Foto: Publicitātes foto

Pasaulē senākais autobūves uzņēmums – "Peugeot" – šogad atzīmē 210 gadu pastāvēšanas jubileju. 1810. gadā Francijā dibinātā kompānija sākotnēji nodarbojās ar dažādu metāla izstrādājumu ražošanu, bet savu pirmo automobili prezentēja 1889. gadā.

Aplūkosim dažus no iespaidīgākajiem un vēsturiski nozīmīgākajiem automobiļiem, ko gadu gaitā ražojis "Peugeot". Tie ir transportlīdzekļi un auto, kas atstājuši ne tikai dziļas pēdas uzņēmuma biogrāfijā, bet visu auto entuziastu atmiņās – no pirmās elektriskās automašīnas "VLV" līdz tādiem mūsdienu auto kā "208" un "3008".

Serpollet-Peugeot

"Serpollet-Peugeot" ir kompānijas pirmais auto ar tvaika dzinēju, kas tika uzbūvēts 1889. gadā. Lai gan dēvēts par auto, tas patiesībā bija tricikls, ko "Peugeot" radīja kopā ar tvaika piedziņas agregātu speciālistu Leonu Serpojē. Šī modeļa tālāka izstrāde ar kompānijas vadības rīkojumu gan ātri vien tika apturēta un jau gadu vēlāk "Peugeot" prezentēja modeli "Type 2" ar vācu kompānijas "Daimler" iekšdedzes dzinēju.
Foto: Publicitātes foto

Peugeot 201

1929. gadā "Peugeot" prezentēja pirmo sērijveida ražošanai izstrādāto un sagatavoto modeli "201". "Peugeot" bija pirmais franču autoražotājs, kurš ieviesa vienotu modeļu nomenklatūras sistēmu, un tā ir saglabājusies līdz pat mūsdienām. "Peugeot" vieglos pasažieru auto tādēļ joprojām apzīmē ar trim cipariem, no kuriem vidējais vienmēr ir nulle. Krosoveru gadījumā – divas nulles.

"Peugeot 201" bija uzstādīts 1,1 litra dzinējs ar 23 zirgspēkiem, un tie deva iespēju sasniegt 80 km/h. Vēlākie modeļi bija pieejami arī ar 1,3 un 1,4 litru dzinējiem, kas attīstīja līdz pat 35 ZS. 1931. gadā "Peugeot" tirgū ieviesa modeli "201C", kas bija pirmais masveidā ražotais vieglais pasažieru auto ar neatkarīgo priekšējo balstiekārtu. Tehnoloģiskais risinājums izrādījās tik veiksmīgs, ka to drīz vien sāka ieviest arī "Peugeot" konkurenti.
Foto: Publicitātes foto

Peugeot VLV

1941. gadā "Peugeot" Eiropas tirgū ieviesa savu pirmo elektroauto. Turklāt tas bija ne tikai pirmais elektriskais "Peugeot", bet arī pirmais elektroauto no Francijas, tādējādi kļūstot par pārsteigumu autobraucēju sabiedrībai. Iemesls, kādēļ "Peugeot" izstrādāja "VLV", meklējams ģeopolitiskajā situācijā. Proti, Otrais pasaules karš Eiropā ritēja pilnā sparā, un degviela civilām vajadzībām gandrīz nebija pieejama.

Elektrisko "Peugeot VLV" darbināja četri 12 voltu akumulatori. Optimālos apstākļos mazais automobilis varēja traukties ar 36 kilometriem stundā un ar vienu uzlādes reizi nobraukt 80 kilometrus tālu ceļu.

Dziļi iesakņoties pagājušā gadsimta četrdesmito gadu autobūvē "VLV" gan nebija lemts, jo pēc 377 uzbūvētiem eksemplāriem automašīnas ražošana tika apturēta.
Foto: Publicitātes foto

Peugeot S55

Šis divu riteņu pārvietošanās līdzeklis pelnīti ir iekļuvis starp nozīmīgākajiem "Peugeot", jo tieši "S55" bija pirmais motorollers, ko pasaule ieraudzīja 1953. gadā.

