Objektīvi vērtējot, autovadītājs ir kājāmgājējs, kurš uz laiku ir piesēdies pie stūres, kuram ne mazāk kā citiem satiksmes dalībniekiem rūp vides tīrība un mobilitātes attīstība, jo arī autovadītājs skatās nākotnē, domājot par tuvinieku un savu veselību, par to, ko elpos un kādā pilsētā dzīvos nākamās paaudzes.
Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā veiktās iedzīvotāju aptaujas liecina, ka automašīna joprojām ir visizplatītākais ceļošanas līdzeklis, un šī tendence iespējams pastiprināsies, tādēļ visiem, kuriem rūp gan mobilitāte, gan apkārtēja vide, būtu rūpīgi japārdomā, kurp ejam un ko varam darīt, lai mazinātu bažas par apstākļiem, kādos dzīvos mūsu bērni, mazbērni un viņu mazbērni.
Jāatzīst, ka autobraukšana ir viena no svarīgākajām mobilitātes formām, kura dod iespēju dažāda vecuma autovadītājiem, tajā skaitā senioriem, izbaudīt kustīgu dzīvi un justies kā pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Tādiem mūsu centieniem nebūtu jāsaistās ar administratīviem ierobežojumiem, bet ar videi un mobilitātei draudzīgu un autovadītājam izdevīgu piedāvājumu. Piemēram, daudz apspriestās "park and ride" autostāvvietas piepilsētā aicinātu ārpus galvaspilsētas dzīvojošos autovadītājus netriekties iekšā Rīgā, bet atstāt savus spēkratus piepilsētas stāvvietās un tālāk doties ar sabiedrisko transportu, tikai šādam braucienam jābūt arī finansiāli ne tikai ekoloģiski izdevīgam. Ne mazāk svarīgi ir valsts un pašvaldību atbalsts videi draudzīgāko spēkratu izvēlei.
Tiek prognozēts, ka 2050. gadā pasaulē būs deviņi miljardi iedzīvotāju, savukārt, neko nemainot, automašīnu skaits varētu sasniegt 7,6 miljardus, un ik dienu autotransports varētu patērēt 440 miljonus barelu naftas. Salīdzinoši šobrīd pasaulē tiek iegūti 82 miljoni barelu naftas dienā. Šāds globāls pieaugums draud ar milzīgām problēmām nākotnē. Tādēļ Starptautiskā automobiļu federācija (FIA), Starptautiskais transporta forums, Starptautiskā enerģijas aģentūra un ANO Vides programma ir aicinājuši valstis, to valdības un pašvaldības īstenot pasākumus, kas veicinātu nozīmīgu degvielas un CO2 izmešu samazinājumu, kopējas programmas ar nosaukumu "50by50" ietvaros.
Iniciatīvas mērķis ir līdz 2020. gadam par 30%, bet līdz 2030. par 50% palielināt jauno automašīnu modeļu degvielas ekonomiju, savukārt līdz 2050. gadam par 50% samazināt visa autotransporta degvielas patēriņu. Šī iemesla dēļ jau šobrīd tiek izvirzītas arvien striktākas ekonomijas prasības jaunajos automašīnu modeļos, un tiek aicināts arvien aktīvāk valstij iesaistīties videi draudzīgāko automašīnu modeļu atbalstā, izmantojot nodokļu atlaižu un citus finanšu instrumentus. Piemēram, jau šobrīd Francijā autovadītājam ir izdevīgāk pirkt automašīnu ar nelielu, videi draudzīgāku motoru, jo lielie "dzelži" tiek aplikti ar nopietnu nodokli, savukārt videi draudzīgajiem paredzēta pat kompensācija. Jāturpina elektromobiļu un to uzlādes tīklu izvēršana, lai arī līdzšinējās autoražotāju aptaujas neliecina, ka elektromobilis tuvākajā laikā būs ikdienišķs transporta līdzeklis. Protams, ka veloceliņu tīkla tālāka attīstība sekmētu videi draudzīgu mobilitāti, tomēr jāattīsta ne tikai veloceliņi, bet arī drošas velosipēdu stāvvietas.
Saprotams, ka šobrīd Latvijas autoparks ir salīdzinoši vecs, tomēr degvielas ekonomija kļūst arvien nozīmīgāks spēkrata izvēles priekšnoteikums. Jau valsts līmenī būtu jāatbalsta modernā tehnoloģija, padarot tās izmantošanu ekonomiski izdevīgu autovadītājiem.
Iniciatīvas "50by50" autori uzsver, ka jaunu automašīnu sadārdzinājums, kuru var noteikt modernās tehnoloģijas, autovadītājam atmaksāsies pāris gadu laikā, un autovadītājs būs pasargāts no ievērojamiem izdevumiem, nekontrolēta naftas cenu kāpuma dēļ.