Kā secinājuši pētnieki, autoražotāju oficiāli norādītais degvielas patēriņš vidēji ir par 25 procentiem zemāks nekā reālajos ekspluatācijas apstākļos, dažiem modeļiem pat par 50% zemāks. Šī starpība ražotāju norādītajam un reālajam degvielas patēriņam aug no gada uz gadu: Vācijā šī starpība bija septiņi procenti 2001. gadā, bet pēdējo desmit gadu laikā tā ir pieaugusi līdz 23%, secinājuši beļģi, apkopojot arī līdzīgus Nīderlandes un Šveices pētījumus.
Autoražotāji to panāk, testa automobilim atslēdzot ģeneratoru u.c. elektriskās ierīces, pārpumpējot riepas rites pretestības samazināšanai, aizlīmējot šķirbas virsbūves paneļos aerodinamiskās pretestības samazināšanai, būtiski atvieglojot spēkratu un veicot ap 20 citu viltību, kam ar automobiļa ekspluatāciju ikdienas apstākļos nav nekāda sakara. Tomēr šāda rīcība formāli nekādus noteikumus nepārkāpj –, autoražotāji vienkārši izmanto "caurumus" pašreizējos degvielas mērījumu standartos, savā pētījumā norāda beļģu transporta un vides speciālisti.
Eiropas oficiālie degvielas patēriņa mērījuma standarti – "New European Driving Cycle" jeb NEDC – tika ieviesti vēl pagājušā gadsimta 80. gados, un tos administrē ANO. Beļģu nevalstiskā organizācija sava pētījuma atskaitē norāda, ka autoražotāji maksā degvielas patēriņa mērīšanas uzņēmumiem, lai tie "optimizētu" rezultātu formālo (lasi – nepilnīgo) noteikumu ietvaros.
Pētījuma autori uzsver, ka šie nu jau 30 gadus vecie standarti nav īsti piemēroti mūsdienu automobiļiem un to ekspluatācijas īpatnībām. Šobrīd ir ieviesta virkne tehnoloģiju, kas paredzētas spēkrata ekonomiskuma uzlabošanai, tomēr tās ir daudz efektīvākas šajos testos nekā reālos braukšanas apstākļos. Piemēram, dzinēja "Start&Stop" sistēma ir ļoti efektīva degvielas mērījumu testos, kur automobilis atbilstoši noteikumiem ir stacionārs piekto daļu no mērījumu cikla laika.
Otrkārt, mūsdienu automobiļi ir aprīkoti ar dažādām enerģiju patērējošām ierīcēm, piemēram, gaisa kondicionētāju, navigācijas un multimediju sistēmu. Šis aprīkojums testu laikā netiek ieslēgts vispār, kaut arī reālos ekspluatācijas apstākļos autobraucēji to vairāk vai mazāk izmanto.
Atbilstoši noteikumiem automobiļa degvielas patēriņš tiek mērīts kā āra, tā arī laboratoriskos apstākļos. Beļģu zinātnieki savā pētījumā uzskaitījuši vairāk nekā 20 manipulācijas, kādas autoražotāji veic, automobili sagatavojot degvielas patēriņa mērījumu ciklam.
Kā norāda pētnieki, āra apstākļos degvielas mērījumu uzlabošanai automobiļiem tiek samazināts svars, izvēloties bāzes aprīkojuma spēkratu. Tomēr arī šeit ir plašas radošuma izpausmes – ne tikai noņemot standarta aprīkojumā iekļautos jumta reliņus, bet pat pasažiera puses sānskata spoguli. Vēl aerodinamikas uzlabošanai tiek aizlīmētas ne tikai spraugas starp virsbūves paneļiem, bet arī aizdarīts radiatora dekoratīvais režģis. Riepas tiek izvēlētas ar zemāko rites pretestību un maksimāli piepumpētas, lai rites pretestību samazinātu vēl vairāk.
Arī laboratoriskajos mērījumos var plaši izpausties pašreizējo standartu ietvaros. Šeit zemākam degvielas patēriņam tiek atvienots ģenerators, kas citkārt noslogo dzinēju. Savukārt pašā motorā tiek izmantota augstas viskozitātes eļļa, kādu autoražotājs standarta apkopes periodā auto īpašniekiem nerekomendētu izmantot. Tāpat tests tiek veikts samērā karstos laboratorijas apstākļos – 30 grādos pēc Celsija –, kas ir maksimālā pieļaujamā temperatūra atbilstoši standartiem un ir arī vispiemērotākā dzinēja ekonomiskākai darbībai.
Pētnieki uzsver, ka šādu manipulāciju rezultātā gūtie degvielas patēriņa un CO2 izmešu rādītāji ne tikai maldina patērētāju, bet arī būtiski kaitē Eiropas Savienības ekoloģijas politikai.
Šobrīd Eiropas Savienības, Japānas un Indijas eksperti ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas uzraudzībā izstrādā jaunus automobiļu degvielas patēriņa standartus – "The World Light Duty Test Cycle" jeb WLTC, kas vairāk pietuvināti reālajiem braukšanas apstākļiem un izslēgtu iepriekšminētās blēdības. Jaunos standartus plānots pabeigt līdz 2014. gadam un vēlas ieviest līdz 2016. gadam ar stingrāku Eiropas Komisijas kontroli. Tikmēr autoražotāju apvienības uzstāj, lai nekādu izmaiņu standartos nebūtu līdz 2021. gadam. Interesanti, kāpēc autoražotāji vēlas iegūt tik daudz laika.
Ar pilnu pētījuma atskaiti (PDF formātā) varat iepazīties šeit.
