Kā 'Peugeot' bruģēja savu ergonomikas ceļu
Foto: Publicitātes foto

Daudzi auto interesenti ne reizi vien būs aizdomājušies, kāpēc mūsdienu automobiļi ārēji kļuvuši tik līdzīgi cits citam. No otras puses, interjers ir tā vieta, kur katrs zīmols joprojām izmisīgi cenšas nosargāt savu identitāti. Tomēr arī šeit novērojama sekošana kanonam, un tikai daži ražotāji uzdrošinās iet savu ceļu un piedāvāt autobraucējiem patiesi unikālus risinājumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viens no tiem ir "Peugeot". Franču uzņēmums 2012. gadā hečbekā "208" īstenoja oriģinālu vadītāja vietas koncepciju "i-Cockpit" ("i" – no "intuitīvs"). Lai gan daudzi to uzņēma ar neuzticību, franču speciālisti, meklējot jaunus ceļus, nebūt nemaldījās aizsietām acīm.

Koncepcijas izstrādes gaitā viņi veica pētījumus. Balstoties uz to rezultātiem, inženieriem un dizaineriem izdevās radīt "i-Cockpit" pamata elementus, kas nepilnu desmit gadu laikā kļuva par neatņemamu zīmola sastāvdaļu, un miljoniem autovadītāju atsauksmju Eiropā un Ķīnā ļāva projekta rezultātiem pievienot birku "apstiprināts".

Četri svarīgākie elementi

"i-Cockpit" galvenie atskaites punkti ir četri vadības elementi. Pirmais no tiem ir īpaši kompakts stūresrats, kas ļauj ātrāk manevrēt un padara ērtāku sēdēšanu.

Otrais ir virs stūresrata redzamais instrumentu panelis. Pateicoties izvietojumam, tas ir tuvu skata līnijai, tālab vadītājam nav jānovēršas no ceļa, un ar savu funkcionalitāti tas atgādina projekcijas ekrānus, kas kļuva populāri daudz vēlāk.

Trešais elements ir lielais centrālais skārienekrāns, kurā var kontrolēt vairumu automašīnas iestatījumu. Savukārt zem ekrāna atrodas ceturtais elements – paaugstinātajā centrālās konsoles daļā izvietotās pogas kalpo visbiežāk nepieciešamo funkciju vadībai, ļaujot tās aktivizēt ar vienu klikšķi.

"i-Cockpit" otrā versija, ko izstrādāja "Peugeot" interjera dizaina vadītājs Bertrāns Rapatels un viņa komanda, tika ieviesta 2016. gadā un reprezentēja vairākus uzlabojumus: plakana bija ne tikai stūresrata apakšējā, bet arī augšējā daļa, vēl vairāk atvieglojot informācijas nolasīšanu instrumentu panelī, kura funkcijas visos modeļos bez izņēmuma nu pildīja digitāls 12,3 collu displejs.

Tolaik šāds risinājums nebija pieejams pat visos "premium" segmenta modeļos. Speciālisti to novērtēja ļoti atzinīgi, un prestižā izdevuma "What Car?" konkursā "Gada auto 2017" otrās paaudzes "i-Cockpit" uzvarēja nominācijā "Labākā tehnoloģija".

Autožurnālists un "Delfi Auto" redaktors Raimonds Zandovskis norāda, ka mazā stūresrata un virs tā izvietotā instrumentu paneļa kombinācija ir lieliska ražotāja iniciatīva ergonomikas jomā un tai ir potenciāls piesaistīt auto pircējus konkrētam zīmolam uz ilgu laiku. Pēc viņa domām, būtiska nozīme ir arī stilam: automašīna izskatās modernāka un progresīvāka, un stūresrats mazāk ietekmē citus salona elementus.

"Protams, katram ir sava subjektīvā pieredze, savas "patikas" un "nepatikas", taču tik, cik man nācies braukt ar auto, kam ir mazāka stūre ar instrumentu paneli virs tās, muguras slodze šķiet mazāka, mazāk nogurst rokas, un stūresrats neaizsedz instrumentu paneļa daļas, kur var būt svarīgi rādījumi," stāsta ilggadējais Latvijas Gada auto žūrijas loceklis.

Pēc Zandovska domām, cilvēks, kurš ilgāku laiku braucis ar šādu auto, pārsēdies spēkratā ar tradicionāla izmēra stūresratu, iespējams, to novērtēs kā neparocīgu un vēlēsies atgriezties pie mazāka.

"Visbeidzot manevrēšana ar mazāku stūri šķiet ērtāka, jo, pagriežot stūri, rokām jāveic mazāks attālums. Īpaši tas jūtams reizēs, kad stūre jāgriež ātri, bet pilsētā tas nepieciešams visai bieži. Līdzīgu vērtējumu esmu dzirdējis arī no citiem auto ekspertiem," atklāj Zandovskis.

