Autovadītāji vecumā no 18 līdz 25 gadiem ceļu satiksmes negadījumus izraisa teju divkārt biežāk nekā autovadītāji citās vecuma grupās, liecina apdrošināšanas sabiedrības "BTA" statistika par pieteiktajiem OCTA gadījumiem. Turklāt jauniešu izraisītajos ceļu satiksmes negadījumos vidējā izmaksātā OCTA apdrošināšanas atlīdzība ir par 47% lielāka nekā vidējā izmaksātā atlīdzība pa visām vecuma kategorijām kopā.
Apdrošinātājs secinājis, ka jaunieši, tikko ieguvuši autovadītāja tiesības, nav pietiekami sagatavoti dalībai ceļu satiksmē, tādējādi pirmajos gados biežāk izraisa ceļu satiksmes negadījumus, bet otrajā līdz ceturtajam gadam izraisa negadījumus ar smagākām sekām.
"BTA" dati liecina, ka šogad biežāk notikuši ceļu satiksmes negadījumi, ko izraisījuši jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem ar auto vadīšanas stāžu līdz vienam gadam. Ja pērn ceļu satiksmes negadījumus izraisīja katrs devītais šāds autovadītājs, tad šāgada pirmajā ceturksnī jau katrs sestais.
Aizvadītājā gadā 6% no visiem jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kuri bija iegādājušies "BTA" OCTA apdrošināšanas polisi, izraisīja ceļu satiksmes negadījums. Turpretī citās vecuma grupās negadījumos iekļuvuši vidēji trīs līdz četri procenti autovadītāju, kuri bija iegādājušies "BTA" OCTA apdrošināšanas polisi.
"Lai varētu kārtot eksāmenu autovadītāja apliecības iegūšanai, autoskolās nākamajiem autovadītājiem jāapgūst praktiskās iemaņas braukšanā tikai 14 stundu apmērā, tāpēc likumsakarīgi, ka, iegūstot autovadītāja apliecību, jauno autovadītāju pieredze un praktiskās iemaņas ir minimālas un nepietiekamas, kas palielina ceļu satiksmes negadījumu risku," skaidro Iveta Rijniece, "BTA" apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore.
"Būtībā bez papildu apmācības auto vadīšanā jaunietis nav pietiekami sagatavots dalībai ceļu satiksmē, nemaz nerunājot par auto vadīšanu nestandarta situācijās, piemēram, pa slapju vai apledojušu ceļa segumu vai arī sastopoties ar neparedzētiem šķēršļiem uz ceļa," norāda Rijniece.
"Analizējot OCTA negadījumus, ko izraisījuši jaunieši, esam secinājuši, ka pirmajos divos auto vadīšanas gados jaunieši ceļu satiksmes negadījumos vairāk iekļūst neuzmanības dēļ un tieši praktisko iemaņu trūkumu dēļ. Savukārt nedaudz vēlāk, kad jaunieši sajūtas drošāk pie stūres, ceļu satiksmes negadījumu iemesls ir savu spēju pārvērtēšana un pārgalvīga rīcība, veicot dažādus manevrus uz ceļa, kā rezultātā ir ļoti smagi ceļu satiksmes negadījumi, tai skaitā ar bojāgājušiem autovadītājiem un pasažieriem," atklāj "BTA" pārstāve.
"Mūsuprāt, viens no iespējamiem risinājumiem ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanai jauno autovadītāju vidū varētu būt obligāta prasība apgūt praktiskās braukšanas iemaņas speciāli aprīkotos drošas braukšanas poligonos noteiktu stundu apmērā. Tas ļautu jaunajiem autovadītājiem daudz pilnvērtīgāk teorētiskās zināšanas apgūt praksē, kā arī iegūt iemaņas auto vadīšanā dažādos neparedzētos apstākļos uz ceļa, kas ir viens no biežākajiem ceļu satiksmes negadījumu cēloņiem," uzskata Rijniece.
