Katrs ceturtais vismaz reizi mēnesī izmanto kādu no mikromobilitātes rīkiem
Foto: Shutterstock

Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs vismaz reizi mēnesī izmanto kādu no mikromobilitātes rīkiem – velosipēdu, skrejriteni, vienratu u.c. –, lai pārvietotos no punkta A uz punktu B, bet vēl 15% lieto tos kā izklaidi, liecina CSDD un pētījumu aģentūras "Norstat" aptaujas dati.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Savukārt jauniešu vidū mikromobilitātes rīkus lieto gandrīz divas trešdaļas aptaujāto. Tāpat kā autovadītāju gadījumā, par vienu no lielākajām problēmām, kas saistītas ar mikromobilitātes rīku izmantošanu, Latvijas iedzīvotāji uzskata pārāk ātru braukšanu un neuzmanību.

Kā liecina socioloģiskā aptauja, jauniešu vidū mikromobilitātes rīkus izmanto 69% aptaujāto, bet 31% tos nekad nelieto. Savukārt vecākas paaudzes cilvēku vidū vairāk nekā 70% nekad nebrauc ar velosipēdu vai skrejriteni.

Kopumā Latvijas iedzīvotāji par lielākajām problēmām, kas saistītas ar mikromobilitātes rīku izmantošanu, uzskata pārāk ātru braukšanu – tā norādījis katrs piektais respondents, vēl 24% par problēmu uzskata braukšanu pa trotuāru, bet 41% – neuzmanību.

Zīmīgi, ka neuzmanību par problēmu biežāk uzskata cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem, bet, piemēram, tie, kam ir 60 līdz 74 gadi, par lielāku problēmu uzskata braukšanu pa ietvēm – uz to norādījis katrs trešais (36%).

"Daudzos pētījumos, tai skaitā Latvijas Universitātē, ir atklāts, ka cilvēki ir pārliecināti, ka, pirmkārt, viņi paši prot labi braukt, un, otrkārt, ka citi dara to sliktāk nekā viņi paši. It kā šķietami niecīga lieta, kura mazā pakāpē mums visiem piemīt, nozīmē, ka mēs atļaujamies uz ceļa uzvesties riskantāk. "Es jau nedaudz varu" – domā cilvēks, bet tas var novest pie ļoti nopietnām sekām un apdraudēt gan paša cilvēka veselību, gan apkārtējo veselību", komentē Ivars Austers, LU profesors un autovadītāju uzvedības pētnieks Ivars Austers.

"Jautājums vienmēr ir par pakāpi - piemēram, ja mēs prasām vidējam autovadītājam, cik procenti autovadītāju brauc sliktāk par Tevi, viņš atbildēs, ka apmēram 2/3 daļas brauc sliktāk par mani, kas ir pilnīgi neiespējami vidējā līmenī. Tāpat ir ar mikromobilitātes rīku lietotājiem – bieži vien viņiem šķiet, ka var atļauties braukt nedaudz ātrāk nekā būtu prātīgi," norāda Austers.

Savukārt, runājot par neuzmanīgu braukšanu, profesors saka, ka ir jādomā, kā citus cilvēkus iesaistīt sociāli nevēlamas uzvedības bremzēšanā. "Ir jāveicina tas, ka cilvēki viens otru pieskata. Tādējādi mēs izvairīsimies no sociāli nosodāmas uzvedības. Piemēram, cilvēks nezog, kad visi redz," saka pētnieks.

Ar katru gadu satiksmes dalībnieki kļūst arvien dažādāki, līdz ar to katram no tiem būtu lietderīgi iegūt vai atsvaidzināt zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem. Svarīgi zināt, kāda distance ir droša, kā rādīt pagriezienu, apdzīt un šķērsot ceļu. Papildu teorētiskajām zināšanām noderētu arī drošas braukšanas kursi, kuros varētu noslīpēt praktiskās iemaņas bremzēšanā, manevrēšanā, vairāk uzzināt arī par tādām lietām kā bremzēšanas ceļš un inerce.

CSDD atgādina, ka saskaņā ar likumdošanu ar elektroskrejriteņiem var pārvietoties jaunieši no 14 gadu vecuma, kuriem ir iegūtas velosipēda vadītāja tiesības.

CSDD pēdējo gadu dati liecina, ka ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi un velosipēdi, gadu no gada stabili pieaug. 2020. un 2021. gadā šādu negadījumu skaits dubultojās.

Arī apdrošināšanas sabiedrības "Balta", kura piedalās kampaņā, dati apliecina, ka ar mikromobilitātes rīkiem saistīto negadījumu skaits palielinās un to sekas ir aizvien smagākas. "2021. gadā mūsu izmaksāto atlīdzību apjoms par traumām, kas gūtas ceļu satiksmes negadījumos ar mikromobilitātes rīku iesaisti, pieauga par 22%. Vidējā atlīdzības summa par šāda veida negadījumiem ir ap 400 eiro – gandrīz divas reizes vairāk nekā par citām ikdienas gaitās gūtajām traumām," stāsta Ludmila Ščegoļeva, "Balta" personu produktu vadītāja un risku parakstītāja.

Ņemot vērā mikromobilitātes rīku lietotāju skaita aktīvo pieaugumu, kā arī straujo negadījumu skaita kāpumu, periodā no 20. maija līdz 19. jūnijam CSDD un Rīgas dome rīko informatīvo kampaņu "Neesi mērkaķis. Brauc kā cilvēks!", kuras mērķis ir samazināt ceļu satiksmes negadījumus, kuros iesaistīti mazaizsargātākie satiksmes dalībnieki, kā arī veicināt savstarpēju cieņu un sapratni starp satiksmes dalībniekiem.

Iepriekšminēto aptauju maijā veica pētījumu aģentūra "Norstat", tajā piedalījās 1195 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl

Comment Form