Grāmatas lappusēs Kulbergs raksta: "Mana zēna mīlestība pret automobiļiem nebija nekāda platoniskā. Ja braukt, tad braukt. Maksimāli un lielā ātrumā. Sekojot šim ātrumam, 1967. gadā nositās mans elks F1 čempions Džims Klarks.
Es kāri turpināju abonēt un lasīt visus iespējamos socvalstu auto žurnālus. Tur aizgāja liela daļa manu stipendiju un vecāku ietaupījumu. Bet pamazām man atklājās pasaules autosporta un autobūves jaunumi, kas bija noslēpumi PSRS. Es tajos sāku justies kā savējais, kā zivs ūdenī.
Džima Klarka nāve man lika aizdomāties par spēli ar ātrumu. Viņš, talantīgs un neuzvarams, līdzīgi kā vēlāk Airtons Senna, paslīdēja, kā mēdz teikt, uz banāna mizas, nenoturēja līdzsvaru un nositās. Pēc Klarka nāves aizvien biežāk domāju, ka sapnis par 1. formulu jānomana ar citu sapni."
Par Kulberga sapni un dzīves neiespējamo misiju kļuva unikāli antīkie spēkrati, to meklēšana, atjaunošana un kolekcionēšana. Bruņojies ar pacietību, pozitīvu apsēstību un detektīva talantu, no bijušās PSRS fabriku šķūņiem un lūžņu kaudzēm viņš izcēla īstenus dārgakmeņus – kā kara trofejas padomijā nonākušos pasaules autobūves šedevrus.
Kā Raunas šķūnī atradās 1912. gadā Rīgā ražotais "Russo Balt"? Kā ZIL rūpnīcā Maskavā sestdienas talkā lūžņos nepaspēja sagriezt unikālo, Ferdinanda Poršes dizainēto "Auto Union V-16"? Kā Rīgā nokļuva viena no astoņām Staļina bruņumašīnām un kādam nolūkam tā tika sagatavota janvāra barikāžu laikā? Kā krievu žurnālists pirms došanās uz Afganistānu izpārdeva savu mantu, tai skaitā 1939. gada "Alfa Romeo"? Kā cilvēku tūkstoši 1974. gadā Brīvības ielā uzgavilēja pirmajam seno spēkratu salidojumam? Kā tapa PSRS pirmais Antīko automobiļu klubs un Rīgas Motormuzejs? Kā par Kulbergu kāzu auto kļuva "Rolls-Royce", kuru Staļins bija dāvinājis Molotovam par veiksmīgi noslēgto paktu ar Ribentropu?
Grāmata "Neiespējamā misija" ir stāsts par antīko auto pasauli, tomēr pāri visam tas ir iedvesmojošs stāsts par sapņa piepildījumu, par misiju, kas no neiespējamas vēršas iespējamā. Dzīves un vēstures stāsts, kas vēlreiz apliecina – neiespējamais kļūst iespējams, ja godīgi un aizrautīgi seko savai lietai un dzīvei kā dāvanai.
Grāmatu Viktors Kulbergs sarakstījis sadarbībā ar rakstnieci Noru Ikstenu.
Viktors Kulbergs (1948-2013), pēc izglītības autoinženieris, paralēli darbam aizrāvies ar retro tehniku un pats restaurējis senos spēkratus. Apvienojot seno spēkratu entuziastus, 1972. gadā nodibināja Latvijas Antīko automobiļu klubu, bija tā priekšsēdētājs līdz 1990. gadam.
Pēc viņa iniciatīvas un neatlaidīga darba tika uzcelts un 1989. gadā atklāts Rīgas Motormuzejs. Vēlāk dibinājis "Auto Rīga", ieņēmis vadošus amatus daudzās organizācijās, aktīvi darbojies "Rotari" klubā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un vairākām citu valstu goda zīmēm.
