automašīnu pārdošanas apjomi salīdzinājumā ar situāciju tādā pat periodā 2020. gadā samazinājās par 25,3%.

Līdzīgi kā Igaunijā, arī Lietuvā visā valstī šobrīd ir ap 200 elektroauto uzlādes punkti. Savukārt Lietuvas auto asociācija lēš, ka līdz 2024. gadam šim skaitlim vajadzētu pieaugt pat līdz 965, savukārt līdz 2024. gadam – 8699.

"Lietuva un Igaunija mērķtiecīgi atbalsta dabai saudzīgu automašīnu iegādi. Piemēram, Lietuvā pērn par elektriskā auto iegādi pircējs no valsts varēja saņemt četrus tūkstošus lielu kompensāciju. Līdzīgas programmas darbojas arī Igaunijā. Tāpat elektroauto popularitāti Lietuvā veicina bezmaksas autostāvvietas un citi bonusi, piemēram, iespēja pārvietoties par sabiedriskā transporta joslām," saka "RIA.com Marketplaces" pārstāvis Artjoms Umanets.

Salīdzinājumam: Baltijai tuvējā Ukrainā 2020. gadā pārdoto jauno elektromobiļu skaits ir mazs – tikai 637 automašīnas. Tomēr milzīga kustība Ukrainā vērojama lietotu elektroauto tirgū – ukraiņi pērn iegādājās pat vairāk nekā 11 tūkstošus šādu lietotu automašīnu. Savukārt šī gada pirmajos trīs mēnešos Ukrainā pārdoti 100 jauni elektroauto. "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija rāda, ka kopumā Ukrainā reģistrēti vairāk nekā 27 tūkstoši elektrisko transportlīdzekļu, taču liela problēma ir auto uzlādes punktu skaits un to infrastruktūras nepilnības. Kopumā Ukrainā darbojas ap 3000 auto uzlādes punkti, taču, ņemot vērā valsts teritoriālo izmēru un infrastruktūras pārklājumu, tas ir nepietiekami.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Baltija Eiropas Savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form