Kaspars Sproģis specializējas BMW markas automobiļu elektronikas padziļinātā diagnostikā ārvalstu tirgos. Iepriekšējās desmitgadēs tepat Latvijā strādājis arī autoservisos, ikdienā redzot automobiļus gan no apakšas, gan no iekšpuses. Sproģis pie minētā raksta apkopojis biežāk izskanējušos komentētāju mītus un piedāvā savu atspēkojumu tiem:
"Te jau nekas traks nav noticis – visu var saremontēt"
Piemēram, BMW gadījumā, jau sākot ar 2000. gadu sākuma paaudzes modeļiem (E60, E90 – rūpnīcas indeksi), plaši tiek izmantotas dažādu metālu, ieskaitot alumīnija sakausējumu izmantošana, kas tiek nevis metināti, bet gan kniedēti. Bez ļoti dārgas iekārtas šāds remonts nav iespējams.
Otra nianse – autoražotājs nosaka stingras prasības nesošo konstrukciju remonta tehnoloģijai. Nav pieļaujama to "lāpīšana" ar ielāpiem, deformācijas zonu likvidēšana u.tml. Tipiski tas nozīmē – šīs nesošo konstrukciju detaļas ir jāmaina. Tas ir dārgi. Lētāk taču ir "pielabot", it sevišķi, ja plānots slēpt auto avārijas faktu.
Kādas ir sekas šādam nesošo konstrukciju "remontam"? Auto būs problēmas ar ģeometriju – to "vilks" grāvī vai arī "ēdīs" riepu malas. Uz ceļa tas būs nestabils lielākos ātrumos. Remontētās vietas rūsēs, ar laiku arvien vairāk zaudējot stingrību. Ja gadīsies kāda jauna avārija, auto bojājumi un braucēju traumas būs daudz nopietnākas, kā vajadzētu būt.
"Drošības spilvenus var atjaunot"
Jā, protams! Taču, ja auto tiek remontēts pārdošanai ar skaidru nodomu slēpt avārijas un šo remontu faktu, ar 99% iespējamību SRS sistēma nebūs atjaunota. Tie ir pilnīgi "lieki" izdevumi šādā remontā. Turklāt iespaidīgi izdevumi!
''Drošības spilvenus var likt lietotus''
Tiešām? Trīsgadīgam auto ielikt drošības spilvenus no, piemēram, desmitgadīga "brāļa"? Tādos gadījumos parasti pēdējos pāris gadus šis "brālis" mētājies izgāztuvē – slapjumā, zem klajas debess. Vai tiešām šie SRS elementi ir tikpat uzticami kā tie, kuri atstāj rūpnīcu?
Versija par "gandrīz jauniem" lietotiem drošības spilveniem neizklausās ticama, jo – kas gan varētu gadīties vien dažus gadus vecam auto? Fatāla avārija, noslīkšana, degšana... Vai tiešām pēc šādiem "piedzīvojumiem" drošības spilveni varētu būt uzticami?
"Drošības spilveniem ir jābūt, jo citādi diagnostika uzrādīs kļūdas"
Nē, neuzrādīs, ja krāpnieks neesošu drošības spilvenu (un citu elementu – jostu spriegotāju piropatronu, klātbūtnes sensoru, trieciena sensoru u.c.) vietā uzstādīs to mulāžas. Mulāžas (tipiski – rezistors vai emulators) maksā vienu vai divus eirocentus līdz dažus desmitus eiro, kas ir uzstādāmi piecu līdz 10 minūšu laikā.
SRS sistēmas elementu pārbaudi var veikti tikai fiziski, noņemot dekoratīvās uzlikas un pārliecinoties, ka elements ir uzstādīts. 100% kontrolei ir jāveic arī elementa atvienošana un jāpārbauda, vai parādās kļūda atbilstošā elektronikas modulī. Šī papildu pārbaude jāveic, lai pārliecinātos, ka arī elektronikas modulis strādā korekti un "redz" SRS elementus. Skaidrs, ka šāda pārbaude aizņem daudz laika, prasa gan specifiskas zināšanas, gan atbilstošu aprīkojumu (autodīlera līmeņa diagnostikas kompleksu).
"Apdrošinātāji šādam auto rēķina jaunas rezerves daļas. Liekot lietotas, var saremontēt daudz lētāk"
Tieši kuras daļas varētu likt lietotas? Spārnus, motora pārsegu? Jā, var, bet tās noteikti rūsēs ātrāk nekā jaunas. Lukturus? Sak', papulēs kādus daudz lietotākus? Pēc gada šādi ''pulētie'' būs atkal jāpulē vai jāmaina. Likt zagtus, bet labus lukturus? Šeit bez komentāriem. Likt lietotas ritošās daļas elementus? Jā, diemžēl, arī tā dara. Jums tiešām šķiet, ka šāds remonts (liekot lietotas sviras, dzesēšanas radiatoru u.c. detaļas) ir līdzvērtīgs jaunu detaļu uzstādīšanai? Nē? Bet, pērkot auto, neviens nesaka – šis ir ļoti slikti remontēts auto, tam visa priekšpuse ir kā 10 gadīgam!
