Foto: Shutterstock
Elektrisko transportlīdzekļu tehniskais lēciens un pieaugošā modeļu izvēle pēdējo gadu laikā ir skaidri iezīmējusi autobūves nākotnes vektoru. Tomēr, elektrisko piedziņu izvēloties aizvien lielākam eiropiešu skaitam, auto tirgus pamatlikumi paliek nemainīgi – daži spēkrati saglabā labāku atlikušo vērtību, savukārt citi to zaudē straujāk. Rezultātā pircēji arvien biežāk jautā, kas jāņem vērā, izvēloties elektromobili, lai pēc dažiem gadiem tas tomēr saglabātu pievilcīgu atlikušo vērtību.

Par vienu no moderno elektromobiļu pionieriem var saukt pirmās paaudzes "Nissan Leaf", kas debitēja 2010. gadā. Tas bija ne tikai viens no pirmajiem masu elektromobiļiem, bet kādu laiku praktiski arī vienīgā izvēle, ja pircējs vēlējās tradicionālu hečbeku, kas ir piemērots ikdienas vajadzībām.

Šī iemesla dēļ "Leaf" atlikusī vērtība sākotnēji turējās diezgan augsta, taču, kad parādījās modernāki modeļi, tie neizbēgami ietekmēja "Nissan" cenas lietoto automašīnu tirgū. Piemēram, 2015. gadā "Kia e-Soul" piedāvāja ne vien rotaļīgāku izskatu, bet arī lielāku nobraukuma rezervi. Tādā veidā konkurence, kas izpaudusies gan modernākā tehnikā, gan citās iezīmēs, ir samazinājusi "Leaf" atlikušo vērtību.

Piemēram, pirmās paaudzes "Leaf", kas izgatavots pirms astoņiem, deviņiem gadiem, šobrīd maksā apmēram astoņus tūkstošus eiro, kas ir aptuveni 20% no tā sākotnējās vērtības. Jaunākas, sešus līdz septiņus gadus vecas mašīnas, maksā aptuveni 10 tūkstošus jeb apmēram vienu trešdaļu no sākotnējās cenas, savukārt tā paša gada izlaiduma gada "Kia e-Soul" – 14-15 tūkstošus eiro jeb pusi no jauna elektromobiļa cenas.

Kārlis Mendziņš, elektromobiļu entuziasts un Latvijas lielākās elektromobilitātes ziņu vietnes "Uzlādēts.lv" veidotājs, norāda, ka tehnoloģiju aktualitāte un sniedzamība ar vienu uzlādi ir galvenie aspekti, kas palīdz uzturēt augstāku atlikušo elektromobiļu vērtību.

"Piemēram, jauns "Hyundai Ioniq Electric" savulaik maksāja līdzīgi kā "Nissan Leaf", bet tagad "Ioniq Electric" atlikusī vērtība ir augstāka, jo tas ir tehniski modernāks: ar vienu uzlādi var nobraukt lielāku attālumu, tam ir baterijas dzesēšana un elektriskā piedziņa strādā ekonomiskāk," komentē Mendziņš.

Tehnoloģiskais progress

Konkurence starp autoražotājiem virza strauju tehnoloģisko progresu. Pirms desmit gadiem autovadītāji bija gatavi pieņemt elektromobili, kas ar vienu uzlādi nobrauca 100 līdz 150 kilometrus, savukārt tagad uzmanības centrā ir modeļi ar 300 un 400 km sniedzamību. Tas ļauj pieņemt, ka pēc dažiem gadiem to atlikusī vērtība būs labāka, taču eksperts norāda, ka daudz kas būs atkarīgs no tehnoloģiju attīstības gaitas.

"Kamēr straujos tempos turpinās progresēt bateriju tehnoloģijas un neizlīdzināsies elektrisko un iekšdedzes auto cenas, vērtības kritums pirmajā gadā iznāks visai prāvs. Vienkāršs salīdzinājums: ar benzīnu darbināma "Hyundai Kona" maksā aptuveni 20 000 eiro, bet elektriskā versija – ap 40 000 eiro, taču pēc pieciem gadiem abi automobiļi maksās līdzīgi vai vismaz starp tiem nebūs radikālas cenu atšķirības. Vienlaikus nekur nav teikts, ka pēc gadiem pieciem par normālu elektromobiļa sniedzamība neuzskatīs, piemēram, 800 km, un varbūt "Kona", kas tagad šķiet progresīva, cilvēku uztverē kļūs līdzīga vecajam "Leaf"," domā "Uzlādēts.lv" veidotājs.

Tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību citiem elektromobiļa parametriem, piemēram, akumulatora uzlādes ātrumam. Lai gan tehnoloģijas attīstās arī šajā jomā, lielai daļai elektromobiļu joprojām ir nepieciešama vismaz pusstunda vai stunda, lai iegūtu pietiekamu lādiņu brauciena turpināšanai.

Daži ražotāji uzlādes jautājumu risina ar 800 voltu sistēmu. Piemēram, "Porsche Taycan", viens no pirmajiem elektriskajiem modeļiem ar šādu sistēmas spriegumu, ātrās uzlādes stacijā 100 km sniedzamību iegūst vien piecas minūtes. Tomēr 800V sistēma nav ekskluzīva dārgo spēkratu privilēģija un jau tagad ir pieejama daudz lētākos elektromobiļos.

Ar tādu ir aprīkots, piemēram, jaunais "Kia EV6", auto lietotājam nodrošinot īpaši ātru uzlādi. Tā bateriju no 10 līdz 80 procentu līmenim var uzlādēt 18 minūtēs, savukārt 100 kilometru veikšanai nepieciešamo enerģiju var "uztankot" mazāk nekā četrarpus minūtēs. Atkarībā no versijas ar jauno "Kia EV6" varēs veikt līdz pat 510 km lielu attālumu.

Tas nozīmē, ka pat garos ceļojumos starp uzlādēm varēs veikt salīdzinoši lielus attālumus, savukārt uzlādes stacijā pavadītais laiks būs visai īss. Šādi elektromobiļu parametri autovadītāju vajadzības spēs apmierināt diezgan ilgu laiku, tāpēc var prognozēt, ka to atlikusī vērtība paliks salīdzinoši augsta.

Garantijas, kas izkliedē šaubas

Lai gan salīdzinājumā ar iekšdedzes dzinēja automobiļiem elektriskie spēkrati uzbūves ziņā ir vienkāršāki, autovadītāji bieži vien skeptiski raugās uz baterijām, kas ir pati dārgākā elektromobiļa daļa.

Elektromobiļu pircēji arīdzan raizējas par elektromobiļu bateriju spējām ilgtermiņā – uzlādes intensitāti un kapacitāti. Taču trīs vai piecus gadus vecas mašīnas turētājam par to nevajadzētu uztraukties.

"Elektromobiļu baterijām atbilstoši Eiropas Savienības prasībām ir astoņu gadu garantija. Vairums ražotāju garantē, ka šī perioda beigās baterijas atlikusī kapacitāte būs 70 procenti vai vairāk," atgādina Mendziņš.

Ar šo garantiju lietots elektromobilis saglabās diezgan augstu atlikušo vērtība pat pēc vairākiem gadiem, turklāt nozīmē ir arī auto kopējai garantijai. Piemēram, "Kia" saviem auto piedāvā septiņu gadu garantiju. Ja pirmais īpašnieks automobili izmanto piecus gadus, tā nākamais lietotājs pārņem ne tikai baterijas, bet arī visu citu daļu garantiju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!