Pagrieziena rādītāji, vējstikla tīrītāji u.c. auto inovācijas, kuru autores ir sievietes
Foto: Publicitātes foto

Varētu šķist, ka auto industrija tiek stingri turēta vīriešu rokās, tomēr tā, izrādās, gluži nav. Par neskaitāmiem braukšanas drošības un pieredzes uzlabojumiem ir jāpateicas tieši daiļā dzimuma inženierēm, zinātniecēm un izgudrotājām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šajā rudenī "Renault Groupe" Āfrikas, Tuvo Austrumu, Indijas un Klusā okeāna reģiona direktore Delfīna de Andrija par saviem sasniegumiem amatā ikgadējā ceremonijā, kurā apbalvo rūpniecībā strādājošās Francijas sievietes, saņēma galveno balvu kategorijā "Starptautiskā sieviete".

Tas mudināja "Renault" dīlera centru "Norde" Latvijā ielūkoties plašāk par sieviešu lomu auto industrijas attīstībā. Piedāvājam izcilākos sieviešu sasniegumus un izgudrojumus transportlīdzekļu jomā, bez kuriem nevaram iedomātās savu ikdienu.

Florence Lorensa – pagrieziena un apstāšanās signāli

Tālajā 1886. gadā Florence Lorensa nāca klajā ar izcilu inovāciju, kas uzlaboja gan satiksmi, gan braucēja drošību – pagriezienu signāli. Lorensa, izmantojot karogus abās mašīnas pusēs, izdomāja veidu, kā citiem satiksmes dalībniekiem paziņot savu nākamo manevru. Sēžot pie spēkrata stūres, viņa varēja attālināti pacelt karogu un signalizēt, ka grasās nogriezties noteiktā virzienā. Mūsdienās šī sistēma ir automatizēts mehānisms, ar kuru aprīkots katrs transportlīdzeklis.

Lorensa bija arī pirmā, kura nāca klajā ar sistēmu, kas brīdināja autovadītājus, ka viņa palēnina ātrumu. Risinājums šai darbībai bija pa vadītāja logu pacelts uzraksts "Stop". Lai gan Lorensa šo nepatentēja, viņa joprojām tiek atzīta kā sieviete, kura sniegusi svarīgu ieguldījumu mūsdienu autobūves dizainā.

Berta Benza – "Mercedes-Benz" kompānijas pamats

Mūsdienās visi atpazīstam auto zīmolu "Mercedes-Benz". Tā pamatlicējs ir Karls Benzs, taču faktiski par sākotnējo uzņēmuma dibināšanu jāpateicas Benza sievai Bertai, kura ticēja sava vīra spējām. Lai arī Benzs bija pirmais, kurš izgudroja un patentēja motorizētu transportlīdzekli, viņam sākotnēji neveicās ar tā pārdošanu. Cilvēki bija visai skeptiski pret šo jaunumu.

Lai pierādītu vīram, ka pieprasījums pēc viņa izgudrojuma būs, ka tā ir nākotne un ka vienkārši pietrūkst publicitātes, viņa, ne ar vienu nesaskaņojot, 1888. gada 5. augustā devās braucienā no Manheimas uz Pforcheimu ar "Patent-Motorwagen Model III". Tas bija pirmais brauciens ar automobili šādā attālumā, kas noritēja ar dažādām grūtībām, taču apņēmīgā dāma sasniedza savu galamērķi un, tieši tā, kā viņa bija iecerējusi, ieguva arī vērienīgu publicitāti.

Tajā pašā ceļojumā Berta Benza nonāca pie secinājuma, ka bremzēšanas sistēmu vajadzētu papildināt ar bremžu uzlikām, lai brauciens būtu ilgāks un komfortablāks.

Margareta Vilkoksa – salona apsilde

Arī salona komforta temperatūras pamatlicēja ir dāma. Pirms diviem gadsimtiem Margareta Vilkoksa izdomāja, kā novirzīt silto gaisu no mašīnas motora atpakaļ salonā, lai sildītu priekšā esošo pasažieru kājas. Izgudrojums savā būtībā bija labs, taču temperatūru nevarēja ne regulēt, ne kontrolēt. Vilkoksa patentēja savu apsildes ierīci 1893. gadā, un šīs dāmas radītā tehnoloģija ir mūsdienu uzlaboto apsildes sistēmu pamats.

Karstā gaisa plūsma no motora iekšā salonā nav droša, tādēļ gadu gaitā šis princips ir attīstījies. Komfortu sagādā ne tikai patīkama temperatūra salonā, bet arī krēslu, stūres apsilde, ar kurām tagad tiek aprīkoti jaunākie spēkrati. Drošības labad sildīti tiek arī logi.

Mērija Andersone un Šarlote Brigvuda – vējstikla tīrītāji

Tieši vēsajos, rudenīgajos gada mēnešos spējam novērtēt patieso vējstikla tīrītāju nepieciešamību. Lietus vai sniega laikā, vai vienkārši brīdī, kad uz priekšējā stikla trāpījis netīrums, esam pieraduši, ka loga tīrītāja slotiņas, lietus sensori un citas tehnoloģijas parūpēsies par labu redzamību.

