Gadu gaitā automobilis ir pārvērties no luksusa preces, kas pieejama vien izredzētiem, par ikdienas nepieciešamību miljoniem cilvēku visā pasaulē. Tāpēc dzelzs rumaku pieprasījums likumsakarīgi palielināja arī nepieciešamību pēc riepām, kuras gadu gaitā piedzīvojušas ievērojamas pārvērtības.
Cilvēki, kuru uzvārdi tagad ir zināmi teju katram – Džons Boids Danlops, Čārlzs Gudjiers Andrē un Eduards Mišelins – ar saviem izgudrojumiem un atklājumiem palīdzējuši virzīt ne tikai auto industrijas, bet arī visas pasaules ekonomisko attīstību.
Atgādinot, ka 30. novembris ir datums, līdz kuram visiem automobiļiem ir jānomaina vasaras riepas uz ziemas, "Inter Cars Latvija" piedāvā atskatīties teju pusotru gadsimtu tālā pagātnē, lai uzzinātu interesantus faktus par riepu vēsturi, kā arī paraudzīties, kas mūs sagaida nākotnē.
Izgudrojums, kas mainīja visu
Pirmās gumijas riepas parādījās vien 19. gadsimta vidū. Tas notika gandrīz uzreiz pēc tam, kad Čārlzs Gudjiers 1839. gadā izgudroja vulkanizāciju, kas būtiski atviegloja riepu ražošanai nepieciešamās gumijas iegūšanu. Ja nebūtu šā atklājuma, nebūtu arī pneimatisko riepu, ar kurām tiek aprīkotas praktiski visas vieglās un arī smagās automašīnas.
Ideja par gaisa slāņa izmantošanu triecienu mīkstināšanai un rites berzes samazināšanai radās skotu inženierim Robertam Tomsonam, kurš 1845. gada 10. decembrī saņēma patentu par "uzlabota vagonu riteņa" izgudrošanu.
"Sākotnēji šādas riepas bija koka diski, uz kuriem tika uzlikts loks, kas izgatavots no cietas gumijas kārtas. Formas gumijas riepas bija izrāviens braukšanas komforta jomā, un, lai gan šādu riepu izmantošana mazināja kratīšanu un vibrāciju, braukšana joprojām nebija ērta," norāda Liekne.
1887. gadā šobrīd labi pazīstamā riepu ražošanas uzņēmuma "Dunlop" dibinātājs Džons Boids Danlops izgudroja pirmo ar gaisu pildīto jeb pneimatisko riepu.
Uz to viņu pamudināja vēlme uzlabot braukšanas komfortu savam desmit gadus vecajam dēlam. Danlops izdomāja uzlikt uz dēla trīsriteņa platas stīpas, kas bija izgatavotas no dārza šļūtenes, un piepildīt tās ar gaisu.
Nākamajā, 1888. gadā, Danlops savu izgudrojumu patentēja, bet komerciāla pneimatisko riepu ražošana tika uzsākta 1890. gada beigās, kad Danlops savu patentu piešķīra Viljamam Dukro, apmaiņā pret 1500 akcijām topošajā kompānijā. Jāatzīmē, ka vēlāk Danlops ar savu izgudrojumu īpaši daudz nenopelnīja.
Brāļi, kas uzlaboja pneimatiskās riepas
Leģenda vēsta, ka ideja par noņemamu pneimatisko riepu gumijas rūpnīcas īpašniekiem, brāļiem Andrē un Eduardam Mišeliniem, rādās pēc tam, kad pie viņiem pēc palīdzības vērsās kāds divriteņa īpašnieks ar bojātu pneimatisko riepu.
Viņi pavadīja vairākas stundas, remontējot riepu, kas bija pielīmēta pie velosipēda riteņa. Un tad jaunākais no brāļiem, Eduards, izdomāja, ka nepieciešama pneimatiskā riepa, kura vajadzības gadījumā būtu viegli noņemama no rata.
Eduards, eksperimentējot, izveidoja vairāku prototipus un jau pēc diviem gadiem, 1891. gadā, brāļi Mišelini saņēma patentu noņemamai pneimatiskajai riepai.
"Tas bija būtisks uzlabojums salīdzinājumā ar Danlopa izgudrojumu, kas uzreiz kļuva populārs. Mišelini drīz saprata, ka vēl lielāka izaugsme ir iespējama, pielāgojot viņu izgudrojumu automašīnām," saka Gundars Liekne.
Sintētiskās riepas un masveida ražošana
1920. gados attīstījās riepu ražošanas iespējas, taču tikai 1931. gadā tika uzsākta masveida sintētiskās gumijas ražošana, kas reiz bija pilnībā atkarīga no dabiskā kaučuka.
Nākamais būtiskais solis auto vēsturē tika sperts pēc II Pasaules kara, kad brāļi Mišelini izgudroja radiālās riepas. Tās samazināja spēkrata svaru, ievērojami ietaupot degvielas patēriņu. Šis izgudrojums lielā mērā ļāva kompānijai "Michelin" 1968. gadā panākt 100% kontroli pār riepu tirgu.
Būtiskākā inovācija, kuru riepas piedzīvoja pēdējos 50 gados, ir 1979. gadā izgudrotās tā saucamās "run flat" riepas, ar kurām var turpināt ceļu vēl apmēram 80 kilometrus ar ātrumu 80 kilometri stundā arī pēc tam, kad tās ir caurdurtas vai citādā veidā bojātas.
Riepu nākotne, kas sākas jau šobrīd
Kopš 2012. gada jaunās vieglās automašīnas ir jāaprīko ar riepu spiediena kontroles sistēmām, taču sākotnējā – ar gaisu pildītās jeb pneimatiskās riepas koncepcija – nav mainījusies jau vairāk nekā 130 gadus. Jāsaka gan, ka tā, iespējams, piedzīvos izmaiņas jau tuvākajos gados.
"Riepu ražotāji aktīvi strādā pie nākotnes riepu radīšanas. Uzņēmumi regulāri prezentē jaunas idejas un pētījumus, kam bieži vien ir maz sakara ar tām riepām, kādas mēs zinām šobrīd," stāsta Liekne.
Ražotājs "Goodyear" patlaban strādā pie nākamās paaudzes riepām, kas vairs netiks pildītas ar gaisu, par mērķi uzliekot līdz 2030. gadam saražot pirmās riepas, kas ir no 100% ilgtspējīga materiāla un neprasa apkopi. Šādas riepas tiks izgatavotas no trīs elementiem: ārējā gredzena (ieskaitot protektoru), savienojošā tīkla un diska.
Arī cits riepu ražotājs, "Michelin", izstrādājis koncepciju, kas paredz tādas riepas radīšanu, kuru faktiski vairs nekad nav jāmaina. Tas būs iespējams, pateicoties kapsulai, kas piepildīta ar īpašu šķidru gumijas maisījumu, ar kuru protektoru varēs automātiski uzpildīt.
"Lai arī cik revolucionāras nešķistu dažādas koncepcijas un pieejas, jaunu riepu izstrāde arī turpmāk būs vērsta uz to, lai uzlabotu auto drošību un veiktspēju. Būtiski būs arī taupīt dabas resursus un samazināt degvielas patēriņu," pārliecināts "IC24.lv" riepu tirdzniecības vadītājs.
