Elektroauto – stils vai izdevīgums?
Foto: Shutterstock

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā elektromobiļu nozare attīstās salīdzinoši lēnāk, kā arī valsts nesniedz atbalstu elektroauto iegādei. Toties to lietošana ļauj izbaudīt ievērojamas priekšrocības un arī atteikties no atsevišķām izmaksu pozīcijām savā ikdienā. Uzlabojoties elektroauto pieejamībai un cenai, ir sasniegts brīdis, kad arvien vairāk cilvēku nopietni apsver to iegādi, norāda energouzņēmuma "Enefit" valdes loceklis Krists Mertens.

Pamazām pieaug ne tikai elektroauto, bet arī elektromopēdu un autobusu popularitāte. Tieši mazie transportlīdzekļi lietotājam ir visizdevīgākie, jo to cena daudz neatšķiras no analogiem ar iekšdedzes dzinēju. Kamēr Latvijā tie vēl iegūst popularitāti, tikmēr, piemēram, Ķīnā daudzām ģimenēm jau tagad aizvieto parasto automašīnu ikdienā.

Tiesa, jauna elektroauto cena tirgū šobrīd pat divreiz apsteidz līdzvērtīgu auto ar benzīna vai dīzeļa dzinēju. Te nepieciešams ilgtermiņa skatījums, jo bonusi, braucot ar elektromobili ikdienā, piecu līdz 10 gadu termiņā atpelna pirkuma cenu ar uzviju, nemaz nerunājot par samazināto kaitējumu videi, atzīst Mertens.

Kā nozīmīgākie bonusi atzīmējami – iespēja pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslu, bezmaksas auto novietošana galvaspilsētas stāvvietās un atbrīvojums no ikgadējā ekspluatācijas nodokļa, kas citiem auto var sasniegt vairākus simtus eiro. Tāpat arī servisa izmaksas ir tuvas nullei: protams, kā visiem, jārūpējas par auto ritošo daļu un riepām, taču par motora apkopi nav jādomā vispār un jāuzpilda tikai logu, bremžu un kondicioniera šķidrumi.

Tomēr vislielākā atšķirība jūtama degvielas izmaksās. "Kamēr, piemēram, ekonomisks auto "apēd" 5-6 litrus degvielas uz 100 km un iecērt budžetā 7 eiro robu, elektroauto tādā pašā distancē izmaksā tikai ap 2,50 eiro, ja ātrā uzlāde tad 4,50. Lādējot nakts stundās un atkarībā no elektrības pieslēguma veida – pat tikai 2 eiro," skaidro Mertens.

Dabai nedraudzīgs ražojot, bet ekoloģisks braucot

Kāpēc tad elektroauto, izpelnās tik atturīgu attieksmi? "Daudzi raizējas, vai ir pienācis īstais brīdis, vai tehnoloģijas ir pietiekami attīstījušās, vai valsts gatava atbalstīt pirkumu, vai pieejams īstais modelis, kas ar vienu uzlādi spēj veikt 300, 400, visus 500 km... Visticamāk, valsts atbalstu gaidīt nav vērts. Tomēr jau tagad ir pieejamas pietiekami plašas izvēles iespējas un, ja rocība atļauj, ir vērts pirkt elektroauto jau tagad. Tas šobrīd sevi atpelna apmēram 10 gadu laikā, līdzīgi kā dažādi atjaunīgās enerģijas ražošanas risinājumi, piemēram, saules paneļi. Attīstoties tehnoloģijām un atkarībā no auto lietošanas paradumiem, šis laiks tikai samazināsies," ir pārliecināts Mertens.

Elektroauto ražotājiem pamatoti tiek pārmests izteikti neekoloģisks ražošanas process, kas rada apmēram par trešdaļu vairāk CO2 izmešu nekā degvielas dzinēju ražošana. Taču aprēķini liecina, ka ekspluatācijā tas ātri izlīdzinās. Ja auto tiek uzlādēts mājās ar elektrību, kas iegūta no atjaunīgajiem resursiem, braucot tas vispār nerada nekādus kaitīgos izmešus. Turklāt līdz ar stingrākām vides prasībām augs autoražotāju piedāvājums un elektroauto pieejamība. Jau šogad ES regulas nosaka stingrus CO2 izmešu limitus, un tas ir tikai sākums, tāpēc daudziem ražotājiem nāksies krietni padomāt, kā tikt līdzi laikam.

