Jau pats nosaukums norāda uz to, ka šiem kokiem ir kaut kas kopīgs ar zīdu. Tā tas arī ir. Ķīnā, Japānā, Korejā un Indijā ar šo koku lapām barojas zīdtauriņi. Tie iekūņojoties veido kūniņu, kuru cilvēki izmanto zīda pavediena iegūšanai. Latvijā arī tiek audzēti šie neparastie un eksotiskie kociņi, bet zīds netiek iegūts, jo tauriņiem pie mums ir par aukstu, skaidro Latvijas Universitātes Botāniskā dārza telpaugu kopšanas eksperte Ingūna Gudrupa.
Zīdkoku izplatības areāls dabā ir tuvie un tālie Austrumi. Savvaļā zīdkoku ģintī (Morus) sastopamas ap 17 zīdkoku sugu. Latvijā no tām visbiežāk audzē divas – balto (Morus alba), melno zīdkoku (Morus nigra) un to šķirnes. Pie kolekcionāriem dārzos noteikti var ieraudzīt arī sarkano zīdkoku (Morus rubra), kas atceļojis no Austrumu un Centrālās Amerikas.
Senākie zināmie stādījumi Latvijā ir Cēres pagastā, kur saimniece pirms kara ir iestādījusi baltā zīdkoka kociņus, cerot uz zīda ražošanu. Pašlaik daļa no šiem stādījumiem vēl ir saglabājusies.
Jauni zīdkoku stādi Latvijā sāka parādīties ar stādaudzētavu izveidošanos, sortimentā piedāvājot gan balto, gan melno zīdkoku. Tie, kas vēlas iegūt ko interesantāku, dažādas zīdkoku šķirnes, paši ceļo uz dienvidu kaimiņu valstu stādaudzētavām.
Zīdkoka atpazīšanas zīmes
Zīdkoku ziedi ir sakārtoti nokarenās spurdzēs. Ziedi ir zaļganbalti. Sievišķo ziedu ziedkopas ir nedaudz īsākas par vīrišķajām. Baltajam zīdkokam vīrišķo un sievišķo ziedu ziedkopas var būt gan uz viena auga, gan atsevišķiem. Kaut gan dzimtenē tie ir lieli koki līdz 20 m, bet Latvijas skarbākajā klimatā tie ir augumā mazāki – 5-8 m. Ziedi un lapas saplaukst, kad kļūst siltāks, maijā. Zīdkoka ogas ienākas no vasaras vidus pakāpeniski. Kad ogas ir ļoti gatavas, tās birst, tāpēc zem koka ieteicams paklāt agrotīklu, lai tās var viegli savākt. Augļu forma līdzinās kazenēm. Koki pirmos augļus sāk ražot 3-4 gadā.
Augļi baltā zīdkoka pamatsugai ir tumši sarkani ar zilganu apsarmi, ļoti sulīgi, bet baltā zīdkoka kultivāriem tie var būt arī gan balti, gan sarkanīgi. Melnā zīdkoka augļi ir sarkanmelni, gandrīz melni.
Baltajam un melnajam zīdkokam uz viena auga var būt dažādas lapas - gan veselas, gan daivainas, gan šķeltas (heterofīlija). Rudenī tās krāsojas dzeltenas. Augļi ir ēdami, taču atkarībā no koka šķirnes mainās arī to garša, tāpēc vienas ir skābākas, citas - saldākas.
Melnajam zīdkokam lapu apakšpuse klāta ar matiņiem, savukārt baltajam zīdkokam lapu virspuse ir spīdīga,bet melnajam – matēta. Latvijā atsevišķos dārzos sastopama baltā zīdkoka šķirne 'Spirata' (syn. Morus latifolia 'Spirata') ar dekoratīviem, izlocītiem zariem, ar kuras audzēšanu arī augu pazinējai Gudrupai ir vislielākā pieredze. Tā atvesta no Polijas stādaudzētavas un labi iedzīvojusies no vējiem pasargātā dārza vietā. Šķirne ir ātraudzīga, bet, lai ierobežotu vainaga izplešanos nelielā dārzā, to apgriež. Daļu biezi saaugušo zaru var saīsināt vai izgriezt pavasarī. Pārējos pēc ražas novākšanas rudenī.
Zīdkokus rekomendē stādīt saulainākajā dārza vietā, kas pasargāta no valdošajiem vējiem. Tie aug barības vielām bagātā, labi drenētā dārza augsnē, kur pavasaros nekrājas lieks ūdens. Ja stādiņš ir mazs un atvests no kaimiņvalstu audzētavas, to pirmajā ziemā noteikti jāpiesedz. Vietējās stādaudzētavās audzētie stādi būs izturīgāki.
