Kur sakņojas agresīva braukšana un tolerance pret to
Foto: Shutterstock

Agresīva braukšana nav tikai ātruma pārsniegšana – patiesībā ar šo jēdzienu jāsaprot jebkura darbība uz ceļa, kas citiem satiksmes dalībniekiem traucē un liek justies neērti. Turklāt, agresīvi uz ceļiem uzvesties var ne tikai autovadītāji, bet arī sabiedriskā transporta vadītāji, velosipēdisti un pat gājēji. Šādu uzvedību daļēji sekmē normatīvais regulējums un daļēji – sabiedrības iecietība, uzskata Drošas braukšanas skolas (DBS) vadītājs Jānis Vanks.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

50% atzīst, ka ir braukuši agresīvi

50% autovadītāju reti, bet mēdz braukt agresīvi, 7% to dara bieži, bet 43% atzīst, ka nekad nav braukuši agresīvi, liecina "Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa" dati. "Raugoties uz šiem datiem, jāsaka, ka katrs procents, katrs autovadītājs, kurš, lai arī reti, bet mēdz būt agresīvs uz ceļa, ir daudz. Agresīva braukšana jau nav tikai ātruma pārsniegšana vai strauja un bieža braukšanas joslu maiņa, tā ir jebkura darbība, kas apgrūtina citus ceļu satiksmes dalībniekus," norāda Vanks.

Viens no izplatītākajiem agresīvas braukšanas veidiem ir atbilstošas distances neievērošana jeb t.s. bakstīšana. "Iespējams, tas šķitīs paradoksāli, bet par agresīvu braukšanu var uzskatīt arī neadekvāti lēnu braukšanu, piemēram, labos laika apstākļos un šosejas, kur atļauts braukt ar 90 km/h, braukt ar ātrumu 60 km/h. Tas var vairot agresiju citos ceļu satiksmes dalībniekos, veicināt apdzīšanas manevrus un radīt riskus," uzsver DBS vadītājs.

Agresīvi var būt arī gājēji

Autovadītāji ir dažādi, atšķiras uztvere, bet satiksme ir viena. Ar šādu uzvedību uz ceļa mēs tikai vairojam agresiju. Rupja ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana un citu satiksmes dalībnieku interešu neievērošana nav pieļaujama. "Diemžēl realitātē redzam agresīvu uzvedību ne tikai no auto vadītājiem, bet arī sabiedriskā transporta šoferiem, motociklistiem, velosipēdistiem un pat gājējiem, kuri ir neaizsargātākā ceļu satiksmes dalībnieku grupa, tāpēc pakļauti daudz lielākam riskam," norāda Vanks.

Sabiedrības tolerance palielina risku

Kas sekmē agresiju uz ceļiem? No vienas puses, tā ir sabiedrības tolerance. Redzot agresīvu braukšanu, reti tiek ziņots atbildīgajiem dienestiem. Ja sabiedrība nebūtu tik iecietīga pret šādiem vadītājiem, arī gadījumu skaits būtu daudz mazāks. Daudzviet pasaulē, piemēram, Vācijā, Austrijā, Šveicē un Skandināvijā, šāda rīcība netiek uzskatīta par normu. Piemēram, ja autovadītājs neievēro atbilstošu distanci, viņam var tikt piemērots sods.

Normatīvā regulējuma ietekme

Situāciju daļēji pasliktina arī cilvēku psiholoģiskais stāvoklis, neapmierinātība ar dzīvi. Nereti savas ikdienas problēmas un dusmas mēdz "izlikt uz ceļa". Vēl jāmin arī normatīvais regulējums, kas pieļauj 0,5 promiles, vai sabiedrībā izveidojies pieņēmums, ka ir pieļaujama ātruma pārsniegšana par 10 km/h. "Šādas, šķietami nelielas, atkāpes no normas, tikai veicina visatļautības sajūtu un rada papildus riskus, tāpēc arī likumu līmenī jābūt nulles tolerancei pret pārkāpumiem. Tikai tā mēs kā sabiedrība pakāpeniski sāksim apzināties, ka agresīva, bravūrīga braukšana, alkohola lietošana pie stūres u.tml. lietas nav pieļaujamas," rezumē DBS vadītājs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl

Comment Form