Taču 20. gadsimta sākumā vējstikla tīrītāji bija jaunatklājums. Mērija Andersone 1905. gadā izgudroja pirmos manuālos vējstikla tīrītājus. Pēc divpadsmit gadiem – 1917. gadā – Šarlote Bridgvuda uzlaboja Mērijas ideju, radot savu risinājumu un padarot vējstikla tīrītājus automātiskus.

Hedija Lamarra, Gledisa Vesta – GPS un Wi-Fi pirmsākumi

1941. gadā Hedija Lamarra un komponists Džordžs Antheils izstrādāja radio vadības sistēmu militāro alianšu torpēdām. Tajā tika izmantota frekvenču lēkāšanas spektra tehnoloģija, tā samazinot Ass lielvalstu (Vācija, Itālija, Japāna) iejaukšanās draudus torpēdu palaišanas un virzīšanas procesā. Lai gan ASV Jūras kara flote Lamarras izgudrojumu neizmantoja līdz pat 1957. gadam, šī inovācija atrodama mūsdienu bezvadu interneta (Wi-Fi) un "Bluetooth" signāla tehnoloģiju pamatā.

Laiki, kad šoferis stūrēja un blakussēdētājs centās lasīt karti, palikuši kā blāva atmiņa. Tagad būtībā katram telefonā ir kāda GPS lietotne. Mūsdienās neatņemamās tehnoloģijas pirmsākumi meklējami 1950. gados, kad Gledisa Vesta izstrādāja tehnoloģiju, kura šobrīd ļauj mums izmantot GPS priekšrocības. Vesta bija viena no vadošajām zinātniecēm, kura strādāja pie Zemes formas matemātiskās modelēšanas. Tas viņai deva iespēju izstrādāt mehānismu, kur ar satelīta palīdzību noteica atrašanās vietu.

Agneta Dalgrēna – arī praktiska auto dizainam jābūt estētiskam

2016. gadā neatkarīgā organizācija "Women And Vehicles in Europe" (WAVE) piešķīra "Gada sievietes" titulu "Renault Kadjar", "Megane", "Scenic" un elektrisko auto (C segmentā) galvenajai dizainerei Agnetai Dalgrēnai, kura "Renault" grupai pievienojās vēl 1991. gadā.

WAVE šo balvu piešķir sievietēm, kuras ar savu karjeras izaugsmi, pašreizējo pozīciju un sasniegumiem var būt kā iedvesma citām jaunām sievietēm, kuras vēlas kļūt ar daļu no auto industrijas. Agneta, nudien, ar savu pieeju pamanījās mainīt veselu auto segmentu.

Varētu teikt, ka bez Dalgrēnas radošā ieguldījuma vēl 2009. gadā aizsāktā "Renault" zīmola un dizaina atdzimšana nebūtu iespējama. Tieši viņas pieeja, ka C klases segmentam, kurš ir stratēģiski svarīgs, ir jābūt estētiski pievilcīgam, ne vien praktiskam. Dalgrēna zināja, kas ir nepieciešams – arī ģimenes ar bērniem vēlas estētisku auto.

Sarāna Diakite Kaba – inovācijas, ņemot vērā lietotāju pieredzi

Pirms trīs gadiem – 2017. gadā – WAVE "Gada sievietes" titulu ieguva Sarāna Diakite Kaba, "Groupe PSA" ("Citroën" un "Peugeot" ražotājs) eksperte. Sarāna savas darba gaitas "Groupe PSA" uzsāka 2011. gadā, izveidojot daudznozaru vienību UXCT (User eXperience Cockpit Team) un faktiski jaunu pieeju spēkratu attīstībā, izmantojot tā dēvēto "user experience" pieeju.

Jauno auto modeļu attīstība tika balstīta uz to autovadītāju ieradumu analīzi. Sekojot līdzi automašīnas lietotāja darbībām, Serēna un viņas komanda rada jaunos auto modeļus, kuri ir lietotājam draudzīgi.

"Michelin" riepu eksperte Aņjē Pulbo – uzlabot riepu drošību

2018. gadā Eiropas Patentu birojs (European Patent Office) piešķīra "The European Inventor Award" balvu kategorijā "Rūpniecība" franču izgudrotājiem Aņjē Pulbo un Žakam Barro par jaunu riepu protektoru tehnoloģijas izgudrošanu. Jaunatklājuma pamatā ir 3D tehnoloģijas, kas uzlabo riepu sniegumu visā to dzīves ciklā un visās sezonās, turklāt tas arī būtiski samazina degvielas patēriņu un oglekļa dioksīda emisijas.

Pateicoties šim ieguldījumam, 2019. gadā Aņjē Pulbo saņēma arī "Women And Vehicles in Europe" asociācijas "Gada sievietes" balvu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Citroen Mercedes-Benz Peugeot Renault
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form