"Peugeot" aizvien nodarbojas ar motorolleru ražošanu un gadu gaitā ir ieviesis virkni inovāciju. Piemēram, 1982. gadā franču kompānija sāka ražot pirmo motorolleru ar plastikāta apdares detaļām, 1995. gadā dienas gaismu ieraudzīja pirmais elektriskais motorollers "Scoot'Elec", savukārt "Peugeot Elystar" bija pirmais motorollers ar bremžu pretbloķēšanas sistēmu ABS.
Foto: Publicitātes foto

Peugeot 504

Nebūs pārspīlēts, ja šo modeli dēvēs par leģendāru. Tas ir viens no veiksmīgākajiem un pasaulē visizplatītākajiem franču ražotāja modeļiem. Dienas gaismu jaunais "Peugeot" flagmanis ieraudzīja 1968. gada Parīzes automobiļu izstādē un nākamajā gadā tas ieguva titulu Eiropas Gada auto. Ekspertiem īpaši simpatizēja automobiļa dizains, augstā vispārējā kvalitāte, vadāmība un lieliskais dzinēju piedāvājums.

"504" kopumā bija pieejams ar sešām dažādām virsbūvēm, septiņiem dzinējiem un četrām dažādām pārnesumkārbām. Starp izvēles iespējām bija sedans, kupeja, universālis, kabriolets un divi dažādi pikapi. Šī leģendārā modeļa ražošana Eiropā turpinājās līdz 80. gadu sākumam, taču augstā pieprasījuma dēļ Kenijā ražošana tika pārtraukta tikai 2004. gadā un Nigērijā turpinājās pat līdz 2006. gadam. Modeļa ražošanas cikls ilga 38 gadus, un šajā periodā kopā tika saražoti gandrīz četri miljoni "Peugeot 504".

Šis automobilis īpaši populārs bija tādās valstīs ar kā Brazīlija, Argentīna un Gana, kur ir ļoti slikti ceļi. Modeļa nemainīgās popularitātes dēļ tas pat salīdzinoši nesen pavīdēja dažādos pasaules medijos. Piemēram, 2013. gadā "Los Angeles Times" aprakstīja šo auto, to dēvējot par "afrikāņu darba zirgu".

Modelim ir vairāki pēcteči un jaunākais no tiem, modelis "508", arī ir paguvis paspīdēt auto pasaulē. Piemēram, tepat kaimiņos tas ieguva titulu "Lietuvas Gada auto 2019", savukārt konkursā "Latvijas Gada auto 2019" modelis izpelnījās žūrijas atzinību par savu veidolu un saņēma Dizaina balvu.
Foto: Publicitātes foto

Peugeot 205

1983. gadā izlaistais "Peugeot 205" bija kompānijas panākumu stūrakmens mazo auto tirgū. Laika gaitā ir saražoti vairāk nekā pieci miljoni šī modeļa eksemplāru, bet tā tiešie pēcteči tiek ražoti aizvien. "205" hečbekam bija raksturīga teicama vadāmība, plašs pieejamo dzinēju klāsts un sabiedrībai simpatizējošs dizains, ko nebija vajadzības būtiski mainīt veselus piecpadsmit gadus.

"205" var droši dēvēt arī par vienu no tā dēvēto karsto hečbeku segmenta pionieriem. Tā, piemēram, 1984. gadā iznākušais "205 GTi" kļuva par vienu no visu laiku labāk novērtētajiem karstajiem hečbekiem. Un to pilnīgi droši var teikt arī par leģendāro B grupas rallija auto "205 Turbo 16", kurš, būdams ar vēl sportiskāku raksturu, pasaules rallija čempiona titulu izcīnīja divus gadus pēc kārtas.
Foto: Publicitātes foto

Peugeot RCZ

Vēl viens "Peugeot" retums, kas brauc pa pasaules ceļiem, ir sportiskā kupeja "RCZ". Modelis pasaules pirmizrādi piedzīvoja 2009. gada Frankfurtes automobiļu izstādē. Sešus gadus ilgajā ražošanas ciklā "RCZ" saņēma virkni apbalvojumu. Piemēram, "Top Gear" to nosauca par gada labāko kupeju. Izdevums "Auto Express" identisku apbalvojumu "RCZ" piešķīra trīs gadus pēc kārtas un 2010. gadā papildus pasniedza speciālo dizaina balvu. Auto saņēmis arī "Red Dot" dizaina balvu ar atzīmi "Labākais no labākajiem", bet "Diesel Car Magazine" modelim piecus gadus pēc kārtas piešķīris labākā sportiskā auto titulu.

