Ēnu ekonomika riepu tirdzniecībā nemazinās

Viņa skaidroja, ka pēc Valsts Vides dienesta (VVD) datiem, pērn Latvijā tika realizētas 15 300 tonnas riepu, savukārt, 2018.gadā 16 300 tonnas. Taču pēc Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) datiem ik gadu realizēto riepu daudzums ir par aptuveni 10 000 tonnām lielāks, nekā to uzrāda oficiālie VVD dati. Piemēram, 2018.gadā CSP dati uzrāda, ka realizēti 28 700 un 2019.gadā – 26 000 tonnas riepu.

Tas nozīmē, ka par vairāk nekā 40% Latvijas tirgū realizēto riepu netiek noslēgts apsaimniekošanas līgums, un, visticamāk, netiek samaksāts dabas resursu nodoklis. "Šīs riepas, visticamāk, nonāk nelegālās uzglabāšanas vietās, paliek glabāties mājsaimniecībās, kā arī nonāk dabā," norādīja asociācijā.

Lūse pauda, ka tāpat nav rasts risinājums arī to riepu apsaimniekošanai, kas tiek realizētas kopā ar autotransportu. Piemēram, veicot aprēķinus par autotransporta pirmreizējo reģistrāciju atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, var lēst, ka 2019. gadā kopā ar pārdotajām automašīnām Latvijas tirgū nonākušo riepu svars ir 4760 tonnas (papildu tām 26 0000 tonnu, kas jau minētas CSP statistikā). Tāpēc LRAA aicinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) nākt klajā ar risinājumu par to, kā nodrošināt arī šo riepu apsaimniekošanu.

Tieši nekontrolēts riepu aprites process valstī, veidojis situāciju, ka Latvijā izveidojies liels nesavākto un nepārstrādāto riepu apjoms, kas pēc VARAM datiem uz 2017. gada beigām bija 105 000 tonnu.

"Kopumā beidzamajos gados situācija riepu apsaimniekošanas nozarē ir normalizējusies un tirgū vairs nedarbojas apsaimniekotāji, kuru spēja izpildīt normatīvo aktu prasības riepu savākšanās un pārstrādē bija apšaubāma. Tomēr, kopumā, kā rāda dati, situācija ar riepu apsaimniekošanu ievērojami nav uzlabojusies," pauda Lūse, skaidrojot, ka iedzīvotājiem joprojām nav ērti pieejama infrastruktūra riepu nodošanai uz visiem vienādiem un viegli saprotamiem noteikumiem.

Viņa pauda, ka ar tādu pat problēmu saskaras arī riepu tirgotāji, kuri tirgū realizē dažādu ražotāju riepas – riepu savākšana netiek nodrošināta uz vienādiem spēles noteikumiem visiem. "Iemesli meklējami tajā, ka katrs apsaimniekotājs darbojas pēc saviem spēles noteikumiem. Ik pa laikam tiek rīkotas akcijas, kas piedāvā iedzīvotājiem iespējas nodot riepas bez maksas, taču tas nav sistēmisks risinājums, un neievieš šajā jomā kārtību. Domāju, ka iespējams Latvijas tirgus šajā nozarē ir tik mazs, ka vāji regulēta konkurence nodara vairāk ļaunuma, nekā labuma, ja raugāmies no gala patērētāju un vides viedokļa," skaidroja Lūse.

Asociācijā norādīja, ka pašreiz Latvijā ir trīs pārstrādes rūpnīcas. Pagājušajā gadā Tukumā tika atklāta Baltijā modernākā riepu pārstrādes rūpnīca, taču ir skaidrs, ka ar to vien nepietiek, lai efektīvi samazinātu uzkrāto riepu daudzumu. No gada laikā ievestajām riepām iespējams utilizēt aptuveni pusi, 2018. gadā tās bija 10 700 tonnas, no kurām 6300 tika pārstrādātas, bet reģenerētas 4400 tonnas. Savukārt, 2019. gadā tika pārstrādāti tikai 6470 tonnu. Lielākā daļa no Latvijā savāktajām riepām tiek pārstrādātas citās Eiropas Savienības valstīs vai ārpus tām.

"Latvijas Zaļais punkts" direktors Kaspars Zakulis pauda nožēlu, ka riepu apsaimniekošanā joprojām jāsaskaras ar situāciju, ka tirgū nonāk liels apjoms riepu, par kuru savākšanu, sašķirošanu un pārstrādi neviens atbildību nenes. Turklāt arī vēsturiskie uzkrājumi, kas izveidojušies negodprātīgu komersantu darbības rezultātā, joprojām stāv, kur stāvējuši.

"Tāpēc nepieciešams domāt par sistemātiskām izmaiņām riepu apsaimniekošanas sistēmā, kas neļautu negodprātīgiem tirgus dalībniekiem gan tirdzniecības, gan apsaimniekošanas sektoros izvairīties no savas atbildības par riepu apsaimniekošanu un pārstrādi, kad savu mūžu tās ir nokalpojušas un cilvēki vēlas no tām videi draudzīgā veidā atbrīvoties," pauda Zakulis.

Katru gadu VVD veic pārbaudes Latvijas autoservisos, lai noskaidrotu, vai uzņēmumi ir saņēmuši C kategorijas apliecinājumu un strādā ievērojot vides aizsardzības prasības. Taču VVD dati liecina, ka aptuveni puse no uzņēmumiem, kuros tiek veiktas pārbaudes, izvairās uzņemties atbildību par riepu apsaimniekošanu un neievēro arī citas vides aizsardzības prasības, samazinot uzņēmuma izdevumus. Tāpēc tirgus vidē rodas sarežģīta situācija, jo kvalificētiem uzņēmumiem nepieciešams konkurēt ar tādiem autoservisiem, kuru pakalpojumu cenrādis ir ievērojami mazāks, tirgojot riepas, kas pēc tam netiek apsaimniekotas.