Gandrīz puse no atkārtotiem ātruma pārkāpumiem notiek apdzīvotās vietās, secināts pētījumā
Foto: Valsts polcija

Autovadītāji, kuri gada laikā pārkāpuši noteikto ātrumu, vidēji saņēmuši vairāk nekā četrus protokolus par dažādiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, turklāt teju puse atkārtoto ātruma pārkāpumu notiek apdzīvotās vietās, secināts Valsts policijas (VP) veiktajā pētījumā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

No iegūtajiem pētījuma datiem secināts, salīdzinot ar citiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, ātrumpārkāpumi tiek konstatēti visbiežāk – 2020. gadā ātruma pārkāpumi veidoja 82% no visiem pētījuma grupā esošo cilvēku pārkāpumiem.

Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics skaidro, ka šāda situācija ir tikai izpētītājā autovadītāju grupā, nevis sabiedrībā kopumā, un to ietekmē vairāki aspekti.

"Pirmkārt, autovadītāju uzvedība attiecībā uz pārkāpumu veikšanu progresē visu laiku, jo lielākajā daļā gadījumu persona savus veiktos pārkāpumus uztver kā normu. Otrkārt, policija ir veikusi vairāku kontroles pilnveides pasākumu īstenošanu. Tas nozīmē, ka, palielinoties iespējām uzraudzīt ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, palielinās arī konstatēto pārkāpumu skaits," skaidro Rinkevics.


Papildus ātruma pārkāpumiem izpētītā autovadītāju grupa regulāri pārkāpj arī citus noteikumus. Starp biežāk pieļautajiem pārkāpumiem atrodama gan drošības jostu neizmantošana, gan autovadītāja apliecības neesamība vai liegums to izmantot. Daļa šo cilvēku pat nav ieguvuši tiesības vadīt auto.

Veiktais pētījums parāda arī to, ka 25% gadījumu atkārtoti ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus veikuši jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. 86% gadījumu jauni autovadītāji vecumā no 18 līdz 19 gadiem atkārtoti pārkāpuši ātruma ierobežojumus vairāk nekā par 31 km/h.

Tas nozīmē, ka starp cilvēkiem, kam gada laikā atkārtoti bijuši vairāki smagi ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, ir pavisam jauni autovadītāji, kas nesen ieguvuši vadītāja apliecību.

Šajā vecumā grupā starp analizētajiem autovadītājiem bieži noteikumu pārkāpumi ir gan braukšana bez tiesībām, gan agresīva braukšana. Jāsecina, ka šie vadītāji ir pārāk pārliecināti par savām braukšanas spējām ņemot vērā viņu salīdzinoši mazo braukšanas pieredzi.

Kā norāda Andis Rinkevics, šāda situācija ir ļoti satraucoša un var norādīt uz problēmām jauno autovadītāju apmācībā, tāpēc nepieciešams izmantot dažādus rīkus, kas varētu mazināt ātruma ierobežojumu pārkāpšanu.

Attiecībā uz ātruma pārkāpējiem, uzsvars būtu jāliek uz visiem instrumentiem – gan informācijas izplatīšanu, autovadītāju izglītošanu, gan kontroli, gan infrastruktūras pilnveidošanu.

"Labs risinājums ir vidējā ātruma kontroles sistēma, kas palīdz izdarīt secinājumus par vadītāja uzvedību uz ceļa visa posma garumā, nevis atsevišķā punktā. Ir jāsaprot, ka kontroles pasākumi uz ceļiem tiešā veidā saistīti ar autovadītāju pašdisciplīnu," norāda Rinkevics.

Jau ziņots, ka 2. martā Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens rosināja samazināt pieļaujamo alkohola normu transportlīdzekļa vadīšanai līdz nulle promilēm. Šobrīd transportlīdzekļa vadītājs netiek administratīvi sodīts, ja konstatētā alkohola koncentrācija asinīs nepārsniedz 0,5 promiles.

Pret Ģirģena priekšlikumu balsoja seši Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti un trīs atturējās, bet par Ģirģena piedāvātajiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā nebalsoja neviens komisijas deputāts.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form