Nākotnes izaicinājums – uzlādes iespējas un sakārtota vide

Lielākā problēma jau tuvākajā nākotnē, visticamāk, būs uzlādes iespējas, atzīst Mertens. "Ņemot vērā Latvijas attālumus, privātmāju īpašniekiem jaunie modeļi sniedz pilnīgu neatkarību no uzlādes vietām. Varbūt, braucot no Rīgas uz Daugavpili, būs jāpadomā, kā tikt atpakaļ, bet mazākas distances var paveikt ar vienu uzlādi. Daudz lielāks izaicinājums būs tad, kad savus elektroauto gribēs uzlādēt visi guļamrajona iemītnieki. Šeit jādomā par jauniem uzlādes vietu risinājumiem, jo pašlaik var tikai pats no dzīvokļa izvilkt pagarinātāju. Otrs jautājums ir arī elektrotīkla noslodze – maz ticams, ka Sadales tīkla infrastruktūra spētu tikt galā ar situāciju, kad puse vai vairāk daudzīvokļu mājas iedzīvotāju vienlaikus vēlētos uzlādēt savus auto," nepieciešamību pēc jauniem risinājumiem uzsver "Enefit" eksperts. Iespējams, tā varētu būt uzlādes laika rezervācija vai tamlīdzīgi risinājumi.

Taču interesantu izrāvienu eksperti sagaida jau šogad, kad pirmie elektromotori sāks piedalīties rallijkrosa sacensībās. Tas ļauj cerēt, ka autobūves industrija aktīvāk risinās pastāvošos izaicinājumus un pievērsīsies aizvien radošākiem risinājumiem, kas pamazām ienāks arī ikdienā.

"Vairums ir vienisprātis – elektrotransports ir mūsu nākotne, tāpēc jau šodien jāsāk domāt par to, kā motivēt vadītājus pārsēsties elektroauto. To noteikti veicinātu sakārtota atbalsta sistēma – ieguvums, iegādājoties auto, vai atbalsts nodokļu politikas veidolā pēc automašīnas iegādes. Godīga nodokļu politika – kurš vairāk piesārņo, vairāk maksā – noteikti nāktu par labu ilgtspējīgu mājsaimniecību budžetam, Eiropas klimatam un sabiedrības veselībai kopumā," rezumē Enefit valdes loceklis, Krists Mertens.

2020. gada janvārī Latvijā reģistrēti vairāk nekā 900 elektrotransporta līdzekļi – vairāk nekā 600 auto, kā arī mopēdi un autobusi, un 81 ātrās uzlādes stacijas. Kaut arī valsts atbalsta elektroauto iegādei šobrīd nav, klientu loka izaugsme Latvijā tomēr ir eksponenciāla, lietotāju skaitam ik gadu palielinoties par 40–50%.

Šobrīd tirgū pieejamie elektromobiļi ir pat divreiz dārgāki par auto ar iekšdedzes dzinējiem. Tomēr, elektroauto skaitam palielinoties un tehnoloģijām attīstoties, elektromotru cenas samazināsies, bet iekšdedzes dzinēji sadārdzināsies. Ap 2025./2026. gadu tiek prognozēta cenu paritāte, kas jau šobrīd ir vērojama luksusa klasē.

Praktiskā pieredze ar elektroauto Latvijā

Elektroauto piedāvājums Latvijā šobrīd raksturojams kā apmierinošs, uzskata platformas Uzladets.lv izveidotājs un redaktors Kārlis Mendziņš. Cenas ir no 20 000 līdz 40 000 eiro, bet jau tuvākajā laikā tirgū sagaidāmi arī demokrātiski auto par aptuveni 11 500 eiro.

Pieejami arī lietoti auto, vienīgi, lemjot par labu lietota auto iegādei, būtu vērts pārbaudīt tā baterijas stāvokli. Tiesa, Mendziņa pieredze rāda, ka pat astoņus gadus vecam auto, kas ir samērā aktīvi lietots visdažādākajos apstākļos, nekad nav bijis problēmu ar bateriju vai motoru, un nesenā pārbaude liecina, ka tikpat labi šis auto varētu būt tikko izripojis no rūpnīcas. Akumulatora garantijas laiks tipiski ir astoņi gadi vai līdz 100 000 km nobraukumam.

Daudzi uzskata, ka ar elektroauto nevar braukt ziemā, taču tas ir aplami. Drīzāk tiem kaitē liels karstums, bet -20 grādos vienīgā problēma varētu būt neliels diskomforts, kas saistīts ar salona apsildi. Īpaši vecākās paaudzes elektromašīnās par to nav gana padomāts, tāpēc, ieslēdzot salona apsildi, var zaudēt pat trešo daļu ar vienu uzlādi veicamās distances. Jaunās mašīnas ir daudz labāk izstrādātas, tās sildot, jauda samazinās tikai nedaudz.

Un vēl jāpatur prātā, ka elektroauto jau sen spēj nobraukt daudz vairāk par 100 km. Labākajiem modeļiem ražotājs garantē spēju veikt 400–450 km lielu attālumu ar vienu uzlādi, kaut arī paziņu pieredze rāda, ka realitātē ar vienu uzlādi iespējams sasniegt pat 700 km attālu galamērķi.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form