Protams, nevar aizmirst arī neskaitāmu auto entuziastu pausto atzinību par modeļa lielisko vadāmību un gaitas īpašībām, kā arī ārkārtējo dizainu.
Foto: Publicitātes foto

Peugeot 208 T16 Pikes Peak

Šis modelis nekad nav piedalījies koplietošanas satiksmē un nav arī ticis ražots uz konveijera, tomēr tas ir auto, ar ko "Peugeot" var pamatoti lepoties. Tas ir auto, ar kuru deviņkārtējais pasaules rallija čempions Sebastjans Lēbs 2013. gadā sagrāva pastāvējušo Paikspīkas sacensību rekordu, bet to citam auto izdevās pārspēt tikai piecus gadus vēlāk. Starp citu, Sebastjans Lēbs, kurš Paikspīkas trases 19,9 kilometrus garo distanci veica astoņās minūtēs un 13 sekundēs, iepriekšējo rekordu pārspēja par pusotru minūti.

Šim nolūkam "Peugeot" sagatavoja īpašu auto ar 3,2 litru V6 dzinēju un 875 zirgspēkiem. Auto sver tikai 875 kilogramus, tādēļ sprints līdz 100 km/h aizņemt tikai 1,8 sekundes. 240 km/h maksimālo ātrumu auto sasniedz septiņās sekundēs.

"Vienīgais ierobežojums, būvējot mašīnu Paikspīkai, bija iztēle," sacīja Žans Kristofs Pajē, "Peugeot Sport" inženieris.
Foto: Publicitātes foto

Peugeot 3008

Šī modeļa lielākais lepnums ir tituls "Eiropas Gada auto 2017". Tas ir pirmais "Peugeot" krosovers, kas ieguvis šādu atzinību un vienlaikus izceļas ar sevišķu daudzpusību, jo modelim šobrīd pieejami gan benzīna, gan dīzeļdegvielas, gan arī hibrīddzinēji, to var iegādāties ar divu vai visu četru riteņu piedziņu, ar manuālo vai automātisko pārnesumkārbu.

Iepriekšējā "Peugeot 3008" paaudze 2012. gadā ievērību izpelnījās ar "HYbrid4" iekārtu – pasaulē pirmo sērijveida ražošanai paredzēto dīzeļdzinēja un elektromotora hibrīdsistēmu. Šāda auto vidējais degvielas patēriņš bija tikai 3,8 litri uz 100 km, un tādējādi pārspēja pat vienu no pasaulē populārākajiem hibrīdautomobiļiem "Toyota Prius". Kopš tā laika tehnoloģijas ir turpinājušas attīstīties, un šobrīd "3008" ar dīzeļdzinēju pat bez elektromotora atbalsta vidēji patērē tikai piecus litrus degvielas uz 100 kilometriem.
Foto: Publicitātes foto

Peugeot 208

Šis modelis ir iepriekš minētā leģendārā "205" pēctecis un turpina sava vecvectētiņa sāktās tradīcijas. Tas modernākās tehnoloģijas iemieso kompakta izmēra virsbūvē, turklāt ar sešdesmit kompetentāko Eiropas auto žurnālistu lēmumu ir ieguvis arī "Eiropas Gada auto 2020" titulu.

Žūrijas komisija īpaši izcēla "izvēles spēku" jeb iespēju izvēlēties starp benzīna, dīzeļdegvielas un elektriskajiem motoriem. Tāpat kā spilgtais dizains un modernāko tehnoloģiju klāsts, tai skaitā atzinīgi vērtētais "i-Cockpit 3D" digitālais instrumentu panelis, plašais dzinēju spektrs ir viena no šī modeļa galvenajām un labākajām iezīmēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!