Vācu koncerns "Volkswagen" (VW) ir pasaulē lielākais autoražotājs. Tomēr četriem amerikāņu universitātes zinātniskajiem pētniekiem neplānoti sanācis sacelt vētru automobiļu industrijā un panākt pasaules lielākā autoražotāja akciju vērtības strauju kritumu.

Pagājušonedēļ publiski tika paziņots, ka vācu koncerns ir krāpies dīzeļdzinēju izplūdes gāzu kaitīgo izmešu testos, izmainot motoru elektroniskā vadības bloka darbības algoritmu trīs populāru marku spēkratos – VW, "Audi" un "Škoda" –, kas aprīkoti ar divlitru dīzeļdzinēju.

Rezultāts? Vairāk nekā 26 miljardi eiro zaudēti no koncerna vērtības un līdz pat 16 miljardu eiro iespējamais naudassods ASV. Plus vēl servisa atsaukuma izmaksas par 11 miljoniem pārdoto automobiļu, kuriem šī dzinēja vadības programmatūra būs jāizlabo.

Šo neglaimojošo faktu nākšana klajā jau ir maksājusi VW priekšsēdētāja Martina Vinterkorna krēslu, kurš trešdien, 23. septembrī, paziņoja par atkāpšanos no amata. Gaidāms, ka tuvākajā nākotnē vēl citi augsta līmeņa VW vadītāji tiks ja ne atlaisti, tad vismaz pazemināti amatā.

Kā tas viss nonāca līdz skandālam

Foto: Publicitātes foto

Tas viss sākās ar ceļojumu, precīzāk – zinātniski pētniecisku ceļojumu. 2014. gada rudenī Rietumu Virdžīnijas universitātes pētnieki saņēma finansējumu tam, lai pirmo reizi dažādos apstākļos pārbaudītu ASV tirgū nopērkamo Eiropā ražoto un ar dīzeļdzinēju aprīkoto spēkratu izplūdes gāzu sastāvu.

Zinātniski pētnieciskajā grupā bija divi universitātes profesori un divi studenti. Šajā pētījumā viņi vēlējās iegūt cik vien daudz iespējams datu. Tobrīd pētnieki vēl nezināja, ka atmaskos vienu no lielākajām blēdībām autobūves vēsturē.

Viņi izmēģināja trīs automobiļus – "BMW X5", "VW Jetta" un "VW Passat", ar katru nobraucot vairāk nekā 2400 kilometru dažādos ceļu satiksmes apstākļos.

Pēc brauciena no Losandželosas līdz Sietlai un atpakaļ viņi pamanīja dīvainības iegūtajos datos no "VW Passat". Saskaņā ar autoražotāja sniegtajiem datiem tam vajadzēja būt ekoloģiski vistīrākajam, jo šim jaunajam modelim ir arī modernāks katalizators izplūdes sistēmā. Slāpekļa oksīds "VW Passat" izplūdē patiesībā 20 reizes pārsniedza Kalifornijas štatā pieļaujamo normu.

Zinātnieku komanda bija apjukusi. Nebija nekāda pamata, lai mērījumos būtu tik liela kļūda. Pētnieki vairākkārtīgi pārbaudīja sava aprīkojuma precizitāti, kad "VW Jetta" pēc līdzīga brauciena uzrādīja par 30 reizēm augstāku kaitīgo izmešu daudzumu nekā ražotājs oficiāli norādījis.

Tikmēr ar dīzeļdzinēju aprīkotā "BMW X5" kaitīgo izmešu mērījumu rezultāti esot bijuši tieši tādi kā autoražotāja specifikācijā norādīts.

Tobrīd zinātnieki nenojauta, kāpēc pārējie divi pētījumā izmantotie automobiļi izplūdē radīja tik daudz kaitīgo izmešu. Pētnieki pat pieļāva, ka VW ir vienojies par izņēmuma gadījumu ar ASV Vides aizsardzības aģentūru (EPA).

"Tas nebija tā, ka izmēģinājām trīs automobiļus un sagrāvām VW koncernu. Trīs automobiļi ir ļoti ļoti maza apakškopa no pusmiljona automobiļu. Mūsu iegūtie dati bija iegansts EPA un Kalifornijas Gaisa resursu pārvaldei (CARB) veikt savus pētījumus. Mēs paši nelēcām kājās un nekliedzām, ka "VW automobiļos ir viltīga ierīce"," situāciju interneta medijam "Autoblog" komentēja viens no pētījumā iesaistītajiem studentiem.

