Foto: TV raidījums "Zebra"

Gluži kā mūsdienās televīzijas filmās un seriālos jābūt visu dzimumu cilvēkiem, lai "pārējie pensionāri" "nogatavinās", ka turpmāk pasaulē tā būs, Rīgā ar plastmasas mietiņiem iedzīvotāji tiek "nogatavināti" tam, ka galvaspilsētā turpmāk automobiļu vairs nebūs. Ja dzīvojat, piemēram, Tērbatas ielā, kur vēsturiskajā bruģī tagad ieskrūvēti melni mieti, esat "nogatavināti" tam, ka vai nu pārdodiet savu auto, vai vācieties no šejienes prom, novērojumos dalās TV raidījuma "Zebra" vadītājs Pauls Timrots.

Pavērojot Ojāra Vācieša un Altonavas ielas krustojumu, kas nesen izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā ar satiksmes organizācijas izmaiņām, kā rezultātā tur uzstādītos stabiņus satiksmes autobuss var apbraukt tikai pa ietvi, Pauls Timrots savos secinājumos ir ļoti skarbs: "Tam, kurš uzrasēja šo objektu un dabūja to gatavu dzīvē, algu maksāt nedrīkst, jo viņš ir stulbenis." Mietiņi uzstādīti it kā gājēju sargāšanai, bet rezultātā transportam jābrauc pa gājēju ietvi…

Neskaitot to, ka autobusam jaunajā krustojuma projektā nepietiek vietas pagriešanās rādiusam, ir arī virkne citu nepilnību šajā jaunajā veidojumā – piemēram, kādēļ horizontālajām plastmasas barjerām ir atstarojošie elementi? Tie taču nav pretī autobraucējam un līdz ar to neko neatstaro! Noteikti projektētāji varēja iegādāties lētākas barjeras, bez šīm savu funkciju nepildošajiem atstarojošiem elementiem šādā konfigurācijā. Tāpat atstātas vēl padomju laiku metāla barjeras gājēju plūsmas ierobežošanai.

Turpat blakus uz Ojāra Vācieša ielas ir izņemta viena šāda metāla barjera un ietves nomale salaista vienā līmenī ar braucamo daļu, bet nekāda pāreja nav ierīkota. Kādai "drošībai" tas te atstāts?

15 minūšu laikā, vienā kadrējumā ierakstot satiksmes dalībnieku kustību Altonavas un Ojāra Vācieša ielas krustojumā, "Zebra" neredzēja nevienu gājēju vai velobraucēju, kas šķērsotu jaunizveidoto, ar stabiņiem ierobežoto gājēju pāreju. Kā izpētījis Timrots, vienīgie gājēji, kuriem šī pāreja būtu pa ceļam, ir tie, kuri nāk no turpat netālu esošās dzelzceļa pārejas. Bet tur nekādu stabiņu nav! Ja gājējs var šķērsot tik paaugstināta riska pāreju, tad kādēļ viņam šeit nepieciešams tik paaugstināts drošības līmenis? Tad uz dzelzceļa pārejas arī varbūt vajadzētu salikt stabiņus, retoriski vaicā Timrots.

Ja kādreiz galvaspilsētā satiksmi organizēja Rīgas domes Satiksmes departaments, tad šobrīd tas nonācis dažādu apkaimju biedrību kontrolē – viena biedrība pieprasa mietiņus uzstādīt, dome to izdara, bet cita biedrība tikmēr vāc parakstus to demontāžai.

Ne tikai šajā krustojumā, bet arī citviet izvietotie nu jau "modīgie" stabiņi ir pilnīgi nekonsekventi. Kaut vai, ja paskatāmies tajā pašā Āgenskalnā, vienā vietā stabiņi ir melni, bet pārsimts metrus tālāk gājēju pāreja norobežota ar sarkaniem stabiņiem. Kāda starpība? Sarkanos stabiņus piegādā viena firma un melnos – cita?

Ceļu satiksmes noteikumos nav arī atrunāta stabiņu būšana, piemēram, vai to norobežojošā laukumā drīkst vai nedrīkst atstāt automobili (piemēram, uz Tērbatas ielas to var izdarīt).

"Stabiņi nav ne slikti, ne labi. Tas ir tāpat, kā ar zālēm – jālieto pareizā vietā un pareizā daudzumā, bet to var noteikt tikai dakteris. Bet tagad izskatās, ka pie šī pasākuma ir tikuši nevis "dakteri", bet gan trakie, kuri taisnojas, ka tas esot "cilvēcīgi"," rezumē Timrots.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!