"Iespējams, sēžot pie sava dzelzs rumaka stūres, mēs nemaz nezinām, ka daži jauninājumi ir radušies, pateicoties tādu ražotāju formulu komandām kā "Renault", "Ferrari", "Porsche" un "Mercedes-Benz". Manuprāt, zinot, cik daudz inovāciju dzimst šajā sporta veidā, liek arī citādi paskatīties uz šīm leģendārajām sacensībām," uzskata "Renault" pārstāvis Latvijā Jānis Trēziņš.
Dīlercentrs "Norde" piedāvā izlasi ar auto tehnoloģijām, kas mums jau šķiet ikdiena, taču, izrādās, ka to pirmsākumi meklējami tieši F-1.
Braucam ar hibrīda motoriem, kurus attīstījuši F-1 inženieri
Starptautiski uzsāktais "zaļais kurss", lai mazinātu oglekļa dioksīda izmešus, skāra arī F-1 –, lai "Formula 1" varētu pastāvēt arī turpmāk, inženieriem nācās rast risinājumu, lai samazinātu sacensību auto izmešus, vienlaikus saglabājot to jaudu. Tā dzima hibrīda motoru ideja un tehnoloģija.
""Renault" ir viens no tiem auto ražotājiem, kas var lepoties ar savu F-1 komandu, turklāt tas nav tikai prestiža jautājums, tas ļauj Francijā bāzētajam rūpniekam attīstīt jaunas tehnoloģijas arī patērētāju segmenta spēkratiem. Piemēram, "Renault" atrisināja hibrīda tehnoloģijas izaicinājumu pilnīgi citādi nekā citi ražotāji. Proti, tā vietā, lai mēģinātu elektrības akumulatoru pievienot benzīna iekšdedzes dzinējam, "Renault" inženieri vispirms radīja elektrisko motora daļu, kurai pēc tam pievienoja standarta iekšdedzes motoru," stāsta Trēziņš.
Eksperts skaidro, ka galvenais ieguvums šādai pieejai ir lielāka jauda, zemākas izmaksas, mazāk tehnisku kļūmju un gludāka pārslēgšanās starp dzinēju veidiem.
Tagad, izmantojot šo F-1 pieredzi un auto būves principus, "Renault" ir spēris soli tālāk patērētāju segmentā, radot "E-Tech". Tā ir tehnoloģija, kas nodrošina dinamisku enerģijas atjaunošanu un maksimālu jaudu, kā arī tās pamatā ir divi dzinēji: galvenais elektrodzinējs un elektriskais / benzīna dzinējs.
"Pašlaik "Renault" hibrīdu saime ir ļoti plaša – tajā ir trīs automobiļi, no kuriem apvidus auto "Captur"E-Tech" izmanto tā dēvēto "pilnā hibrīda tehnoloģiju", ļaujot lietot dažādus dzinēja režīmus – elektrību vai benzīnu, atsevišķi un kopā. Ieviešot hibrīdus un uzlādējamos hibrīdus "E-Tech" līdztekus dīzeļa un sašķidrinātās gāzes motoriem, "Renault" padara savas piedziņas iespējas daudzveidīgākas," uzsvēra Trēziņš.
Daļa no Ferrari izgudrojumiem arī mūsu auto – gudrā stūre
F-1 pilotam nav nekā svarīgāka par kontroli pār savu spēkratu un koncentrēšanos uz ceļu. To pavisam noteikti atvieglo ātruma pārslēgšanas lāpstiņas jeb "flappy paddles", kas pirmo reizi tika izstrādātas 80. gadu beigās kā pusautomātisko pārnesumkārbu vadības ierīces "Ferrari" F-1 sacīkšu automašīnās.
Lāpstiņas, kas atrodas uz stūres, atvieglo ātrumu pārslēgšanu, jo nav nepieciešama pārnesumu svira. Inovācijām attīstoties, mūsdienās šīs lāpstiņas ir sastopamas dažādos spēkratos, sākot no kompaktiem hečbekiem līdz pat luksusa apvidus automobiļiem.
Aizliegtais auglis – F-1 radītais regulējamais masas amortizators
Regulējamais masas amortizators ir ierīce jeb auto balstiekārtas detaļa, kas sastāv no atsperes un amortizatora. Tas braucienu padara laidenāku, un auto ir vieglāk vadāms.
Šī bija moderna inovācija, un pirmie, kuri sērijveida mašīnās sāka ieviest noregulēto masas amortizatoru, bija "Citroen". 1949. gadā noregulēts masas amortizators tik uzstādīts uz visiem četriem riteņiem "Citroen 2CV", jo rati radīja diezgan skaļu un spēcīgu vibrāciju. Vēlāk, tehnoloģijām attīstoties, aizmugurējie riteņi tika uzlaboti un masas amortizators tika lietots tikai priekšā. Līdz ar 1970. gadu mašīnbūve bija tā attīstījusies, ka šādu papilddetaļu vairs nebija nepieciešams ražot.
2005. gadā "Renault" F-1 komandas inženieris Robs Māršals izveidoja regulējamo masas amortizatoru jeb "tuned mass dampers" (TMD) tieši "Renault" formulai. Amortizators atradās formulas priekšējā daļā un manāmi uzlaboja formulas vadāmību asos un lēnos līkumos, kā arī braucot pa paugurotiem vai nelīdzeniem ceļiem. Galvenā Māršala radītā inovācija bija tāda, ka šo amortizatoru atšķirībā no "Citroen" inženieru radītā varēja regulēt un piemērot katrai trasei.
Konkurenti nemitīgi centās to kopēt, līdz tas tika aizliegts Vācijas "Grand Prix" sacensībās. "Renault" komandai šīs bija skarbas ziņas, jo formula tika būvēta speciāli tā, lai šī iekārta sniegtu lielāku ieguvumu, taču konkurenti to vienkārši pievienoja formulas priekšgalā, lai tā nedaudz uzlabotu vadāmību.
Drošības sistēmas spēkratos
Automašīnas kontrole līkumos, apdzenot un izvairoties no konkurentiem, ir pats būtiskākais "Formula 1" sacīkstēs – bez izcilām bremzēm neiztikt. Bremžu diski un uzlikas savulaik bija izcilākā inovācija, bez kuras mūsdienās nevaram iedomāties nevienu automobili. Pirmie, kuri izmantoja bremžu diskus un to uzlikas, bija nu jau vairs neeksistējošā "Porsche" komanda. Šī inovācija mainīja braukšanas paradumus pilsētās un uz šosejām, dodot iespēju ātri bremzēt un izvairīties no bīstamām situācijām. Disku bremžu tehnoloģija būtiski uzlaboja automašīnu vadāmību.
Iedvesmojušies no F-1, ikdienas automašīnu ražotāji šobrīd pāriet no tērauda disku rotoriem uz vieglākiem, karstumizturīgākiem keramiskiem diskiem. Protams, F-1 tehnikas ziņā jau ir soli priekšā, izmantojot oglekļa šķiedras bremžu diskos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