Tomēr pāris mēnešus vēlāk, 2014. gada Sandjego konferencē zinātnieki prezentēja savu pētījumu un tās auditorijā bija arī vairāki EPA pārstāvji. Vides aizsardzības aģentūras darbinieki tūlīt sāka savu izmeklēšanu.

Kad EPA konfrontēja VW, autoražotājs mēģināja taisnoties ar "dažādām tehniskām ķibelēm", kas novedušas pie šādiem rezultātiem. Tajā pašā laikā VW brīvprātīgi piekrita 2014. gada decembrī uz servisu atsaukt gandrīz pusmiljonu automobiļu, lai pārprogrammētu dzinēja elektronisko vadības bloku. Tomēr šis labojums nenovērsa problēmu, un EPA turpināja savu izmeklēšanu.

Rezultātā vides aizsargi VW automobiļos atrada programmatūras daļu, ko paši nosauca par "slēdzi", kas seko līdzi automobiļa stūresrata pozīcijai, braukšanas ātrumam, dzinēja darbības ilgumam un gaisa spiedienam, lai noteiktu, vai spēkrats tiek pakļauts izplūdes gāzu mērījumiem.

Šāgada 3. septembrī EPA savus pierādījumus lika galdā VW koncernam un lika tam atzīties, ka dzinēja elektroniskās vadības blokā ir programmatūras kods, kas ļauj krāpties izplūdes gāzu mērīšanas laikā.

Kāpēc VW krāpās izplūdes gāzu mērījumu testos

Foto: Publicitātes attēli

Ar dīzeļdzinēju aprīkoti automobiļi ir īpaši populāri Eiropā, gandrīz katrs trešais pārdotais jaunais spēkrats ir aprīkots ar šī degvielas tipa motoru. Ņemot vērā, ka mūsdienās šāds automobilis ar pilnu degvielas tvertni spēj nobraukt vairāk nekā 1000 kilometru, interese par šādiem automobiļiem sāka augt arī ASV tirgū.

ASV tirgū VW savu dīzeļa automobiļu ofensīvu uzsāka 2009. gadā. Šajā tirgū varasiestādes ir noteikušas stingrākas prasības pret slāpekļa oksīda izmešu daudzumu dzinēja izplūdē. VW izrādījās veiksmīgs savā stratēģijā, ņemot vērā, ka mūsdienu tehnoloģijas ir strauji gājušas uz priekšu savā attīstībā, un kaitīgo izmešu ievērojams samazinājums izplūdē būtu pašsaprotams.

Bija tikai viena problēma – patiesībā VW automobiļi nespēja šīs stingrās normas izpildīt.

Autoražotājs šo spēkratu dzinēju elektroniskā vadības bloka programmatūrā iekļāva kodu, kas spēja noteikt, kad automobilim tiek mērīta izplūdes gāzu kvalitāte. Pārējā laikā šis "ekoloģiskais režīms" bija izslēgts. Ja tas būtu ieslēgts visu laiku, tad dzinējs nevarētu nodrošināt automobilim solīto veiktspēju.

Kādas sekas sagaida VW koncernu

Foto: AP/Scanpix

Ņemot vērā, ka VW rīcība ASV tirgū bija pretlikumīga, koncerns saņems sodu. ASV tirgū vien šis sods varētu sasniegt 16 miljardus eiro par automobiļu daudzumu, ko VW pārdevis kopš 2009. gada. Arī citas valstis uzsākušas izmeklēšanu šajā lietā, un nav izslēgts, ka arī tās piemēros sodu VW koncernam.

Neskaitot iespējamās soda naudas, VW koncerns ir atlicis vairāk nekā sešus miljardus eiro kļūdas izlabošanai un kompensāciju izmaksām. Tomēr šis skaitlis varētu augt, un ekonomikas eksperti pat iezīmē "Grieķijas krīzes" drūmu ainu, lēšot, ka koncernam gala rezultātā šī epopeja varētu izmaksāt līdz pat 50 miljardus eiro.

VW koncerns ir lielākais darba devējs Vācijā, kas algo 270 tūkstošus cilvēku, bet vēl gandrīz miljons cilvēku Vācijas autobūvē ir saistīti ar šī uzņēmuma apkalpošanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!