Foto: Shutterstock

Otrdien valdībai lemjot par Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu paaugstināt minimāli piejaucamo biodegvielas apmēru benzīnam un dīzeļdegvielai, atsevišķi ministri pauda bažas par šī lēmuma negatīvo ietekmi uz degvielas gala cenu.

Valdība kopumā atbalstīja EM priekšlikumu no nākamā gada Latvijā minimālo biodegvielas piejaukumu dīzeļdegvielai palielināt no 5% uz 7% un 95. markas benzīnam – no 5% uz 10%.

EM novērtējums liecina, ka noteikumu projekta pieņemšanas rezultātā realizētās dīzeļdegvielas cena varētu palielināties laika posmā no 1. aprīļa līdz 1. novembrim par ne vairāk kā 1-2 centiem un 95. markas benzīna cena varētu pieaugt par ne vairāk kā 4-5 centiem.

Tomēr Finanšu ministrija (FM) neatbalstīja noteikumu projektā iekļautās izmaiņas, kuru ieviešanas rezultātā 2020. gadā vēl vairāk pieaugtu degvielas mazumtirdzniecības cenas, jo saskaņā ar likumu par akcīzes nodokli 2020. gadā jau ir paredzēts akcīzes nodokļa paaugstinājums.

Plānots, ka 2020. gadā svinu nesaturošam benzīnam akcīzes nodoklis augs no 476 eiro līdz 509 eiro par 1000 litriem, bet dīzeļdegvielai – no 372 eiro līdz 414 eiro par 1000 litriem. Ņemot vērā EM virzītos noteikumu grozījumus, kopējais degvielas cenas pieaugums nākamgad tiek lēsts desmit centu apmērā.

FM rosināja būtiskas nodokļu politikas izmaiņas vērtēt kopā ar nodokļu politikas pamatnostādnēm 2021.-2024. gadam.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pauda bažas, ka tādējādi neplānoti augs arī mediķu, glābēju un policijas izmaksas par degvielu. Tāpat Reirs norādīja uz ekspertu pausto, ka, degvielas cenai sasniedzot 1,3 eiro par litru, cilvēki var mainīt paradumus, izvēloties pārvietoties ar elektroskūteriem un velosipēdiem.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) pauda satraukumu par finanšu ministra sacīto, ka iekšlietu resorā varētu pieaugt izmaksas par degvielu. Viņa ieskatā, lemjot par degvielas cenas celšanu, būtu jāpiedāvā šo izmaksu kompensējoši pasākumi. Arī Ģirģens izteica priekšlikumu uz gadu atlikt EM izstrādāto grozījumu izskatīšanu un tos vērtēt nodokļu reformas kontekstā.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nmiro (KPV LV) uzsvēra, ka EM piedāvātās izmaiņas ir politiska izšķiršanās – veicināt "zaļo" vai fosilo enerģiju.

"Protams, produkts kļūs dārgāks, bet, iespējams, rodoties pieprasījumam, cena var kļūt zemāka. Turklāt būtu pozitīvi, ja cilvēki mainītu savus paradumus, atsakoties no auto. Ja vēlamies ambiciozākus mērķus "zaļās" enerģijas ieviešanā, tad šis ir viens no ceļiem," piebilda Nemiro.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) informēja, ka EM priekšlikums nav par izmaiņām akcīzes nodoklī, bet gan biodegvielas lielāku piejaukumu. Turklāt, pēc premjera teiktā, degvielas cenas nosaka birža, tādējādi degvielas gala cenu veido tirgus, nevis akcīzes nodoklis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!