Lai veicinātu drošību uz autoceļiem un novērtu ceļu satiksmes negadījumus, šogad uz Latvijas ceļiem uzstādīs 5-8 vidējā ātruma kontroles sistēmas, portālu "Delfi" informēja Satiksmes ministrijā. Līdzekļi 700 tūkstoši eiro apmērā sistēmu uzstādīšanai tiks novirzīti no sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšanas (OCTA) polisēm.
Plānots, ka vasaras beigās VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) uzsāks vidējā ātruma kontroles sistēmas izveidošanas darbus. Šobrīd notiek metodikas izstrāde, lai izvērtētu un atlasītu konkrētās vietas, kur uzstādīs atbilstošo aparatūru un izveidos jaunās vidējās ātruma kontroles sistēmas. Šobrīd ir apzināti vairāki desmiti potenciālo vietu, kur būtu tehniskie priekšnoteikumi, lai varētu uzstādīt šādus vidējā ātruma kontroles sistēmas.
Projekta realizācija ir uzticēta LVC kā valsts autoceļu tīkla ceļu apsaimniekotājam, kura viens no pienākumiem un veicamajiem uzdevums ir administrēt valsts autoceļu projektēšanas un būvdarbu procesu, nodrošinot ceļu satiksmes organizācijas uzraudzību valsts autoceļu un pašvaldību ceļu tīklā. Vidējā ātruma kontroles sistēmas uzstādīšana, savienojot visu nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, būtu realizējama autoceļu projektēšanas un būvdarbu procesu ietvaros.
LVC arī turpmāk nodarbosies ar šo sistēmas uzturēšanu un apkalpošanu.
SM autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns norāda, ka saskaņā ar OCTA likumu ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) novēršanas preventīvo pasākumu kopums un ātruma kontroles īstenošana ir izšķiroši svarīga, lai mazinātu CSNg biežumu, kā arī novērstu CSNg sekas.
"Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, viens no efektīvākajiem pasākumiem ir saistīts ar satiksmes dalībnieku kontroli – tās ir vidējā ātruma kontroles sistēmas, kas ārpus apdzīvotām vietām ļauj kontrolēt ātrumu visā kontrolētajā ceļa posmā un samazina ceļu satiksmes negadījumu iespējamību", uzsver Vectirāns.
Ne mazāk svarīgi, ka vidējā ātruma kontroles sistēma nodrošina, ka nenotiek pēkšņa bremzēšana pirms kameras jeb atļautā ātruma ievērošana tikai īslaicīgi, secina Vectirāns.
Situācija Latvijā joprojām neuzlabojas tik strauji, kā vēlētos. 2019. gadā pēc CSNg skaita Latvija ir pietuvojusies ES valstu vidējam līmenim piektajā vietā no beigām, situācija krasi neuzlabojās arī 2020. gadā (69 bojāgājušie uz vienu miljonu iedzīvotājiem).
Pagājušajā gadā situācija pasliktinājās uz autoceļiem ārpus apdzīvotām vietām, kur dzīvību zaudēja vairāk cilvēku nekā 2019. gadā. Diemžēl vēl joprojām saglabājas tendence, ka notiek frontālu sadursmju CSNg ārpus apdzīvotām vietām un vienlaicīgi iet bojā vairāki cilvēki (tātad arī pasažieri), kā viens no iemesliem tam ir neatbilstoši izvēlēts braukšanas ātrums.