"Jāpaskatās oficiālajās datubāzēs, tad būs 100% garantija"
Diemžēl 100% garantija nebūs vis! Ir gadījumi, kad avārijas fakts tiek slēpts. Piemēram, auto vadīts alkohola reibumā vai to vadījusi persona bez tiesībām to darīt. Tad auto tiek remontēts "pa kluso", neinformējot ne policiju, ne apdrošinātājus. Gadās, ka auto pārdevējs melo par auto izcelsmes valsti. Var gadīties, ka patiesībā auto ir ievests no valsts, kura nesniedz informāciju par savu transportlīdzekļu vēsturi.
"Tehniskajā apskatē pateiks visus defektus – ja auto iziet TA, viss ir ideāli"
Diemžēl tehniskās apskates (TA) darbinieki nav detektīvi. TA neviens nepārbauda, vai auto ir darbspējīgi SRS sistēmas elementi, nevis to mulāžas. TA nepārbauda, kā ir veikts nesošās konstrukcijas remonts, bieži šīs detaļas nosedz virsbūves elementi vai uzlikas. TA nepārbauda, kādas detaļas (jaunas vai 10 gadus lietotas) ir uzstādītas. TA nepārbauda auto ģeometriju. TA nepārbauda, vai auto nav likvidētas vai bojātas nesošās konstrukcijas deformācijas zonas. Diemžēl šajā situācijā TA nav nekāds kritērijs.
"Ja auto ir TA uzlīme, tas ir derīgs satiksmei. Un CSDD jāuzņemas atbildība"
Kā jau iepriekš minēts, TA inspektori nav detektīvi. Viņi neuzņemas nekādu atbildību par to, ka kāds ir slēpis nekvalitatīvu remontu. Viņi neuzņemas nekādu atbildību par sekām un traumām, kas radīsies, kad vai ja šāds auto iekļūs avārijā. Un pat ja teorētiski pieņemam – kāds "uzņemtos atbildību"? Kā izpaustos šī "atbildība"? Padarītu traumas nebijušas? Atdzīvinātu mirušos?
"Pie mums ātrumi nav tik lieli, nekas nenotiks, braucot ar šādu auto"
Diemžēl gadās situācijas, kad, arī braucot ar atļauto ātrumu (kas patiesībā ir liels: 90 līdz 110 km/h Latvijā un Igaunijā; līdz 130 km/h Lietuvā un Polijā), cilvēki gūst smagus savainojumus un pat iet bojā jaunos (un neremontētos) "premium" klases automobiļos. Smaga avārija var gadīties pat pilsētā, pat stāvot krustojumā pie luksofora, jo jūsu auto lielā ātrumā var ietriekties cits auto. Cerēt, ka nākošā avārija būs "viegla" – tas noteikti nav gudri!
"Labs mestars sataisīs auto kā jaunu"
Diemžēl neviens meistars nav brīnumdaris. Pat meistars-ģēnijs nevar atjaunot bojātas deformācijas zonas. Pat meistars-ģēnijs nevar atjaunot kniedētu savienojumu tā, kā pirms avārijas, ja šim meistaram nav vajadzīgo iekārtu. Pat meistars-ģēnijs būs bezspēcīgs, ja viņam liks "atjaunot" bojātās detaļas situācijā, kad tās ir jāmaina. Iemesls ir vienkāršs – remonta pasūtītājam lētāk ir likt tādam meistaram visu "remontēt", nevis pirkt jaunas detaļas.
"Redzēju to auto: spraugas ideālas, visas vienādas. Tur viss ideāli"
Diemžēl vienādas spraugas nav kvalitatīva remonta garants. Vienādas spraugas var "piedzīt" arī ar plastilīnu saremontētam auto.
"Apdrošinātāji neko nenoraksta, vienkārši atzīst, ka nav ekonomiski izdevīgi remontēt"
Tātad pēc loģikas sanāk – nav izdevīgi remontēt, jo remonts pārsniedz 60 vai 70 procentus no tāda auto cenas. Arī atlikušo dzelžu cena ir 10 līdz 20% no šāda auto pilnas cenas, tos atpērkot. Lai būtu izdevīgi remontēt šādu auto, pēc remonta pārdot to par 20 līdz 40% lētāk nekā ideālā kārtībā esošs līdzīgs eksemplārs un vēl gūtu kādu peļņu... Remontam ir jāmaksā vismaz divas līdz trīs reizes lētāk nekā sarēķinājis apdrošinātājs. Kā tas iespējams? Kvalitatīvs remonts, bet trīs reizes lētāk? Tiešām kāds tam tic?
