Elektroauto, kurus kādreiz izmantoja tikai kā uzņēmuma tēla veidošanas elementu, ļoti īsā laikā ir kļuvuši par pilnīgi pragmatisku izvēli. Izmaiņas veicina ne tikai daudzās valstīs piemērotie atvieglojumi un atbalsts šādu spēkratu iegādei, bet arī straujā tehnoloģiju pilnveidošana, infrastruktūras attīstība un modeļu klāsta paplašināšanās.
Lai gan autoparku vadītāji uz elektrificētiem transportlīdzekļiem ilgu laiku raudzījās ar neticību, tagad pat lielākie skeptiķi nevar noliegt to priekšrocības. Iespējams, lielākā no tām ir elektriskās piedziņas efektivitāte un mazāks kustīgo daļu skaits motorā, kas garantē lētāku ekspluatāciju.
Arvien nozīmīgāka kļūs iespēja arī brīvi iebraukt zema piesārņojuma zonās, jo ar laiku tās tiks ieviestas visās Latvijas lielajās pilsētās. Tāpat šīs mašīnas bez maksas drīkst atstāt Rīgas Satiksmes stāvvietās, kas ļauj ietaupīt prāvu naudas summu.
Kāpēc līdz šim segments bremzēja? Viens no svarīgākajiem iemesliem ir ne visai pārliecinošās pirmo modeļu spējas. Tolaik ražotāji centās šādas mašīnas palaist tirgū pēc iespējas ātrāk, un parasto kravas furgonu un pasažierauto elektrificētās versijas tika sagatavotas steigā. Protams, bija vēlme arī saglabāt pēc iespējas zemāku cenu, tāpēc šie modeļi ar vienu uzlādi varēja veikt tikai nedaudz vairāk par 150 kilometriem. Šajā segmentā pat tagad tiek piedāvāti tādi braucamie kā "Volkswagen e-Crafter" un "Mercedes-Benz eSprinter", kuru akumulators ir mazāks par 40 kWh.
Attīstoties akumulatoriem, elektroauto tehnoloģijas no vieglajiem auto tika pārnestas arī uz komercauto segmentu. Īpašu uzmanību tam pievērsa "Stellantis" koncerns, un tagad Eiropas elektrisko komercauto tirgū dominē tādi zīmoli kā "Citroën", "Peugeot", "Fiat" un "Opel". Tomēr konkurence saasinās, un arī tādi ražotāji kā "Ford" un "Volkswagen" ir pieteikuši pretenzijas uz savu "pīrāga" daļu.
Šajā konkurences cīņā galvenie ieguvēji ir klienti – viņi var izvēlēties no vairākiem elektriskajiem furgoniem, kas ar vienu uzlādi spēj nobraukt vairāk nekā 300 kilometrus.
