Pašreizējā situācija daudziem cilvēkiem rada papildu stresu. Tas ietekmē arī spēju vadīt automašīnu. Stress pasliktina koncentrēšanās spējas, bet cilvēkiem, kuri ar dusmām reaģē uz stresa situācijām, var palielināties bīstamas uzvedības risks, piemēram, atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, informē "Renault" drošas braukšanas skola.
Satraukts autovadītājs sliktāk spēj vadīt automašīnu. Apvienotajā Karalistē veiktajā aptaujā 71% no autovadītājiem norādīja, ka pēdējā gada laikā ir zaudējuši koncentrēšanos stresa vai nemiera dēļ. Turklāt daži cilvēki uz stresa situācijām reaģē ar dusmām. Tas palielina agresīvas uzvedības risku, piemēram, atļautā ātruma pārsniegšanu, pēkšņu joslu maiņu, distances neievērošanu vai braukšanu pie sarkanās gaismas.
Stresu lielā mērā izraisa faktori, kurus nevar kontrolēt, taču var ierobežot to ietekmi. Ja informācija, ko dzird plašsaziņas līdzekļos, rada stresu, vislabāk pārtraukt klausīties radio braukšanas laikā.
Kad vēlas nomierināties, palīdzēt var relaksējoša mūzika, elpošanas vingrinājumi vai gaisa atsvaidzinātājs ar piparmētru vai kanēļa aromātu, jo šīs smaržas samazina ar stresu saistīto saspringumu.
Stress var rasties arī automašīnas vadīšanas rezultātā – visbiežāk saistībā ar intensīvu satiksmi uz ceļa, citu autovadītāju agresīvu braukšanu vai steigu. Lai no tā izvairītos, jāietur distanci, nodrošinot sev plašāku telpu, un pārbaudīt, cik daudz stresa situāciju var novērst, braucot piesardzīgāk.
"Atliek vien samazināt ātrumu un vērot ceļu tālumā, kad brauciens kļūs vienmērīgāks, un mēs iegūstam vairāk laika, lai pieņemtu mierīgākus lēmumus. Kontrole pār situāciju samazina stresa līmeni," norāda "Renault" drošas braukšanas skolas direktors Ādams Ķņetovskis.
Svarīgi atcerēties, ka pret citiem satiksmes dalībniekiem ir jāuzturas, piemērojot ierobežotas uzticēšanās principu. Tādējādi iespējams pasargāt sevi no citu autovadītāju agresīvas uzvedības, kas var būt saistīta ar stresu.