Turklāt daudzās valstīs (labs piemērs – daudzi ASV štati, no kurienes tiek ievests milzīgs daudzums spēkratu) auto tiešām tiek norakstīti. Un ir gadījumi un nosacījumi, kad šādam norakstītam, bet vēlāk saremontētam auto ļauj piedalīties satiksmē (obligāti – pēc remonta veicot tehnisko ekspertīzi), bet ir nosacījumi, pie kuriem auto atjaunošana konkrētajā valstī nav iespējama nekādos apstākļos.
Turklāt šādus auto atvedot uz Eiropu un slēpjot apdrošinātāja norakstīšanas faktu, nekādas ekspertīzes pēc remonta veiktas netiek.
"Nosperts donors, pārsisti numuri. Šādus auto neatmaksājas remontēt"
Jā, iespējams scenārijs. Diemžēl gadās, ka šādus zagtus auto (ar pārsistiem identifikācijas datiem) it kā sekmīgi reģistrē satiksmei. Taču tā ir bumba ar laika degli. Jebkurā TA vai citos gadījumos, kad tiek pārbaudīta auto identitāte (pēc avārijas, formējot apdrošināšanu, izbraucot uz citām valstīm u.tml.) šis viltojuma fakts var atklāties. Tad "laimīgais" auto īpašnieks zaudēs auto un arī naudu, ko par to ir samaksājis. Un labākajā gadījumā kļūs par liecinieku kriminālprocesā – ja spēs pierādīt, ka par krāpšanos nav neko zinājis.
"Ir tāda lieta kā krāsas biezuma mērītājs – tas visu parādīs"
Ja auto remonta laikā saliks maināmās detaļas no cita, tādas pašas krāsas donora – krāsas mērītājs neko sliktu neparādīs. Ja uz auto saliks jaunas Ķīnas ražojuma maināmās detaļas un tās pirmo reizi nokrāsos, arī tad krāsas biezuma mērītājs nepieredzējušam pārbaudītājam neko aizdomīgu neuzrādīs.
Ja auto būs konstruktors no vairākiem un būs iemetināti sistā auto šasijas numuri, krāsas biezuma mērītājs uzrādīs vienu krāsas slāni – viss it kā būs ideāli.
Un visbeidzot – vai cilvēks bez pieredzes zina, kādam jābūt krāsojuma biezumam? Un patiesībā – nekas traks jau nav, ja arī detaļa ir (kvalitatīvi) pārkrāsota vēlreiz. Tas nav nopietna defekta indikators. Vai cilvēks bez speciālām zināšanām zina, kādam jābūt krāsas biezumam detaļu iekšpusēs, piemēram, durvju ailās (tas atšķiras no krāsas biezuma detaļu ārpusē)? Domājams, ka nē, nezina. Ja nav zināmas "pareizās" vērtības, kādus secinājumus spēs izdarīt "eksperts"?
Vēl viena neliela problēma gaida tos, kas mēģinās samērīt krāsas biezumu plastmasas detaļām – tās vairs nav retums modernajiem automobiļiem, tostarp, piemēram, BMW.
"Normāli saremontēts auto – pat nav salikts no diviem"
Var tikai noliekt galvu šādu interneta ekspertu priekšā, kas šādu diagnozi spēj uzstādīt, redzot tikai dažas fotogrāfijas.
Kaspara Sproģa pieredzē, piemēram, ir gadījies redzēt patiešām profesionāli no diviem vai pat trijiem auto saliktu pēc 2010. gada ražojuma BMW 5. sērijas sedanu (F10). Šim auto nebija nevienas jaunas metinājuma šuves. Visi detaļu krāsas biezumi – korekti. Kā tas iespējams? Donors – auto ar tādu pašu krāsas toni. Auto sadalīts pa esošajām detaļu montāžas šuvēm, visas nosegtas ar jaunām plastikas detaļām. Pat visas skrūvītes piekrāsotas, lai neredz, ka tās pēc rūpnīcas būtu skrūvētas! Diemžēl jaunais metinājums ir daudz vājāks (metināts ļoti uzmanīgi, lai nepārkarsētu krāsojumu); SRS sistēmas vietā – profesionāli uzstādītas mulāžas (nostrādājušie gaisa spilveni sakārtoti ļoti līdzīgi nenostrādājušiem).
Dažus gadus vecam auto finansiāli noteikti atmaksājās tā censties. It kā lielisks auto, taču pat nelielas avārijas gadījumā – viegli sadalīsies reizinātājos. Rezumējot iepriekšminēto – arī krāpnieki mēdz strādāt profesionāli un slēpt savus darbus tā, ka tos atklāt ir sarežģīti, pat auto rūpīgi pētot klātienē.
"Man arī savulaik bija tāds auto. Pārdevu, reku, "Vasja" atjaunoja, jaunais īpašnieks brauc vēl tagad. Viss kārtībā!
Šeit īsti pat nav ko piebilst, jo – ko nozīmē "viss kārtībā"? Auto "iet uz priekšu"? Iet. Var iziet tehnisko apskati? Var. Taču kas notiks, ja auto iekulsies avārijā – tieši par to ir šis stāsts! Un to nezina neviens!