Koncepcijas attīstība

Jaunākajos "Peugeot" modeļos jau redzama "i-Cockpit" tālāka attīstība: ir iebūvēts 3D digitālais instrumentu panelis, centrālā ekrāna diagonāle palielināta līdz 8 vai 10 collām, viedās lietotnes var vadīt no ekrāna bezvadu režīmā, un, izmantojot "Bluetooth" saskarni, vienlaicīgi iespējams pievienot divus viedtālruņus.

Pie centrālā ekrāna ir saglabātas galveno funkciju aktivizēšanas pogas, kas atbilstoši jaunākajām tendencēm ir skārienjutīgas – klientu aptaujas Eiropā un Ķīnā liecina, ka šo risinājumu autovadītāji ļoti novērtē.

Ieviešot galvenos interjera risinājumus, "Peugeot" inženieri arīdzan izvēlējušies tādus sēdekļa un stūres attālumus, kas ļauj saglabāt īstu pilota kokona izjūtu neatkarīgi no autovadītāja auguma – nodrošinot maksimālu redzamību acu līmenī un izvietojot visas galvenās vadības ierīces rokas attālumā, lai to lietošana uzmanību novērstu tik maz, cik vien iespējams.

Zandovskis uzskata, ka šādas ražotāju pūles atmaksājas, un, un, lai mēs, iesēžoties automašīnā, justos kā mājās, strādā veselas nodaļas. Pēc viņas teiktā, ergonomika jeb, vienkārši sakot, salona komforts ir pirmā lieta, kas jāņem vērā, izvēloties automašīnu.

"Es domāju, mēs katrs zinām kādu ģimeni, kurai ir viens auto, bet cilvēki, kuri ar to brauc, ir dažāda auguma. Ja sēdekļa un stūres regulēšanas diapazons nav pietiekams vai stūres forma to ierobežo, viens no braucējiem pastāvīgi izjutīs neērtības, un galu galā tas var ietekmēt arī drošību. Pieņemu, ka ir gadījumi, kad, meklējot jaunu auto, daži kandidāti no iespējamo pirkumu saraksta jāizslēdz tieši šo iemeslu pēc," uzskata "Delfi Auto" redaktors.

Viņš norāda, ka situācijas var būt ļoti dažādas. Piemēram, ja stūre regulējama tikai augstumā, braucējiem ar garām kājām ir teju neiespējami ieņemt korektu sēdēšanas pozīciju. Nepiemērotā vietā izvietots pārnesumu pārslēgs apgrūtina pārslēgšanu. Nepārdomāts pogu izvietojums var izraisīt to nejaušu nospiešanu vai grūtības tās ātri atrast.

"Neveiksmīgi veidoti glabāšanas nodalījumi un glāžu turētāji nozīmē, ka jūs vai nu visu nemitīgi "nozaudēsiet", vai arī visas mantas glabāsiet vienuviet, un salonā valdīs permanenta nekārtība," uzskata Zandovskis.

Ietekme uz autovadītājiem noteikta zinātniski

Tāpēc "Peugeot", gatavojot pirmās paaudzes "i-Cockpit" koncepciju, pasūtīja pētījumu. Tā laikā zinātnieku komanda novēroja autovadītāju acu skatiena virzienu un konstatēja, ka, braucot pilsētā vienu stundu, autovadītāji neskatījās uz ceļu nedaudz vairāk kā trīs kilometrus distances.

Pētījumā autovadītāji veica 25 identiskus braucienus, katru aptuveni deviņu kilometru garumā, nēsājot īpašas brilles, kas pētniekiem ļāva analizēt, uz kurieni braukšanas laikā ir vērstas viņu acis. Rezultāti parādīja, ka vidēji 7% brauciena laika autovadītāji neskatījās uz ceļu.

Pārrēķinot šo rezultātu uz vienas stundas braucienu ar ātrumu aptuveni 45 km/h, mēs iegūtu satriecošu 3150 metru attālumu, kuru veicot, autovadītājs skatās visur kur, tikai ne uz ceļu. Šis attālums ir vienāds ar gandrīz 113 basketbola laukumu garumu.

"Peugeot" pasūtīja šo pētījumu, lai pārbaudītu "i-Cockpit" koncepcijas efektivitāti, instrumentu panelim esot redzamam virs stūres. Vadot "Peugeot 3008" apvidnieku, vadītāja skatīšanās laiks uz ceļu bija palielinājies no 93 līdz 95 procentiem. Turklāt tika konstatēta vēl viena koncepcijas priekšrocība drošības jomā: autovadītāji trīs reizes biežāk nekā citos modeļos pārbaudīja ātrumu, jo spidometrs pastāvīgi atradās acu augstumā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form