Šāgada pirmajā ceturksnī vidējā izmaksātā OCTA apdrošināšanas atlīdzības summa bija 1040 eiro. Savukārt vidējā izmaksātā OCTA apdrošināšanas atlīdzība par ceļu satiksmes negadījumu, ko izraisījis autovadītājs vecumā no 18 līdz 25 gadiem, bijusi 1 520 eiro, kas ir par 47 % vairāk nekā vidējā izmaksātā OCTA apdrošināšanas atlīdzība visās vecuma grupās kopā.
"BTA" statistika liecina, ka daudz bīstamākus ceļu satiksmes negadījumus ar smagākām sekām jaunieši izraisa, kad iegūta divus līdz četrus gadus liela braukšanas pieredze. Šī gada pirmajā ceturksnī "BTA" vidējā izmaksātā OCTA apdrošināšanas atlīdzība par ceļu satiksmes negadījumu, ko izraisījuši jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem ar braukšanas stāžu līdz vienam gadam, ir 1 520 eiro. Savukārt par negadījumu, ko izraisījuši jaunieši ar divu līdz četru gadu lielu braukšanas stāžu, ir par 39% lielāka jeb 2 112 eiro.
"BTA" un Drošas braukšanas poligona "333" pārstāvju pieredze liecina, ka Latvijā drošas braukšanas apmācību iespējas izmanto ļoti maz privātpersonu, tai skaitā jauniešu, lielāku interesi izrāda korporatīvie klienti, nosūtot uz apmācībām uzņēmumu šoferus.
"Raugoties uz nodarbību specifiku ārzemju autoskolās, piemēram, Skandināvijas valstīs, Vācijā vai Austrijā, papildus teorijai un praktiskajām auto vadīšanas nodarbībām jaunajiem autovadītājiem ir jāapgūst arī drošas braukšanas prasmes. Savukārt Latvijā autoskolās jaunajiem autovadītājiem iemāca faktiski tikai ceļu satiksmes noteikumus, turpretim ļoti maza uzmanība tiek pievērsta praktiskajām braukšanas apmācībām, nemaz nerunājot par drošas braukšanas iemaņu apgūšanu," norāda "333" valdes priekšsēdētājs un autosportists Haralds Šlēgelmilhs.
"Šajā ziņā arī ceļu satiksmes negadījumu statistika runā pati par sevi. Drošas braukšanas poligonā "333" TV raidījuma "Zebra" eksperti veica eksperimentu, lai pārbaudītu jauniešu, kuri tikko ieguvuši autovadītāja apliecību, auto vadīšanas prasmes. Eksperimenta ietvaros pārliecinājāmies, ka jauniešu auto vadīšanas prasmes nav pietiekamas, viņi apjūk un nezina, kā rīkoties neparedzētos apstākļos," uzsver Šlēgelmilhs.
"Lielas problēmas jauniešiem sagādāja šķēršļu apbraukšana, kas ir svarīga, piemēram, lai izvairītos no sadursmes ar meža dzīvniekiem uz ceļa. Jaunieši nespēja savlaicīgi palielināt braukšanas ātrumu vingrinājumu veikšanai, kas uz ceļa ir ļoti svarīgi, veicot apdzīšanas manevrus. Pēc četru stundu teorētiskām un praktiskām apmācībām Drošas braukšanas poligonā "333", jaunieši atkārtoti veica visus vingrinājumus trasē, uzrādot būtiski labāku sniegumu," atklāj autosportists.
"Jaunieši atzina, ka šādas praktiskās iemaņas nav iespējams apgūt autoskolā. Lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, kā arī lai pilnveidotu autovadītāju zināšanas un prasmes drošas braukšanas jomā, uzskatu, ka arī Latvijā būtu vai nu jāpapildina autoskolu praktisko braukšanas apmācību programmas vai arī, līdzīgi kā citās valstīs, jānosaka, ka noteiktā laika posmā pēc autovadītāja apliecības iegūšanas jaunajiem autovadītājiem ir jāiziet drošas braukšanas apmācības," rezumē Šlēgelmilhs.
