Pirms simt gadiem Rīgā, rūpnīcā "Russo Balt", sāka ražot automobiļus; to pārtrauca Pirmais pasaules karš. Pirmās Latvijas Republikas laikā ar automobiļu ražošanu sāka nodarboties rūpnīca "Vairogs", kura pēc "Ford" licences ražoja "Ford Vairogs" vieglos un kravas automobiļus. Padomju okupācijas periodā Rīgā, rūpnīcā "RAF", uz kravas automobiļu "GAZ" platformas sāka ražot autobusus. Septiņdesmito gadu nogalē ražošanu no Rīgas pārcēla uz Jelgavu. Tur, atgūstot Latvijas Valsts neatkarību, nemākulīgas saimniekošanas dēļ ražotne diemžēl izputēja, atstājot bez darba tūkstošiem jelgavnieku.
Rūpnīcas "AMO Plant" ārējo sakaru un mārketinga direktors informēja, ka sākotnēji Jelgavā bija plānots ražot kravas automobiļus "ZIL", bet kvalitātes un spēkrata dizaina dēļ iecere ražot kraveniekus atlikta uz vēlāku laiku. Ražošanas ideja transformējās, un uzsākta sadarbība ar Holandes autobusu ražotāju "VDL", pēc kura licences arī šos autobusus montē Jelgavā. Pirmos piecus saražotos "Ambassador" autobusus saņems Jelgavas pilsēta, kurai pieder 2,7% "AMO Plant" akciju, ieguldot uzņēmuma kapitālā 12 hektārus pilsētai piederošās zemes.
Nevarētu teikt, ka "AMO Plant" darbība ritētu pārāk raiti. 2004. gada aprīlī vietā, kur tagad atrodas rūpnīca, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un rūpnīcas ģenerālmenedžeris Aleksejs Maslovs pamatakmenī ielika vēstījumu nākamajām paaudzēm, ka šajā vietā būs autorūpnīca. Cerība uzvarēt Valsts iepirkuma konkursā un apgādāt Latvijas lauku skolas ar Jelgavā ražotiem autobusiem izgaisa kopā ar Pašvaldības lietu ministrijas izstrādātajām konkursa tehnisko specifikāciju prasībām, kuras konkrētais autobusa modelis nespēj piedāvāt, bet ražotājs šīs iebildes uzskata par nebūtiskām. Šāda tipa Holandē ražots skolēnu pārvadāšanas autobuss strādā Francijā un Beļģijā.
Maskavas pilsētas mērs Jurijs Lužkovs, šā gada 25. augustā būdams Jelgavā, izrādīja interesi gan par skolēnu, gan pasažieru uz MAN bāzes ražoto autobusu pasūtīšanu Krievijas galvaspilsētas vajadzībām.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis savā uzrunā izteica nožēlu par zaudētajām iespējām, ka iepriekšējās valdības reģionālo un pašvaldības lietu ministram un pašreizējam Valsts reģionālās attīstības aģentūras vadītājam par varītēm vajadzēja uzrakstīt tādu specifikāciju, kas vietējam ražotājam liedza pieteikties konkursā par skolēnu pārvadāšanai paredzēto auto piegādi. Mēs tagad redzēsim pa Latvijas ceļiem braucošus mersedesus, kuri ir kā simbols garām palaistām iespējam, uzsvēra Valdis Dombrovskis, norādot, ka nākamajos konkursos ir jāizstrādā tādi noteikumi, kuri nediskvalificē vietējo ražotāju.
Pirmais iespaids, apskatot jaunuzcelto rūpnīcu: viss jauns, akurāts, bet darbība ražošanā tiek imitēta. Kamēr prominentās personas vēl nebija ieradušās, strādnieki defilēja pa cehu, runāja pa mobilo telefonu un nekas neliecināja, ka te ražo autobusus. Visi kaut ko gaidīja.
Teātris sākās pēc VIP personu ierašanās. Strādnieki imitēja darbu, it kā skrūvēja jau uzskrūvētus uzgriežņus, līmēja detaļas bez līmes, bet pēc VIP personu aizbraukšanas no rūpnīcas cehs pārstāja strādāt.
Rūpnīcai ir pašai sava energoapgādes sistēma, jo, uzbūvējot savu koģenerācijas staciju, ar gāzi saražo gan elektrību (960 kW), gan siltumu (4,7 Mw). Atliek tikai minēt, par kādu tarifa likmi uzņēmums iepērk gāzi, jo pāri paliekošo elektroenerģiju pārdod tālāk.
Ministru prezidents, Nīderlandes vēstnieks un žurnālisti tika iepazīstināti arī ar "AMO Plant" teritorijā izvietoto traktoru "Belorus" ražotni "Ferrus", kam pieder 0,3% "AMO Plant" akciju. Ražotnes direktors Boriss Jekiļeckis stāstīja, ka traktori tiek eksportēti uz Tuvo Austrumu un Āfrikas tirgiem. Arī par "Ferrus" cehu nevarēja teikt, ka tur tiek ražoti traktori. Četri angārā izstādītie traktori atgādināja mehānisko darbnīcu, kurā reāla ražošana nenotiek. AutoNews.lv korespondentam radās iespaids, ka Latvija tiek izmantota kā filtrs, lai politisku un ekonomisku iemeslu dēļ Baltkrievijā ražotie traktori iekļūtu citu valstu tirgos, nesot nevis Baltkrievijas vārdu, bet izcelsmes sertifikātu "Made in EU". Tāpēc šādas ražotnes ir grūti nosaukt par autorūpnīcām. Arī Krievijā ir it kā ārzemju autoražotāji, kuri labākajā gadījumā pieskrūvē lukturus un bamperus. Šādas rūpnīcas tiek dēvētas par skrūvgriežu ražotnēm, un valdība cīnās, lai Krievijā būtu reāli pilna cikla ražošana.
Cerams, ka Mītavā* ražotie autobusi nav mīts un pēc svarīgo personu vizītēm šajā rūpnīcas ražošanā nodarbinātie 22 strādnieki sāks ražot iecerētos apjomus — pa vienam autobusam dienā.
* Mītava – Jelgavas vēsturiskais pilsētas nosaukums.