"Mercedes-Benz" paziņojis, ka neies prom no Ķīnas tirgus, pat ja notiks iebrukums Taivānā. Vācu automobiļu markas vadītājs Ūla Kēlleniuss sniedza interviju vietējam laikrakstam "Bild" un atbildēja uz žurnālista jautājumu, kas notiks ar "Mercedes-Benz" biznesu Ķīnā gadījumā, ja radīsies "militārās diktatūras draudi demokrātiskai kaimiņvalstij" (Taivānai). "Mercedes-Benz" valdes priekšsēdētājs atbildē atzina, ka aiziešana no Ķīnas tirgus "būtu neiedomājama visai Vācijas autobūvei".
"Bild" žurnālists atgādināja Kēlleniusam, ka "Mercedes-Benz" aizgāja no Krievijas tirgus, kad šī agresorvalsts uzsāka iebrukumu kaimiņu Ukrainā. Tomēr "Mercedes-Benz" kompānijas vadītājs atbildē lika saprast, ka analoģisks scenārijs attiecībā pret Ķīnu netiek izskatīts pat tad, ja saasināsies politiskais saspīlējums un domstarpības.
Tāpat "Mercedes-Benz" valdes priekšsēdētājs norādīja, ka "autobūve piedzīvo simtgades pārmaiņas", pārejot uz elektrisko mobilitāti, un Vācijas autoražotājiem ir vērts uzrotīt piedurknes, ja vien nevēlas zaudēt savas līderpozīcijas pasaules autobūvē. Par Vācijas uzplaukuma pamatu "Mercedes-Benz" boss nosauca rūpniecību: "Mums ir vajadzīga reindustrializācija, nevis deindustrializācija."
Ķīna ir ļoti būtisks tirgus "Mercedes-Benz" ražotājam, kuram 37% pērnā gada realizācijas bija tieši šajā valstī, veidojot 18% no visiem ieņēmumiem.
Ķīna ir vislielākais jauno automobiļu tirgus pasaulē gan pieprasījuma, gan piedāvājuma ziņā. Pērn Ķīnā tika reģistrēti 23 miljoni jauni automobiļi, kas ir gandrīz tikpat, cik ASV (13 miljoni) un Eiropā (11 miljoni) tajā pašā periodā kopā saskaitot.
"Mercedes-Benz" pāris nedēļas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pārtrauca savu modeļu ražošanu agresorvalstī, bet oktobrī paziņoja par aiziešanu no Krievijas tirgus, pārtraucot savu spēkratu piegādes, kā arī pārdodot savas kapitāldaļas visos uzņēmumos Krievijā. Līdzīgi rīkojās arī citi rietumvalstu, Japānas un Dienvidkorejas autoražotāji.
Ķīna, kura Taivānu uzskata par daļu no savas teritorijas, pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājusi militāro spiedienu ar mērķi piespiest Taipeju pieņemt Pekinas suverenitātes prasības.
